Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:365, Did:0, useCase: 0

Štrombergs: "Karjeras laikā mīļākais sporta veids bija basketbols, tagad golfs"

Emils Ozerinskis

Štrombergs: "Karjeras laikā mīļākais sporta veids bija basketbols, tagad golfs"
Māris Štrombergs. Foto: Jānis Lārmanis

Otrdien ar labdarības spēli Valmierā tika atklāts Bertānu ģimenes basketbola laukums. Viens no spēles dalībniekiem bija divkārtējais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs. Sportacentrs.com izmantoja iespēju aprunāties ar Štrombergu gan par basketbolu, gan golfu, gan BMX.

24. augustā ar labdarības spēli Valmierā Dāvis Bertāns atklāja Kobes Braienta piemiņai veltīto Bertānu ģimenes basketbola laukumu. Viens no basketbola speles dalībniekiem bija arī Pekinas un Londonas olimpisko spēļu zelta medaļnieks Māris Štrombergs, kurš šajā vasarā kļuva arī par dzimtās Valmieras čempionu golfā.

Zīmīgs datums 24.08 - Kobes numuri. Lai gan neesi basketbolists, bet Kobe Braients ir ikona daudziem sportistiem. Ko viņš tev nozīmē?
Daudzi jau nezina, ka pats esmu spēlējis basketbolu, kad biju maziņš. Basketbols man vienmēr pat karjeras laikā ir bijis mīļākais sporta veids, kuru skatīties un kuram sekot līdzi. Nav jau nemaz jābūt basketbola fanam, lai zinātu, kas ir Kobe, un spētu no viņa mācīties un iedvesmoties. Nav jābūt pat lielam sporta fanam - Kobe vienkārši ir leģendārs cilvēks.

Bertānu ģimenes laukuma atklāšanas spēlē tev tika uzticētas komandas saspēles vadītāja funkcijas. Kā nonācāt pie tāda lēmuma?
Mums jau īsti nebija plāna. Vienkārši gājām pieci laukumā un spēlējām. Šodien tas viss notika priekam. Agrāk ar basketbolu bija tā, ka ik pa laikam uzspēlēju. Tagad beidzamos divus gadus bumbu rokās turējis nebiju. Bija nedaudz jocīga sajūta, bet kopumā forši uzspēlēt. Tomēr vienā laukumā ar NBA basketbolistu uzspēlēt, tā paliks laba atmiņa.

Kā ir būt laukumā ar NBA spēlētāju? Viena lieta, ka uzreiz redzam augumu, bet vai varēja just to ātrumu un spēles izjūtu?
Šodien pasākumam tika pieiets ar prieku. Kā sportists saprotu, ka ieiet NBA spēlē būtu kaut kas cits. Jā, Dāvis ir garš čalis - 208 cm, bet uz tiem laukumiem ir vēl lielāki. Pret viņu man nav variantu. Ja Dāvis iet uz groza apakšu, tad man ir jāpaiet malā. Neko nevaru izdarīt, vienīgi jāsit sods.

Pēdējos mēnešus esi bijis Valmierā. Pārlaid vasaru Latvijā un drīzumā dodies atpakaļ uz Kaliforniju? Vai arī sāc jau pamazām uz Latvijas pusi vairāk skatīties?
Otrajā septembrī braucam atpakaļ. Būsim šeit jau pavadījuši divus mēnešus. Tā ikdiena jau vairāk ir pa to galu. Kalifornijas laikapstākļi kaut kā pievelk - dienu dienā pamosties un iet ar šortiem ārā. Bija foršas brīvdienas. Taču saku, ka ir plāns tuvāko piecu gadu laikā kaut kur pie Valmieras uzbūvēt māju, lai ir tas iemesls šeit pa vasarām padzīvot un kas vilktu atpakaļ.

Valmieras pilsētas svētku laikā kļuvi arī par Valmieras čempionu golfā. Pastāsti, kā tas notika.
Jā, tagad esmu aizrāvies ar golfu. Ja intervijas sākumā prasīji par basketbolu, tad tagad par mīļāko sporta veidu ir pārgājis golfs. Man tas vairāk ir amatiera prieka līmenī, jo tas ir tāds, kas ir jāmācās. Kā sportistam, ja nevari kaut ko izkost, tad domā, ka nevar tā būt, ka nevari kaut ko iemācīties. Golfs aizrauj. Biju pārsteigts, ka izdevās Valmieras čempi vinnēt. Bija jau plāns šogad Latvijas čempionātā uzspēlēt, bet ar visu kovidu nebija īsti ziņas kā būs ar karantīnām. Izrādījās, ka nav tik traki, bet nesanāca līdz galam saplānot. Nākamgad ir plāns atbraukt un uzspēlēt Latvijas čempionātā. Golfu dienu dienā spēlēju un tas patīk.

Saprotu, ka Avotu laukumu izgāji bez kļūdām pēc paredzētā sitienu skaita.
Jā, ja pars ir 64, tad izgāju Valmieras čempionātu ar 64 sitieniem. Vidzemes čempionātā gan paliku otrais ar +5. Par vienu sitienu zaudēju. Golfs ir cīņa ar sevi. Citos sporta veidos varbūt koncentrējies uz pretiniekiem, taču arī BMX un citos sporta veidos panākumus sasniedz tie, kas spēj nokoncentrēties uz sevi un nedomā par lietām apkārt. Tas pats arī golfā. Man tas sportiskais pamats jau ir. Cenšos to tagad nest līdz un ielikt golfā.

Valmieras čempions golfā - Māris Štrombergs. Foto: Avoti

Divas dienas atpakaļ no šī laukuma parādījās video, kur Helvijs Babris bija uznācis un iedankoja no augšas. Kā pašam karjeras laikā veicās ar bumbas triekšanu no augšas un kā būtu, ja tagad ko tādu mēģinātu?
Savās sportiskajās dienās iedankot es varēju. Mums treniņi vairāk bija tendēti uz priekšu nevis augšu. Basketbolisti vairāk tendēti uz augšu. Šodien varēja redzēt, kā Dāvis ieliek. Smieklīgi, cik viņam tas viegli sanāk. Atliek tikai skatīties uz augšu. Skaidrs, ka šodien es nevarētu to vairs izdarīt. Nav tā, ka būtu pēdējā laikā baigi trenējies - esmu izlaidies. Arī daudzas svaru zāles bijušas ciet un nav bijusi liela motivācija to darīt. Ar tramplīnu es ieliktu... [smejas] Tenisa bumbiņu es varbūt ieliktu, basīša bumbu gan nē.

Cik daudz šobrīd pats seko BMX sacensībām - olimpiskajām spēlēm, pasaules čempionātam?
Olimpiskajām spēlēm sekoju. Protams, četros no rīta necēlos. Tur man nav ko noliegt un nevienu mānīt. Pasaules čempim baigi nesekoju. Pēc tam noskatījos finālu braucienu video. Tā, ka sēžu visu dienu un skatos, tā nav. Esmu pagājis nost no sporta. Izgāju tam visam cauri un varētu teikt, ka pat pārēdos. Sekot līdz sekoju, bet pa vidu vairs nemaisos.

Olimpiskajās spēlēs mūsu braucējiem neizdevās aizsniegties līdz pusfinālam un pasaules čempionātā rezultāti noteikti nebija tie cerētie. Ko tas pasaka par šī brīža BMX? Vai šajos gados kopš BMX ir olimpiskais sporta veids līmenis ir ļoti audzis un kļuvis grūtāk ielauzties starp labākajiem?
Es neteiktu, ka ir grūtāk. Pie mums sporta veids viennozīmīgi ir audzis. Kad vinnēju Pekinā, Latvijas čempionāta mačos brauca vidēji 135 braucēji. Tagad Latvijas čempionātā bija 410 vai 430 braucēji, kas ir trīs reizes vairāk. Bija jau zināms, ka mums būs paaudžu maiņa. Cilvēki no manis grib izspiest tekstu, ka nav rezultātu. Daudzi jau negaidīja, ka mums vispār būs dalībnieki olimpiskajās spēlēs. Cepuri nost, ka čaļi un meitenes vispār aizcīnījās līdz olimpiskajām spēlēm, jo tur tikt nav joka lieta. Protams, arī paši braucēji gribēja labāku rezultātu, taču tur nav ko pārmest. Ne visi būs čempioni un nebūs tā, ka katru reizi Latvija brauks par medaļām. Tagad ir tāda mini paaudžu maiņa, taču jaunie aug. Skatīsimies, kā būs Parīzē un Losandželosā, bet domāju, ka uz Brisbenu būs jau laba jaunā paaudze izlīdusi laukā.

Ieskicē vienu tehniskas dabas jautājumu. BMX brauciens ilgst ap 38 sekundēm. Sportists nobrauc nost no trases un kājas ir piedzītas pilnas. Cik liela slodze viena brauciena laikā BMX ir jāiztur?
Tā ir viena no lietām, ko televizorā neredz. Skatoties basketbolu, kādreiz domā, kādēļ spēlētājs kādā epizodē neaizskrien līdz galam, bet viņam tobrīd jau ir reāls besis. BMX 38 sekundes jau ir garš aplis, vidēji ir uz 35 sekundēm. Tajā aplī tu ieliec visu, kas tev ir. Pienskābes sakāpj augšā, kājas ir piedzītas pilnas. Tu nevari nokāpt tā vienkārši no riteņa un uzreiz atjaunoties. Savas piecas līdz desmit minūtes ir jāpaminas, kamēr atiet. Mačos prasa, kāpēc ir tās garās pauzes starp braucieniem. Ja nav 15 minūtes starp braucieniem, tad nevar paspēt atjaunoties. Liekas, it kā smieklīgi - tikai 35 sekundes brauciens, bet viņš ir smags. Vieglatlētikā arī dienā simts metru sprintā ir maksimums divi skrējieni. Ja viņiem būtu dienā jānoskrien pieci, tad tā rezultātu latiņa strauji ietu uz leju. Mums sacensībās septiņi braucieni dienā ir jānobrauc. Beigās ir grūti, bet kā jebkurā sportā tu atdod sevi visu. Beigās ir ciet gan šeit, gan tur..[rāda uz kāju ikriem un galvu] Skābekļa trūkums. Tāpēc ziemā ir jāliek bāzīte un jābūt arī pamatam, nevis tikai uz ātrumu jāstrādā.

Cik saprotu, tad tā BMX rumba ir visai maza, lai varētu uzraut startu. Cik daudz vispār var trasē uzmīt?
Trasē tu ieliec daudz spēka. Protams, pumpām ir jāmāk plūstoši tikt pāri. Teorijā, jo tu labāk tiec pāri pumpām, jo mazāk patērē enerģiju. Ir starts, kuru tu sāc no vietas, bet katrā līkumā, nākot no līkuma ārā, ir maksimāls slēdziens uz to pirmo pumpu. Saminies, cik tu vien vari, un tad uz tām pumpām strādā. Tajā laikā kājas neatlaiž, un tās pienskābes tikai dzenās klāt. Nākot no pēdējā līkuma, ir jāminas jau ar sakostiem zobiem. Pēdējās taisnes vienmēr ir tehniskas, tādēļ nedrīkst atslābināties, jo citādāk var švaki beigties. Protams, starts ir ļoti liela daļa no uzvaras, bet trasē joki nav un ir jācīnās gan ar sevi, gan ar trasi.