Spānijas izkrišana par labu...futbolam

Nevis Spānijai bija vāja komanda, bet gan olimpiskā turnīra dalībnieku sastāvs ir spēcīgs. Nekas nav mainījies - komandās spēlē futbolisti vecumā līdz 23 gadiem un tikai trīs gados vecāki spēlētāji, taču mainījusies ir attieksme pret olimpisko turnīru un līdz ar to pieeja izlašu komplektēšanai. Spānijas izlases kodolu veido Eiropas U21 čempioni, tās rindās ir trīs šā gada Eiropas čempioni (pieļauju, ka nav labākajā sportiskajā formā) un vairāki futbolisti, kuri pretendēja uz vietu EURO 2012 komandas sastāvā. Pirmajā spēlē spāņi zaudēja Japānai. Sensācija? Noteikti nē, jo japāņu rindās bija pieci spēlētāji no Vācijas bundeslīgas klubiem un viens no Nīderlandes Eredivisie, tā ir viena no talantīgākajām Japānas futbola paaudzēm, uz kuru liek lielas cerības 2014. gada Pasaules kausa izcīņā. Zaudējums Hondurasai gan pieskaitāms lielu pārsteigumu kategorijai, kaut gan arī šajā komandā ir vairāki talantīgi spēlētāji, kuri jau tuvākajā laikā varētu parādīties labos vai pat slavenos Eiropas klubos. Spāņi gluži vienkārši nekādi nevarēja iesist... Taču ne jau par Spānijas izlases neveiksmi šeit ir runa, spāņu neveiksme ir tikai kā iegansts tematam par olimpisko futbola turnīru un pozitīvajām pārmaiņām tajā (starp citu, fināls arī vairs nav dienas pirmajā pusē vai dienas vidū, kā tas bija iepriekšējās olimpiskajās spēlēs).

Olimpisko spēļu futbola turnīrs ir vecākais izlašu turnīrs pasaulē (pirmais notika 1908. gadā tieši Londonā), taču tā prestižs dažādu objektīvu iemeslu dēļ futbola pasaulē bija zemāks nekā Pasaules kausa izcīņai un Eiropas čempionātam. Tas diezin vai arī būs augstāks kaut vai olimpisko spēļu norises laika dēļ - vasaras beigas vai rudens sākums ir Eiropas futbola klubu sezonas pirsstarta laiks vai jau spēcīgāko līgu starta laiks, taču Londonas olimpiskajās spēlēs redzams gan interesants un laba līmeņa futbols, gan daudz pazīstamu spēlētāju lielākajā daļā izlasēs. Diezin vai FIFA tuvākajā laikā mainīs olimpisko izlašu komplektēšanas noteikumus, taču vairs nav arī nekāda iemesla runām (iepriekšējās divās olimpiskajās spēlēs bija arī tādas!) par futbola turnīra izslēgšanu no olimpisko spēļu programmas. Tas vairs nav aktuāli!

Ieskatoties komandu sastāvos un palasot pirmsolimpiskos apskatus, jau varēja paredzēt, ka Londonas olimpisko spēļu turnīrs - kaut arī nepiedalās Pekinas spēļu čempione Argentīna! - būs daudz labāks par iepriekšējiem. Mājinieku britu izlasē ir tāds leģendārs spēlētājs kā Raijens Gigzs, bet vēl ir arī Ramzijs, Bellamī, Staridžs, Sinklers, Beils, Ričardss, talantīgais vārtsargs (bija trešais EURO 2012) Batlends... Pilnīgi visi spēlētāji ir no Premjerlīgas klubiem. Brazīlijas izlases sastāvā ir apmēram par 70 procentiem tie spēlētāji, kas spēlēs 2014. gada Pasaules kausa finālturnīrā ar Neimaru, Patu, Rafaelu, Hulku, Tiagu Silvu, Leandru Damiau Sandru, Oskaru un Marselo priekšgalā, bet galvenais treneris ir nacionālās izlases galvenais treneris Manu Menezess (kuru jau draud atlaist, ja Brazīlija pirmo reizi beidzot nekļūs par olimpisko čempioni!). Pirmo reizi kopš 1928. gada olimpiskajā turnīrā piedalās Urugvaja, kas atvedusi kārtējo jauno talantīgo paaudzi nacionālās izlases galvenā trenera Oskara Tabaresa vadībā. Luiss Suaress, Gastons Ramiress, Abels Ernandess, Diego Rodrigess, Sebastians Koatess, Kavani jau ir labi zināmi, bet ir virkne citu talantīgu spēlētāju, kuriem Londona ir tikai pirmais solis uz lielā futbola lielās skatuves. Tabaress ir pārbaudījis 72 (!) futbolistus, kamēr atlasīja sastāvu olimpiskajam turnīram. Talantīgas un interesantas ir Meksikas un Senegālas izlases. Senegaliešu rindās ir futbolisti no Francijas (visvairāk), Spānijas un Anglijas virslīgām, savukārt meksikāņi jau iepriekšējā Pasaules kausa izcīņā parādīja daudzus savus talantus, bet Londonā viņu rindās ir Džovanni dos Santoss, Marko Fabians, Karloss Salsido, Ektors Errera un virkne labāko spēlētāju no Meksikas futbola līgas, kas savu spēku apliecināja jau minētajā iepriekšējā Pasaules kausa izcīņā - šajā līgā labi maksā, tajā ir augsts līmenis un talantīgākie meksikāņu futbolisti ja arī brauc spēlēt uz ārzemēm, tad uz TOP līmeņa klubiem. Interesantas komandas ar dažiem vai vairākiem pazīstamiem futbolistiem ir Dienvidkorejai, Marokai, Baltkrievijai, Ēģiptei, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Šveicei (kaut arī netiek tālāk), Jaunzēlandei un Gabonai (9 spēlētāji no Francijas virslīgas klubiem).

Skaidrs, ka olimpisko spēļu futbola turnīros nekad nebūs tik spēcīgu izlašu, kādas ir Pasaules kausa izcīņā vai Eiropas čempionātā. Tas vienkārši nav iespējams objektīvu iemeslu dēļ. Taču arī ar šiem iemesliem olimpiskie futbola turnīri var kļūt daudz labāki un interesantāki. Londona un Spānijas neveiksme šeit - tam pierādījums.