Facebook
GoogleBlogs: Atkal nedaudz par tūristiem...
Foto: sochi2014.com
Pēdējo dienu notikumi Ziemas olimpisko spēļu trasēs lielu sporta līdzjutēju daļu ir aizkaitinājusi un ir sākušās sportistu dalīšana "labajos" un "sliktajos", t.i., tiek meklēti vainīgie, "tūristi".
Olimpisko tūristu jautājums aktualizējas ik pēc diviem gadiem, t.i., pirms katras ziemas vai vasaras olimpiādes (arī pirms atsevišķiem citiem turnīriem, bet šoreiz tieši par olimpiskajiem tūristiem). Atsevišķi sportisti tiek dēvēti par "tūristiem", jo viņu rezultāti, pēc to cilvēku domām, kas viņus tā sauc, neatbilst šī sporta foruma līmenim. Viņi tiek apvainoti valsts naudas tērēšanā utml. grēkos un vispār – tādiem sportistiem nav brīv saukties par sportistiem un ir jāiet prom no sporta vispār.
Maksimālisms, protams, ir tā lieta, kas ir raksturīga līdzjutējiem, taču ir emocijas un ir objektīvā situācija, kas ne vienmēr sakrīt ar līdzjutēju priekšstatiem. Tā vien liekas, ka daudziem šīs tūrisma idejas virzītājiem ir radies priekšstats, ka uz olimpiskajām spēlēm tiek paņemti "šoferu dēli" vai kādi citādi "blatņiki", kas pa valsts naudu grib pavizināties pa pasauli. Vai vispār – tie ir tādi atlēti, kas paši sadomā pieteikties spēlēm no sērijas "a, davai, es pamēģināšu". Katrā gadījumā tas viss tiek uztverts tā, ka šie sportisti ir ja ne cilvēki no malas, tad tādi ikdienas dīkdieņi, kas izmanto iespēju "pa draugam" pievienoties Latvijas delegācijai, lai aizbrauktu uz foršu pasākumu – olimpiādi.
Patiesībā gan situācija ir savādāka. Vispirms ir jāatzīmē, ka dalībnieku sastāvu katrām olimpiskajām spēlēm nosaka Starptautiskā olimpiskā komiteja un konkrētā sporta veida federācija, izstrādājot normatīvus, kas katram sportistam ir jāizpilda, lai viņš šiem olimpiskajiem startiem vispār varētu tikt pieteikts (pati kvalificēšanās sistēma arī nav vienreizējs pasākums, ieskaitē tiek ņemti ilgtermiņa rezultāti). Taču tas nav viss, jo, ja kādā valstī normatīvus izpildījušo ir vairāk nekā valstij piešķirto vietu, tad notiek arī otrā atlase, kurā jau katras valsts normatīvus izpildījušie sportisti cīnās savā starpā par ceļazīmi uz olimpiādi. Šāda sistēma savukārt nozīmē to, ka sportists iziet divus atlases filtru – starptautiskajā līmenī tiek atzīts, ka viņš ir uzrādījis pietiekošu rezultātu, lai startētu olimpiādē, bet vietējā līmenī viņš ir labāks par pārējiem kandidātiem, t.i., labāku valstī nav. Tā ir sportiskā puse.
Otrs arguments ko bieži piemin – valsts naudas tērēšana. Šeit arī viss nav tik vienkārši, jo valsts naudu saņem tikai neliela saujiņa sportistu (Latvijas gadījumā) un katru reizi uz četrgades nozīmīgākajām sacensībām konkrētajā sportā brauc arī tādi, kas trenējas paši par savu vai savu sponsoru naudu. Kādam ir ģimenes bizness, kāds pats strādā benzīntankā, kādu sponsorē draugi-uzņēmēji utt., vienīgais gadījums kad viņi saņem valsts naudu ir tad, kad viņiem tiek nodrošināts valsts delegācijas formas komplekts un biļete uz un no olimpiādes. Viss.
Līdz ar to sanāk, ka par tūristu tiek saukts cilvēks, kurš, trenējoties pa savu naudu, uzstāda starptautiskam līmenim pietiekošu rezultātu, lai startētu sacensībās, bet, līdzjutēju uztverē, nav gana labs, jo necīnās par medaļām.
Kāds var pamatoti iebilst – runa nav par medaļām, bet par cīnīšanos. Jā, tur es piekrītu un pats uzskatu, ka būtu tikai loģiski, ka, ja esi ticis šādās sacensībās, tad ir arī jācenšas parādīt maksimālais rezultāts uz ko esi spējīgs. Vai tās ir konkrētas sekundes, zem kurām nedrīkst nolaisties, vai kilogrami, vai vietas, taču tā, lai šis rezultāts ir, teiksim, starp, 10% labāko karjeras rādītāju. Ja kādam tā ir cīņa par medaļām – ok, baigi forši, ja kādam – cīņa pašam ar sevi un par nepalikšanu pēdējam, kas arī tiek panākts, tad tas ir tikpat labi. Tomēr, atgriežoties pie nedaudz augstāk rakstītā, šiem sportistiem nevar arī pārmest neko – jo viņi gatavojas par savu naudu un līdz ar to atskaitās paši pret sevi. Ja viņiem galvenais mērķis ir kvalificēties olimpiādei, kas ir MILZĪGS sasniegums, ja mēs vērtējam pasaules līmenī, tad pati dalība, protams, jau ir kā balva, kur tiešām galvenais ir tikai uzrādīt kaut kādu rezultātu.
Beigu beigās, ja mēs to visu vērtējam, nevis no fana-maksimālista redzespunkta, bet gan ikdienas cilvēka kategorijās. Padomājiet, cik sportistus jūs pazīstat (gan jau, ka zinat ne vienu vien). Padomājiet, kā viņi trenējas, lai startētu kaut vai Latvijas līmeņa sacensībās. Padomājiet kā viņi izskatās uz tās pašas Eiropas vai pasaules fona un cik daudz viņiem ir "jāpieliek", lai šādā līmenī vispār viņus kāds atzītu. Un tagad salīdziniet to ko esat iedomājies ar kvalificēšanos olimpiskajām spēlēm. Padomājiet, cik daudz darba, laika, līdzekļu, pacietības u.c. faktoru ir jāiegulda lai ko tādu panāktu. Tas nav mēneša, tas nav pat gada vai divu gadu darbs – tas ir sistemātisks darbs padsmit gadu garumā, no kura ir tikai izdevumi, lielākoties.
Latvijas sabiedrībā kopumā, kā man šķiet, nav tādas stingras vērtību skalas, kas cilvēkiem liktu saprast ko nozīmē CV ieraksts "Olimpisko spēļu dalībnieks". Pat "Olimpisko spēļu medaļnieks" tā lielos vilcienos maz ko nozīmē, ja vien tā nav zelta medaļa. Citās valstīs, par ko norāda arī paši medaļnieki, tas, ka esi piedalījies olimpiādē, pat ja tiec iepazīstināts kā pilnīgi citas nozares veiksmīgs profesionālis, tiek uztverts kā ārkārtējs sasniegums, kas vēlāk arī paver daudz plašākas iespējas un ļauj pavērt tās "durvis", kas citiem ir slēgtas.
Laikam neprotam novērtēt to kas mums ir.
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
2. Lai vai tūristi, bet liels darbs ieguldīts, nedomāju, ka uz OS tiek tādi, kas pa brīvo laiku piedalās sacensībās.
3. Vai tad jums žēl, ka šie cilvēki tiek uz tik grandiozu pasākumu un piedalās? Tas ir liels sasniegums un atmiņas uz visu mūžu, ka ir bijis tas gods, piedalīties OS.
-1 [+] [-]
Nevajag domāt, ka kaut kur kaut kas ir vieglāk vai kā... labi ir tur, kur mūsu nav. Kā, ja pareizi atceros, bijušajam sportistam, tas ir jāsaprot.
[+] [-]
-1 [+] [-]
P.S. Par to, ka nebija vienošanās - no kurienes tāda insaidera info?
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Domāju, ka masiniekā viņam lielākas šanses kā sprintā.
+3 [+] [-]
Ja nedaudz par tūristiem - var skatīties dažādi. Ja mēs uzskatām sevi par ziemas sporta lielvalsti (ko darījām uzsverot delegācijas lielumu), tad skaidrs, ka pēdējo vietu ieguvēji jāsauc par tūristiem. Un neapvainojas jau visi paši par to - ja cilvēkam mērķis ir tikai tikt savā distancē līdz galam - protams, ka tūrists, kurš neslēpj, ka izmanto izdevību un izbauda olimpisko tusiņu.
Jo mēs vedam pilnīgi visus, kas izpildījuši kritērijus - atšķirībā no reālajām lielvalstīm. Labā ziņa - reāli profesionāļi, kas cīnās par medaļām ir varbūt kādi 10% no visiem dalībniekiem un tātad absolūti lielākā daļa visu spēļu dalībnieku ir "tūristi".
Un nav jau tā, ka visi par ārkārtīgu sasniegumu uzskata piedalīšanos OS. Lielvalstīm pat medaļnieku ir tik daudz, ka viņus visus neviens nezin, un cieņā ir tikai uzvarētāji - zelta medaļu ieguvēji.
+3 [+] [-]
piedod, bet Rodes "cīņa" bija zem katras kritikas. man bija kauns, žēl, ka viņam nebija. un šeit nav stāsts kas par kādu naudu, par cik brauc vai nebrauc! Nu c'mon - kā man reiz teica viens pasaulē atzīts sportists - ja nevari izcīnīt medaļu (pārfrāzēšu - ja ne medaļu, tad normālu vietu), vismaz pazīmējies. Būtu izlicies pa visiem 100%, noārdījies, kaut vai nokritis, nūjas pa gaisu , vismaz visa pasaule redzētu, kā monstrs Rode brauc. A tagad - nu ok, finišēja. malacis, paspiežam roku asarām acīs...Vēlreiz atkārtoju, ka ar to mūsu sportistiem ir problēmas, atstājam tādu mazas, nabaga tautas iespaidu, taču vajadzētu būt otrādi,. Jābūt labai pēcgaršai nevis urā - nobraucu trasi!
Kā es vēlētos, lai visi sportisti pēc tāda principa dzīvotu... sportā galvenais ir rezultāts, ja to nespēj sasniegt, domā par šovu, ko sniedz skatītājiem. iegūsti simpātijas savādākā veidā...
un šī nav žults izgāšana, man dziļi vienalga par naudām, nav žēl, man tikai žēl tā samierināšanās un pieticība...
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
Es šodien noslēpoju 10 apļus pa Uzvaras parku arī vidēji atpalikdams 25-30 sekundes no večiem, kas tur normāli atvelk, uz apli (aplis starp citu drusku virs 1km). Ziniet - pat pie mūsu pilnīgo amatieru līmeņa 25-30 sekundes ir ārprātīgi daudz un tie čaļi no manis attālinās momentā un pēc pāris minūtēm es viņu muguras pat neredzu
OK, prasības izpildīji - malacis, bet tas nemazina to, ka Rode un Liepiņš ir, bija un paliks TŪRISTI !
[+] [-]
[+] [-]
Hokejā tad būtu 6 komandu turnīrs piem.
Biatlonā 20 džeki slēpotu.
Skeletonā 5 slidinātāji.