Hokeja izlase... kā bomzis bez savām mājām

Kas vienu nakti pārnakšņo zem Zemitānu tilta, nākamajā - kut kur Dārziņos, tad ielavās Maskačkas neapdzīvotā mājā, kur var dabūt ne tikai spaisu, bet arī nazi zem ribām. Apmēram šādā vīzē dzīvo arī mūsu izlase... Noskrandusi un utīs iedzīvojusies tā vēl nav, bet, salīdzinot ar to dzīves līmeni, kāds ir profesionālajos hokeja klubos, uz izlasi uzaicinātie spēlētāji jūtas, kā atgriezušies 1992. gadā.

Normāli būtu, ja Kulda vai Masaļskis, uzzinot, ka 1. aprīlī sākas Latvijas izlases treniņnometne, pat nejautātu, kur tad man jābūt - Piņķos, Imantā, Ozolniekos vai vēl kaut kur citur. Ka izlasei būtu savas mājas, konkrēti sava ģērbtuvē kādā no mūsu hallēm. Vai pie tās. Pretējā gadījumā var iznākt kā pērn, kad savas mantas jāstaipa no vienas vietas uz otru: no "Volvo" uz Ozolniekiem, no Ozolniekiem uz "Arēnu Rīga", bet pa vidu vēl viens treniņš arī Rīgas 55. jeb Sergeja Žoltoka vidusskolas hallē.

Izlases ģenerālmenedžeris Māris Baldonieks sarkastiski smej, ka Latvijas hokeja izlase esot čempions, ja vajagot pārvākties - stundas laikā visi esot prom. Saprotams, ka šāda vizināšanās pa Rīgu un tuvāko apkārti nenotiek aiz laba prāta. Citi hallēs esošās ģērbtuves jau aizrunājuši gadu uz priekšu, par tām arī savlaicīgi samaksājot. Un valsts vadošai hokeja organizācijai - Latvijas Hokeja federācijai - nu jau kuru pavasari jāklejo apkārt kā tādam žīdam pauniniekam. Nu jau vairākus gadus marta beigās aprīļa sākumā Rīgā tiek rīkots starptautisks turnīrs dažādās vecuma grupās "Riga Cup", un piektdienās, sestdienās un svētdienās vēl vismaz trīs nedēļu nogalēs "aizsists" ir ne tikai ledus Piņķos, "Volvo" hallē un Ozolniekos, bet aizņemtas ir arī visas ģērbtuves. Un, lai kā kāds no šo haļļu saimniekiem cienītu Lipmanu un Latvijas izlasi, ceturtdienās pēc treniņiem... valsts izlasei ir jāizvācas no ģērbtuves. Ar visu formu, nūjām, slido asināmo, kafijas automātu, ja tāds ir, medicīnu un visu pārējo.

Skaidrs, ka, redzot šādu bardaku, kādam var zust vēlēšanās spēlēt Latvijas izlasē. Jo klubā - pat tādā kā "Gomeļ" Baltkrievijā - viss nepieciešamais ir uz vietas. Pamatīgu izmēru ģērbtuve, atlētikas zāle, sapulču istaba, treneru istaba, masāžas telpa, televizors, kafijas automāts, tēja utt. To visu redzējām arī Ženēvā, kad ciemojāmies pie Kaspara Daugaviņa. Kur viss nepieciešamais zem viena jumta un domāts tikai vienam apsaimniekotājam.

Bet Latvijas hokeja izlasei (izlasēm!) nav ne savas mājas, ne ģērbtuves. Labi, ka Ozolnieku šefs Dainis Liepiņš šogad izlasei piedāvā savas telpas, taču arī viņam nav tik lielas telpas, lai vienā ģērbtuvē satilptu visa Latvijas izlase. Telpas nav sliktas - piemēram, atlētikas zālē, kas gan nav Liepiņa īpašums, nu viss iekārtots, kā Baldonieks ieteicis - taču tās vienalga nav savas mājas.

"Volvo" hallē jau sen ir izstrādāts projekts tās papildināšanai ar dažām telpām (arī dienesta viesnīcu), halles saimnieki labprāt kādas no jaunajām telpām nodotu hokeja izlasei, taču tad būtu vēlamas kaut kādas garantijas, ka tas nav tikai uz vienu pavasari vien. Bet pagaidām Latvijas hokeja izlase joprojām ir bomzis...

Māris Baldonieks: "Staņislavskis ir teicis, ka teātris sākas no garderobes. Hokejs sākas no ģērbtuves. Tihonova laikos "Dinamo" ģērbtuve Sporta pilī bija kā komandas svētnīca - neviens liekais netika laists pat tās tuvumā... Latvijas izlasei šādas svētnīcas nav. Bet tā ir arī izlases prestiža celšana."

P. S. Šis nav 1. aprīļa raksts.