Profesionāļa ikdiena. Sorokins par Francijas sīkumiem

-Ko Francijas augstākās līgas klubs nodrošina savam „leģionāram”? Vai ir liela atšķirība starp Francijas Pro A un Pro B līgu?
-Dzīvoklis ir labāks. Klubs nodrošina dzīvokli, apmaksā visus maksājumus.

-Ar sešām viesistabām?
-Nē (smejas), divistabu ar viesistabu un guļamistabu. Vēl nodrošina mašīnu, kas Pro B līgā nav ierasta parādība, ja vien uz to ļoti neuzstāj. Līgums paredz divas biļetes turp un atpakaļ uz Latviju – lai tieku uz šejieni un atpakaļ, kā arī nedēļu uz Ziemassvētkiem mājās. Protams, viss ekipējums – apavi, forma, kas ir augstākas kvalitātes kā Pro B līgā. Braucot uz spēlēm, dzīvojam labākā (trīs – četru zvaigžņu) viesnīcā. Arī Aviņjonas klubam tās nebija sliktas, bet šīs ir labākas. Uz sacensību vietu pagājušajā sezonā braucām ar vilcienu otrajā klasē, šogad – pirmajā. Tas gan nav visām komandām un ir atkarīgs no komandas budžeta. Ir ērtāki sēdekļi, un ir pieejama elektrība – var pieslēgt datoru brauciena laikā.

-Ar lidmašīnu nelidojat?
-Lidojam uz tālākajām pilsētām – uz Nīcu rītdien, pēc tam uz Kannām īrējam automašīnas. Tuvajiem braucieniem – uz Parīzi, Tūru, Sankontānu –, kas ilgst līdz četrām stundām, īrējam trīs mašīnas, ar ko nokļūstam spēļu vietā. Vidējos attālumus pārvaram ar vilcienu, garos – Ajacio, Kannas, Nīca, Tulūza, Aviņjona, Seta – lidojam, dažreiz ar vilcienu – kā izdevīgāk, jo taisnais reiss ar vilcienu reizēm iznāk ērtāks kā lidojums ar gaidīšanu, bagāžas nodošanu un saņemšanu, iekāpšanu un izkāpšanu. Laiks sanāk apmēram tas pats.

-Ko jūsu komandas nosaukumā nozīmē skaitlis 35?
-Tas ir Francijas reģions. Arī pasta indekss Rennai ir 35200. Ja nemaldos, visam Britānijas reģionam ir 35. numurs.

-Cik liela ir jūsu sporta arēna un cik skatītāju apmeklē jūsu spēles?
-Man ļoti patīk mūsu zāle. Tā ir mājīga, un tajā ietilpst 2500 skatītāju. Uz otrdienas spēli pret Turkuā bija ap 2100 skatītāju par spīti tam, ka spēli translēja arī televīzija. Gandrīz vienmēr ir pusotra līdz divi tūkstoši skatītāju uz spēli.

-Kādi ir franču atbalstītāji?
-Skaļi, jautri. Francijā volejbols tiek popularizēts, uz spēlēm brauc daudz bērnu, kuri pēc spēlēm autogrāfus prasa. Bērniem ļoti patīk šis pasākums. Man liekas, ka komandām ir līgumi ar skolām, kas atļauj spēles apmeklēt ar ievērojamām atlaidēm. Ir pilnas zāles un patīkama atmosfēra. 300-400 bērnu atved, un viņiem ir prieki.

-Saliek skrūvītes bundžiņās?
-Uz katru spēli uz krēsliem uzliek divus uzpūšamus garus klapekļus, citreiz ir baloni, kuros iekšā ir, liekas, smiltis vai akmentiņi. Par to ir padomāts, un skaņa ir laba.

-Kaut arī tev ne ar vienu no aģentiem nav līguma, savus procentus no darījuma (kontrakta) viņi vienalga saņēma?
-Jā, par darba vietas atrašanu. Pirmais aģents saņēma 7% no mana līguma summas, bet otrais savus procentus (līdz desmit) paņem no kluba par to, ka viņš piegādājis klubam nepieciešamo spēlētāju. Tā man ir arī izdevīgāk – nav no savas naudas jāmaksā (smejas). Man viņam nekas nav jāmaksā, bet ir arī tādi nekorekti aģenti, kas pamanās iekasēt savus procentus gan no spēlētāja, gan kluba.

-Kas traucē iekļūt pleiofos?
-Komandas potenciāls mums ir tāds, ka Rennai jau sen vajadzēja būt nodrošinājušai vietu izslēgšanas spēlēs. Man liekas, ka komanda nav līdz galam nokomplektēta. Vajadzīgs būtu vēl viens pirmais temps un otra diagonāle, kas varētu nomainīt pamatsastāva spēlētāju. Viņi nopirka izraēlieti Zivu Gūtmanu, bet viņš izrādījās ļoti švaks un neprofesionāls. Mums ir labi spēlētāji, bet brīžiem spēle nevedas, kāds notraumējas vai slimo... Slovāks Andrejs Patučs pāris spēles par pirmo tempu spēlēja, divas spēles arī es pie tā prieka tiku. Turklāt daudz ir spēļu, kad mums vajadzēja vinnēt, bet mēs vai nu uzvarējām piecos setos vai pat zaudējām.

-Cik bieži trenējaties?
-Tas atkarīgs no spēļu grafika. Šodien mums ir divi treniņi, rīt brauksim uz Kannām. Pirmdienās parasti ir viens treniņš, otrdienās, trešdienās un ceturtdienās - pa diviem, piektdienās, ja spēlējam mājās – viens, ja viesos, tad rīta treniņš ir tad, ja sacensību vieta ir tuvu. Ja nē, lidojam vai braucam uz sacensību vietu gandrīz visu dienu. Pirms spēles treniņš un svētdiena – brīva. Pēdējā laikā arī pirmdienās ir divi treniņi un video skatīšanās pēc tam – kā mums ir gājis un kas jāuzlabo.

-Kopīga valoda droši vien palīdz labāk saprasties ar treneri?
-(Pēc pauzes) pārāk labas attiecības mums nav. .. Tu riskē un izsit bumbu uzbrukumā autā, kas bija slikti uzcelta, nokļūdies, kaut arī visu jau pirms tam ir izdarījis cēlājs. Nomaina tevi, uzlaiž citu laukumā, kuram kā „aukstam” spēlētājam iesākumā tiek piedots vairāk, bet, tuvojoties izšķirīgajiem brīžiem, pēc kļūdām arī tas spēlētājs tiek rauts nost no laukuma. Varbūt viņš grib, lai es malā dusmīgs paliktu, un tad laiž atpakaļ laukumā?

-Grebeņņikova dēls Žeņa spēlē komandā kā libero...
-Viņš tiek uzskatīts par vienu no talantīgākajiem franču jaunajiem volejbolistiem. Viņš ir francūzis, ir piedzimis šeit.

-Vai viņš ir labāks par Austri Štālu vai brāļiem Šmēdiņiem?
-Jā, daudz labāks. Viņš jau ir spēlējis Francijas junioru izlasē. Jau pagājušo gadu viņam līgumus piedāvāja lielākā daļa klubu. Arī šogad bija piedāvājumi, bet viņš nolēma palikt šeit tēva un studiju dēļ. Viņam ir labs kontakts ar bumbu. Domāju, ka, aizejot no šīs komandas, viņš progresētu ātrāk. Pašlaik daudzas lietas viņam tiek piedotas, kaut gan viņš strādā ļoti profesionāli.

-Kītam ir ļoti anglisks vārds, bet viņš ir igaunis.
-Vispār viņš ir Keits. Cik sapratu, nāk no Sāremā. Otrs mūsu igaunis joko, ka Puparts nav igaunis, bet ir no salas, ka tādi kā Keits igauņi nav.

-Tu man noteikti neteiksi, cik tu pelni, bet pasaki, cik labs spēlētājs Francijas virslīgā var nopelnīt? Vai ir vērts mūsu jaunajiem volejbolistiem trenēties ar mērķi braukt spēlēt uz Franciju?
-Ir, ir. Varu pateikt tikai to, ko esmu dzirdējis par labākajiem spēlētājiem. Diagonāles kā pieprasītākie spēlētāji, var pelnīt ap 120 tūkstošiem eiro sezonā. Labākais pirmais temps pelna 65-70 tūkstošus. Labākie otrie tempi pelna mazāk kā diagonāles. Arī cēlāji pelna labi.

-Pēc statistikas spriežot, esi viens no vienības līderiem, turklāt esi daudzpusīgs spēlētājs. Kas tev šosezon laukumā padodas vislabāk?
-Sezonu labāk iesāku uzbrukumā, bet, kā liecina statistika (smejas), labāk varēju spēlēt aizsardzībā. Serve man ir taktiskā - kur treneris saka, tur es servēju. Sezonas vidū bija problēmas ar uzbrukumu, bet ļoti labi jutos serves uzņemšanā. Tagad atkal labāk spēlēju uzbrukumā – esmu psiholoģiju pamainījis.

-Mums tagad Latvijā ir pašiem sava „Brazīlija” – pludmales volejbola treniņu vieta zem jumta!
-Tas ir ļoti labi, bet pagaidām tādu variantu neesam apskatījuši, jo nav tik liela finansējuma, lai visu ziemu ar to nodarbotos. Gribēšana un varēšana ir, bet finansiāli...

-Ja tevi aicinātu uz klasiskā volejbola Latvijas izlasi?
-Es domāju, ka visiem ir skaidrs, ko mēs ar Aleksandru Samoilovu un Genādiju grasāmies darīt vasarā. Mana prioritāte ir pludmales volejbols.

-Kādas ir Latvijas izlases izredzes atlases turnīros?
-Ja Latvijas izlasē savāktu visus labākos spēlētājus, tā būtu ļoti laba komanda. Divus – trīs gadus atpakaļ izlasē, noliekot Veinbergu kā galveno servju uzņēmēju, kas sit tikai ātrās bumbas, un paņemtu tādu talantu kā Ansi vai Pēdu kā otro servju uzņēmēju ar libero Štālu, Gundars Celitāns kā diagonālais uzbrucējs, labs treneris, domāju, būtu labs rezultāts. Domāju, ka savāktu labāku komandu kā igauņiem, kas tikko spēlēja Eiropas čempionāta finālturnīrā.