Šuplera 6 atkarības, ieskaitot balto zirgu

Runājot par publiskajam uzstāšanās reizēm – viss ir vienkārši. Šuplers pa šiem gadiem savu plati ir iespēlējis tiktāl, ka var diezgan droši paredzēt, ko viņš teiks nākamajā mirklī. Kas spēlēs vairākumā? Labākie. Kas ir zaudējuma iemesls? Nu, tāds ir sports... Kuru spēlētāju uzteiksiet? Visi labi cīnījās... Pēc abiem pārbaudes turnīriem treneris vien sev raksturīgā manierē saglabāja pieklājīgā onkuļa toni (citi to sauc arī par inteliģenci), preses konferencē salejot ūdeni glāzē arī kolēģim no pretinieku komandas (tas kļūst par Šuplera firmas zīmi) un bārstot komplimentāras frāzes visos virzienos - arī pēc pārliecinošā zaudējuma Dzelceļnieku kausā pret Lokomotiv. Kas viņa darbu ietekmēs šajā sezonā?

1) Šuplers nav bildis nevienu vārdu par sastāva ierobežoto komplektāciju un komandas finansiālajām iespējām. Vai nu treneris ir dabūjis gandrīz visu, ko gribējis, vai – nojauš, ka viņa rīcībā esošais materiāls ir ne tikai jāmīca, bet ar to var iet nopietnā kaujā. Ja vien zina un saprot – kā... Savā ziņā Šuplers pats sev ir iekodis mēlē, jo, ja vērtējam pagājušās sezonas rezultātu un noliekam blakus trenera piesardzīgi pesimistisko skatu uz realitāti sezonas pirmajā mēnesī – tur bija galējības, kas nonāca pretrunā. Tagad ņemt mutē vārdus par „mēs esam spēcīgā līgā, kur daudz labu komandu, jāapzinās sava vieta”, viņam nepiestāv, jo elites SKA taču play off turnīrā tika apspēlēts ar sastāvu, kam vienubrīd neticēja arī pats treneris.

2) Treneru korpusā ir izveidojusies situācija, ko varētu apzīmēt ar vārdu – ielenkums. Ja vēl pērn Šuplers varēja atskatīties sava ilggadējā palīga Miroslava Miklošoviča virzienā, kas viņa utis kažokā bija pārskaitījis dažādos apstākļos un situācijās, tādejādi izpelnoties labās rokas vai atbalsta pleca funkciju, tagad ir mazliet savādāk – blakus Ābolam ir Viktors Ignatjevs. Tas noteikti nav palīgu salikums, ko Šuplers izvēlētos no paša prāta. Līdz ar to mazs diskomforts galvenajam noteikti pakrūtē kņud. Lai gan treniņu procesā visi trīs treneri (faktiski – četri, Naumovs arī) dara savu darbu atbilstoši pienākumu sadalei, pietiek ierasties TV kamerām, kā Šuplers pārspīlēti sāk nesāties pa laukumu... Nedabiski.

3) Savs spēlētājs komandā: ne tādā nozīmē kā stukačs, bet – kā līderis. Marsels Hosa uzbrukumā tāds bija, tāpēc attiecīgs bija arī Dinamo izvēlētais spēles modelis. Viss tika pakārtots snaiperim, piedodot vai izliekoties neredzam viņa haltūru uz ledu. Šogad Šuplers kaut ko līdzīgu mēģina izpildīt ar citu tautieti Suroviju, kas pēc talanta drīzāk ir ieroču pienesējs, nevis spīdīga mantiņa svētku eglītē. Iespējams, ka atvēlot hokejistam vietu pirmajā maiņā un vairākumā – kazi, Skarbais (Surovijs) var pārvērsties baltā gulbī. Pagaidām treneris tā arī domā un dara.

4) Vārtsargu jautājums var būt Šuplera šīs sezonas glābiņš un arī... nelaime. Vai uzticēties viduvējam, bet centīgam amerikānim, vai tomēr – olimpiskajam čempionam ar NHL pieredzi no Zviedrijas? Pārbaudes spēlēs labāks bija Holts, bet Telkvists vienkārši vēl nav gatavs... Sākt sezonu pret varenajiem SKA ar Holtu vārtos – maz ticams, ka Šuplers ies šo ceļu. Tad viņš pats sev atņem iespēju attaisnoties, ja nu gadījumā pagrūžam vai izgāžam šo maču. Tāpēc var paredzēt, ka sezonu sāks Telkvists ar Šuplera gudro domu – par olimpiskā čempiona nevarību nesitīs, bet, ja izgāzīsies Holts, tad vainīgs stabili būs treneris, kas gribēja minēt lielo mīklu. Šuplers neriskēs.

5) Krievu uzbrucējam Karamnovam (kam negadās) paspruka, bet patiesība jau tāda arī ir – Dinamo skaitlisko vairākumu treniņos iespēlē bez Šuplera padoma jeb „treneris neiejaucas”. Droši, ka treneris nosaka izpildītājus, bet – kā viņi tiek galā ar sev uzticēto pienākumu, tur grožus pārņem spēlētāji/autoritātes/līderi. Var domāt, ka vēl ir vēl virkne sistēmu, kuras Šuplers uztic komandas līderiem, pats paliekot iesāņus, jo neba jau aiz sajūsmas spēlē, kuru mēs vinnējām (pret Jaroslavļu 5:1), kapteinis Ozoliņš kādā brīdī uz soliņa aiz niknuma salauza nūju. Runa droši vien bija par uzdevumu, kas komandai bija jāizpilda uz ledus, bet – kas hokejistiem nesanāca.

6) Tajā līmenī, kurā savu darbu cenšas darīt Šuplers, daudzos gadījumos liela nozīme ir veiksmei un psiholoģiskajiem faktoriem. Par veiksmi – tur šaubu nav, tā slovāku Rīgā ir pavadījusi. Pasaulē ir daudz labāku un zinošāku treneru, taču bez veiksmes. Ja tā nav, kam tāds treneris vajadzīgs? Par psiholoģiskajiem trikiem – arī to sauc par Jūļa trumpi, lai gan šo rindu autors šīs trenera ambīcijas pasvītro ar veselīgu skepsi. Ja jau Šuplers būtu tik izmanīgs psiholoģijā, tad ar balto zirgu pa pilsētas ielām jātu pavasarī, nevis – ieskandinot jauno sezonu. Jo padomājiet paši – kurā brīdī šis zirgs kā uzvarētāja simboliska trofeja iederējās vislabāk?