Grabuste pasaules čempionātā 6. vietā! Otrajā dienā... Eriņš – piektajā! Pēc abām!

Protams, nedrīkst skatīt atsevišķi pirmo un otro dienu, jo tāpēc jau tā ir daudzcīņa jeb sievietēm – septiņcīņa, ka visās disciplīnās iegūto punktu summu skaita kopā un par uzvarētāju pasludina to, kura savākusi visvairāk punktu pēc septītās un nevis otrās vai trešās disciplīnas. Starp citu, pēc otrās disciplīnas vadībā bija amerikāniete Hailīsa Fontēna, kura traumas dēļ izstājās 800 metru skrējienā un kura līdz trešajai disciplīnai bija savākusi 2228 punktus!

Tātad – labāko desmitnieks:
1. T. Černova (Krievija) 2953 p. 1.
2. Dž. Oezere (Vācija) 2781 p. 3.
3. K. Timinska (Polija) 2701 p. 4.
4. Dž. Enīsa (Lielbritānija) 2673 p. 2.
5. N. Dobrinska (Ukraina) 2671 p. 5.
6. A. Grabuste (Latvija) 2665 p. 12.
7. L. Švarckopfa (Vācija) 2648 p. 6.
8. R. Abdulai (Kanāda) 2622 p. 13.
9. M. Simpsone (Gana) 2586 p. 14.
10. A.N. Džimou Ida (Francija) 2572 p. 7.

Tatjanai Černovai vienalga, vai tā ir septiņcīņa vai otrās dienas trīs disciplīnas (tāllēkšana, šķēpa mešana un 800 metru skrējiens) – viņa pašreiz ir pasaules labākā daudzcīņniece. Vāja otrā diena (šķēpa mešana) ir līdzšinējai pasaules čempionei Džesikai Enīsai. Varbūt tāpēc viņa arī nolika savas čempiones pilnvaras? Francūzieti Džimou Idu gremdē vāja pēdējā disciplīna – 800 metru (2:28,74), bet trīs sportistes, var teikt, ar nepacietību gaida otro sacensību dienu – kanādiete Rukija Abdulai, Ganas pārstāve Margareta Simpsone un mūsu Aiga Grabuste, kura starp visām dalībniecēm bija sestā labākā noslēdzošajās trīs disciplīnās.

Par ko tas liecina? Pirmkārt, to, ka pat Aigas salīdzinoši vājā šķēpa mešana viņu negremdē.

Otrkārt, tas vēlreiz ir apliecinājums, ka mūsu daudzcīņiece pieder pasaules elitei.

Treškārt, šķēpa mešana ir Grabustes vājākā disciplīna punktu izteiksmē visu disciplīnu vidū. Ja salīdzinām ar pirmā desmitnieka atlētēm, savas vājās vietas punktu izteiksmē (vājākas kā Aigai šķēpa mešana) ir Enīsai (tā pati šķēpa mešana), Timinskai (arī šķēps), Džimou Idai (800 m), Zelinkai un Josipenko (abām šķēps). Tas liecina par Latvijas septiņcīnnieces daudzpusību, tuvojoties stāvoklim, kad nav izteikti vāju disciplīnu. Protams, punktu summas ir zemākas kā Černovai, taču neviens arī neapgalvo, ka šobrīd Aiga ir labāka par Tatjanu.

Ceturtkārt, tā kā jau iepriekš rakstīju, ka Aigas vieta Tegu bija no sestās līdz astotajai, tas liecina, ka viņas sniegums ir stabils gan pirmajā, gan otrajā dienā, bez lieliem kāpumiem un kritumiem starp dienām – pirmās divas disciplīnas bija force majeure.

Savukārt spēcīgākais Latvijas desmitcīņnieks Edgars Eriņš, kurš cirkšņa traumas dēļ bija spiests sacensības vērot neklātienē zilajā ekrānā, ar savu Latvijas rekordu (8312 p.) Tegu būtu piektais aiz medaļniekiem amerikāņiem Hārdija un Ītona un kubieša Suaresa, kā arī vienu punktu zaudētu ceturtās vietas ieguvējam krievam Drozdovam! Labi, kas to lai zina, kā būtu, ja Edgars būtu ticis līdz Dienvidkorejai? Tas mums nebūs lemts, bet pasapņot vismaz drīkst? Varbūt būtu startējis 8300 punktu robežās, varbūt sliktāk, bet varbūt – labāk?! Ņemot vērā, ka Tegu tika sasniegts maz personisko rekordu un sezonas labāko sasniegumu, arī vēlo startu dēļ (rudens taču jau pie sliekšņa!), 8300 punktu tie droši vien nebūtu, bet arī ar 8200 pietiktu dalītai astotajai vietai un uzvarai principiālajā cīņā pār visiem igauņu un lietuviešu desmitcīņniekiem, atstājot viņus aiz muguras. Skaidrs ir tikai viens – arī viņš būtu vismaz cīnījies par pirmo astotnieku, pasaules čempionāta prēmiju naudu un Latvijas Olimpiskās vienības A sastāvu. Žēl, ka mēs neuzzināsim, par ko viņš būtu cīnījies...

P.s. No šī brīža gan visa uzmanība šķēpmetējiem. Visiem pieciem (raksts tapis pirms rīta sacensībām Tegu, kad pirmās sektorā izgāja šķēpmetējas).