Aigar, meklē Bārtuļa telefonu...

Divdesmit piecu gadu vecumā Bārtulis ir pārliecinājies par visu profesionālā sporta spektru – sākot ar laimīgu apstākļu sakritību, kad viņam pavērās iespēja ne tikai nostiprināties Flyers pamatsastāvā, dabūt pieklājīgu līgumu un uzspēlēt Stenlija kausa finālā, bet arī saņemt pieklājības frāzes ar zemtekstiem, kas tagad ir vainagojušies ar spēlētāja izstumšanu no mīļotās organizācijas. Oskars nav slikts hokejists, ko viņš pārliecinoši nodemonstrēja kopā ar Latvijas izlasi pēdējā pasaules čempionātā, tiesa – viņa stāstam NHL visticamāk ir pienācis gals jeb izskaņa. Ja nevēlaties tik kategoriski – tas ir kūlenis... Bārtulim ar Flyers ir spēkā līgums uz vēl vienu sezonu par kopējo summu 600 000 dolāru (pēc nodokļu nomaksas viņš saņemtu ap 400 000). Tas ir vienvirziena, kas nozīmē – neatkarīgi no līgas, viņš nolīgto algu saņemtu. Pērn šo materiālo gandarījumu hokejists guva, lai gan morālā puse bija aktuālāka – Oskars vēlējās spēlēt NHL, bet viņu nosūtīja uz fārmklubu. Nerunāsim par organizācijas tuvredzību, latvieša nīšanu vai pazemošanu – tā ir elementāra konkurence un šajos apstākļos citi ir labāki. Lai kādas būtu Bārtuļa kvalitātes, tās bija tieši tik lielas, kas deva labākajā gadījumā solījumu (sak, mēs ar tevi rēķināmies), nevis konkrētas darbības. Protams, pa vidu vēl bija visādi mēsli ar savainojumiem, tomēr jāsaprot – NHL nekas nestāv uz vietas. Jaunie elpo mugurā un arī cīnās par vietu sastāvā. Kam lielāka akna, tas arī tiek uz augšu. Vai Oskaram šis orgāns nefunkcionē? Nē, ar to viss ir kārtība, tikai – citiem arī ir aknas...

Formāli klubs varēja sēdēt ar Bārtuļa jautājumu un tēlot muļki – tiesa, nez vai pats Oskars to gribētu. Vēl vienu sezonu spēlēt fārmklubā viņš noteikti nevēlas, ko licis saprast gan komandas vadībai, gan žurnālistiem. Filadelfija viņu saprot un tieši tāpēc tagad uz 48 stundām Bārtuļa vārdu atrodam tā sauktajā neaizsargāto spēlētāju sarakstā. Ko tas nozīmē? Būtībā tas ir legāls veids kā izpirkt esošo līgumu. Ja šajās divās dienās neviens cits NHL klubs nepieteiksies uz Oskara pakalpojumiem, kas šobrīd izskatās tā arī nenotiks, tad komanda varēs izmaksāt 40 procentus no esošā līguma apjoma, kas vēl palicis un – pateikt latvietim paldies par sadarbību. Ja aizsargs būtu kārdinošs kumoss NHL tirgum, viņu sarautu gabalos vēl pērnsezon – gan jau ieinteresētie atrastu veidu, kā iemainīt, sarunāt vai notirgot tiesības uz relatīvi lēto aizsardzības spēlētāju. Tomēr – tas nenotika. Tāpat kā tas, visticamāk, nenotiks arī šoreiz... Flyers dos Bārtulim iespēju meklēt savu hokeja ceļu. Ko darīs tālāk pats hokejists?

Viens variants – viņš ar aģenta palīdzību meklēs citas NHL spraugas. Divvirziena līgumu viņam iedotu daudzās vietās, bet – tās nav garantija. Tiesa, te gan ar ironiju varam atcerēties, ka vienvirziena līgums nebija garantija ne Bārtuļa, ne, starp citu, arī Karsuma gadījumā, kad zīle bija rokā... Klubi tāpat lēma ar savu galvu. Tādu gadījumu Ziemeļamerikā ir simtiem, tāpēc par traģēdiju vai uzmešanu te nav runas. Tikai bizness. Oskars nav slēpis, ka viņš ar interesi skatītos arī uz Eiropas piedāvājumiem, sarakstā vispirms minot KHL komandas. 25 gados tas nenozīmē, ka viņš nogriež atpakaļceļus uz sapņu līgu – nekādā gadījumā! Pie noteiktiem apstākļiem un spēles kvalitātes, viņš var atgriezties NHL vēlreiz – tikai jau kā apbružāts, nobriedis un vērtīgāks aktīvs. Rīgas „Dinamo” variants? Te Bārtulis mazliet pauzēs, jo, pirmkārt, mūsējie nav tas turīgākais KHL klubs – tātad, iespējami lielāko naudu viņš no šejienes neizspiedīs. Otrs – ja paraksti līgumu ar jebkuru KHL klubu, rēķinies, ka esi piesiets pie konkrētās organizācijas vismaz līdz 28 gadu vecumam. Bārtuļa gadījumā tās būtu trīs sezonas. Tajā pašā laikā, ja Aigars Kalvītis analizētu hokeja tirgu un konjunktūru, viņš jau šajā brīdī zvanītu Bārtulim. Jo šī loze ir pilna! Sāksim ar to, ka Oskars ir pašu puika un atšķirībā no jebkura viesstrādnieka, viņam šejienes lieta ir kā savs krekls. Tātad – attieksme nebūs viltojums. Otrkārt, aizsarga meistarība atbilst pirmo divu maiņu kalibram, turklāt – kā liecināja spēles pasaules čempionātā – Bārtulim ir gan hokeja nervs, gan garša. Gan fiziskais spēks, gan agresija, gan metiens... Viņš nepazuda uz lielā laukuma, viņš izturēja arī Eiropas hokeja meistaru spiedienu, ko uz savas ādas pārbaudīja Latvijas izlase. Kalvītim jāsaprot, ka faktiski Oskars ir nelielās karjeras sprukās, ko tagad ir jāizmanto. Bet – šo izmantošanu jāskata ilgtermiņā. Jāpiedāvā puikam līgums, kas atbilstu viņa finansiālajām interesēm un komandas kopējiem plāniem. Līgumā var iestrādāt elastīgus instrumentus, solot aizsargu atbrīvot arī brīdī, ja nu paveras citas iespējas – tas NHL atkāpēm un ilūzijām, tas organizācijas pašcieņai un civilizācijai. Jāparedz, ka Bārtuli tāpat kā Dārziņu var kādam arī pārdot – jau KHL robežās, ja būs interese. Katrā ziņā, ja Rīgas „Dinamo” menedžments ir bijuši tik apķērīgi, ka noskatījuši franču izcelsmes kanādieti aizsargu Metjū Karlu (fārmkluba produkts), tad viņiem jāsaprot, ka Bārtulis uz šī fona noteikti ir labāks. Par lojalitāti un prognozējamību nerunāsim – šie trumpji tāpat ir latvieša pusē. Protams, ja vien Dinamo būvē māju ar pamatiem. Ja tā ir darbošanās no sezonas uz sezonu, tad visam augstāk minētajam nav lielas jēgas – tad dejojam valsi ar vikipēdijas avotiem un hokejistu mutīgajiem aģentiem.

Ko Aigaram darīt ar Karlu? Ar viņu vēl līgums nav, ir tikai vienošanās, turklāt, pastāv liela varbūtība, ka viņš nemaz līdz Rīgai neatbrauc. Brīdī, kad Dinamo viņu uzrunāja, kanādietis vēl nezināja, ka Anaheimas Mighty Ducks viņam piedāvās kvalifikācijas līgumu, kas nozīmē – viņi vēlas šo spēlētāju tomēr paturēt savas organizācijas apritē. Ja šī nojausma Karlam rastos pirms pāris mēnešiem, viņš visticamāk ar Rīgas pusi pat nerunātu. Tagad situācija ir strauji mainījusies, turklāt – Anaheima ir iekritusi kā circenis krāsnī ar vienu citu loloto talantu. Ir tāds jaunais aizsargs Džastins Šulcs, kuru pirms četriem gadiem pīles izvēlējās otrās kārtas draftā. Šobrīd viņš divdesmit divu gadu vecumā ir karstākā tēma Ziemeļamerikas hokejā. Gan tāpēc, ka tiek saukts par vienu no ASV augstskolas līgas labākajiem uzbrūkošajiem aizsargiem, gan tāpēc, ka savulaik izmanījās neparakstīt ar Anaheimu līgumu un tagad pēkšņi kļuvis par brīvos aģentu. Pieejams visiem! Varēja redzēt, ka Mighty Ducks savus jaunās sezonas aizsardzības metus būvēja ap Šulcu, paredzot, ka pēc augstskolas viņš pievienosies organizācijai. Tomēr viņi nenovērtēja situāciju, ka Šulcs patiesībā šovasar kļūst par neierobežoto brīvo aģentu, jo - Anaheima bija viņu 2008. gadā izvēlējusies, bet kopš tā laika tā arī neprata vai nemācēja hokejistam iemānīt darba attiecību līgumu. Vienā gadījumā klubs domāja, ka vēl ir par agru, citā pats Šulcs teica, ka vēl vēlas pamācīties. Tā abas puses trallināja... Tagad Džastins pats noteiks savu dienas kārtību un jau ir vienojies ar Edmontonu, ka turpmāk spēlēs šajā pilsētā. Tostarp Anaheimā šajās dienās valda panika – kā aizlāpīt caurumu aizsardzībā? Tieši tāpēc Karlam piedāvāja tā saukto kvalifikācijas līgumu, kas aizsargā tiesības uz šo spēlētāju...

Bārtulim NHL pagaidām neko nepiedāvā. Šo visu stāstu tāpēc, lai līdzjutējs izprastu tirgus kontekstu – lai rastos priekšstats, kādā laivā šobrīd sēž viens vai otrs darbonis. Gan menedžeris, gan spēlētājs, gan citi, kas lokās hokeja druvā. No šāda rakursa raugoties, Rīgas Dinamo ir labas pozīcijas, lai nostiprinātu sava sastāva mugurkaulu, turklāt ar spēlētāju, kas pēc potenciāla var būt tā sauktais rakstura prototips, kas potenciāli ir līderis. Šīs kvalitātes komandai būs divtik nepieciešamas, ja atceramies, ka prom ir Ozoliņš, Sprukts un mazliet mazākā mērā – arī Miķelis... Tāpēc – Aigar Kalvīti, ja ir doma par klubu, tad meklē Oskara Bārtuļa tālruni. Viņš klīst pa Rīgu – pagaidām nepiesiets.