Prūsis: "Šī mums visiem ir jauna situācija"
Kad Latvijas bobsleja izlases galvenais treneris Sandis Prūsis gatavs nelielai sarunai ar žurnālistiem, kopš mačiem pagājusi jau stunda pusotra – beidzot izieta materiālu kontrole un var sākt domāt par nākamo dienu. To latvieši sagaida sudraba pozīcijās, un Prūsis atzīst – situācija nav ierasta.
- Būs gara nakts?
- Domā – bezmiega? Nē, nedomāju, džeki jau aizbrauca mājās, bet mēs tikko no materiālu kontroles paņēmām slieces – aizvedīsim, lai šovakar jau sagatavo un tas nav jādara rīt no rīta. Nedomāju, ka mums tā būs garāka nekā parasti.
- Un citiem? Piemēram, krieviem...
- Nezinu, nezinu, ko viņi darīs. Viņi tomēr daudz pieredzējušāki šādās lietās, mēs – zaļāki.
- Ko vari teikt par Oskara braucieniem?
- Otrais brauciens bija labāks, taču patiesībā arī pirmais nebija slikts – izņemot divas lietas, kas man nepatika un kuras izrunājām jau pēc pirmā brauciena. Tas ir – pēdējā fāze pirms ielēkšanas bobā un slavenā piektā virāža. Tā nebija perfekta arī otrajā braucienā, taču daudz labāka un sakarīgāka. Viss gan līdz tam, gan lejasdaļa – bija labi.
- Otrā brauciena rezultāti kopumā nepārsteidza?
- Jā, teicu to jau pēc divnieku braucieniem – baigi īpatnēji, kā visi līderi atsviedās atpakaļ. Toreiz – visi, izņemot Zubkovu, tagad – vēroju kaut ko līdzīgu. Kopumā, jā, tas bija pārsteigums. Pēc pirmā brauciena runājām, ka – velns, bišķi par tālu tas trijnieks... Šobrīd jau izskatās, ka tā vairs nav. Baigais blīvums. Bet šis jau tikai tāds pusceļš.
- Esi ticis skaidrībā, kāpēc pirmajā braucienā tie trīs tik tālu aizgāja priekšā?
- Nevaru precīzi pateikt, cik daudziem, taču 3-4, kas brauc pirmie, vēsā laikā trase ir labāka. Pēc tam tomēr tiek pabojāta un paliek lēnāka. Es nevaru novilkt precīzu svītru, vai tas notiek pēc trešā vai sestā, taču tas ir novērojams un tas ir faktors. Jā, esmu dzirdējis, ka viens otrs runā par slieču apstrādi, un bija arī šoreiz, es teiktu, daži nesmuki skati uz tām slidām. Taču tā mums tas te notiek pēdējā laikā diemžēl.
- Braukt pirmajam vai otrajam – lielas atšķirības rīt nav?
- No psiholoģiskā viedokļa man pat labāk patīk, ka viņi brauc otrie nevis pirmie. It kā jau vienmēr precīzi sāk, bet tomēr – tas ir zināms ritms: nobrauc viens, tad nākamais, nākamais. Nebūt pirmajam tomēr, domāju, psiholoģiski vieglāk. Šobrīd mēs Zubkovu ķeram, nevis no viņa mūkam, un ķert vienmēr ir vieglāk nekā mukt.
- Redzēji viņa otro braucienu?
- Neredzēju. Bet man teica, ka neesot bijis labs. Bez mūsējiem redzēju tikai dažus.
- Tas, ka vienā braucienā paņēmāt gandrīz ceturtdaļsekundi, laikam apliecina, ka četriniekos Zubkovs nav tik baiss, kā bija divniekos.
- To, ka četriniekos cīņa varētu būt sīvāka nekā divniekos, bija plānots. Ja divniekos bija 4-5 ekipāžas, kas sadalīja trijnieku, tad četriniekos, uzskatu – 6-8.
- Tas, ka sacensības pa dienu, ko būtisku maina?
- Jā, tas man patiesībā nepatīk. Pēdējais treniņš, kas mums bija vakar, arī bija šajā pašā laikā – pusdivos. Un izskatījāmies diezgan švaki. Tas nedaudz biedē. Kad treniņš bija agri no rīta, vai tagad vakarā – bija labi. Laikam navi cerēt, ka šeit, Sočos, pa dienu būs vēss. Jācer, ka ledus temperatūra tiks turēta zemāka.
- Kādu iespaidu pēc pirmās dienas atstāja pats Oskars?
- Paldies Dievam, bija diezgan mierīgs. Tā arī pateica – vēl jau nekā nav, puse jau tikai beigusies. Otra puse vēl priekšā. Neviens nekur nelido - vismaz pagaidām tā izskatījās. Iekšēji varbūt kaut kas notiek, taču citādi – šī mums visiem ir jauna situācija. Ne viņi tādā bijuši, ne es. Redzēs, kā ar visu tiksim galā...
Ceram uz zeltu..
Mazajam Osim Top10.