Olimpiskais regbijs. Atgriešanās

Jā, lai arī daudziem var likties, ka regbijs ir olimpiādes jaunievedums, ko 2009. gadā, Kopenhāgenā programmā iekļāva Olimpiskā komiteja, bet tā vis nav, jo regbijs, tā klasiskajā 15 spēlētāju variantā jau četrās olimpiskajās spēlēs bija spēlēts. 1900. gadā, pēc olimpiskās kustības atjaunotāja un liela regbija atbalstītāja, Pjēra de Kubertēna centieniem, otrajās modernajās olimpiskajās spēlēs tika spēlēts tolaik vēl salīdzinoši jaunais sporta veids regbijs.

Tiesa, jāatzīst, ka viegli regbijam neklājās, jo tajā laikā sporta veids tikai attīstījās un tas nebija tik izplatīts visā pasaulē, noteikumi arī vēl pamatīgi atšķīrās no tiem, kas ir pieņemti mūsdienās, kā arī kopumā notika strauja dažādu sporta veidu, tajā skaitā individuālo, attīstība, tamdēļ konkurence uz vietu olimpisko spēļu programmā auga ar katru reizi. Tas arī skaidro faktu, ka 1904. gada olimpiādē, Sentluisā, regbija nebija, bet jau pēc četriem gadiem, kad spēles notika Londonā, regbijs tika atgriezts programmā, taču Stokholmā, kur olimpiāde notika 1912. gadā ovālās bumbas bruņinieku nebija.

Neliels cerību stariņš pavīdēja pagājušā gadsimta divdesmito gadu sākumā, kad divās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas regbijs tika iekļauts pamata programmā, taču, kā izrādījās vēlāk, tas ir neliels uzplaiksnījums pirms "nodzišanas", jo tiklīdz Pjērs de Kubertēns, kurš pats savulaik arī tiesāja regbija mačus, pameta SOK vadītāja posteni, tā olimpiskā kustība nolēma regbiju izslēgt no programmas, pamatojot to ar vājo interesi par sporta veidu, kā arī mazo konkurenci, jo nevienā no olimpiādēm par medaļām necīnījās vairāk kā trīs komandas.

Tas aizsāka 92 gadus ilgo regbija "aizmirstību". Taču nevar teikt, ka sporta veida pārstāvji būtu visus šos gadus cīnījušies par atgriešanos četrgades nozīmīgākajos sporta svētkos. Patiesībā, Starptautiskā regbija federācija (IRB, tagad – WR, jeb "World Rugby") līdz pat deviņdesmitajiem gadiem nedarīja neko, lai regbijs atgrieztos olimpiādē. Jā, bija atsevišķi spēļu rīkotājvalstu mēģinājumi šo sporta veidu iekļaut programmā (1960. gadā Itālija, 1980. gadā PSRS, 1988. gadā Dienvidkoreja), taču tā bija tikai pašu rīkotāju iniciatīva, kas ne reizi tā arī nesaņēma starptautiskās federācijas atbalstu.

Kas notika deviņdesmitajos gados? Viss sākās ar to, ka IRB sekretārs Kīts Roulendss satikās ar Lielbritānijas olimpiskās komitejas sekretāru Diku Palmeru, lai pārrunātu regbija attīstības vīziju. Ap šo pašu laiku par IRB vadītāju ievēlēja velsieti Vernonu Fugu, kas arī aizsāka virzību atpakaļ uz olimpiādi. Viena lieta, kas motivēja starptautiskās federācijas vadību, protams, bija tie labumi, ko dod olimpiskā sporta veida statuss, taču otrs, ne mazāk svarīgs faktors, bija tas, ka šādā veidā viņi mēģināja palielināt savu biedru skaitu, jo, saprazdami, ka šajā sporta veidā jau tuvākajā laikā varētu tikt dalītas olimpiskās medaļas, daudzu mazo valstiņu regbija federācijas, iestājās IRB.

Olimpisko atpazīstamību, kas ir pirmais solis, lai sporta veids iekļūtu spēļu programmā, regbijs ieguva 1994. gadā, taču bija jāpaiet vēl 15 gadiem, lai to, kā pilntiesīgu dalībnieku, uzņemtu spēļu programmā.

Tiesa, te ir jāpiemin tas, ka "lielais" jeb klasiskais regbijs, ko spēlē pa 15 vīriem katrā komandā, olimpiskajām spēlēm šobrīd nav interesants, jo, lai rīkotu šādu turnīru, ir nepieciešams ļoti daudz laika un arī vairākas arēnas. Tāpēc iekļaušanai olimpiādes programmā tika virzīts daudz dinamiskākais un turnīra organizēšanas ziņā kompaktākais regbijs-7. Tādējādi "nošaujot" vairākus zaķus uzreiz – ātra, dinamiska spēle, ar daudz gūtajiem punktiem, mačs ilgst mazāk nekā 20 minūtes (divi puslaiki pa 7 minūtes katrs) un dienā katra komanda var izspēlēt vairākas cīņas (regbijā-15 pēc katra mača vidēji ir ierasts taisīt nedēļu garu pauzi).

Regbijs ir atgriezies! Jā, notikums visnotaļ priecīgs visiem šī sporta veida atbalstītājiem, taču, jāatzīst, tā ir tikai viena daļa darba, kas ir jāizdara. Jau pašlaik ir sākušās runas par to vai olimpiskais turnīrs attaisnos uz sevi liktās cerības. Pēc 92 gadus ilgas pauzes, protams, ka no Rio septītnieka turnīra gaida daudz. Ļoti daudz. Šim pasākumam ir jākļūst par sporta veida tramplīnu uz jaunu līmeni. Bet vai būs? To mēs uzzināsim vēlāk.

Interesanti, ka, tomēr, nebūt ne visi priecājās par regbija atgriešanos olimpiādē. Precīzāk, prieks bija par pašu faktu, taču ne spēles formātu. Jau pašlaik, vērojot Pasaules sēriju regbijā-7, var redzēt, ka šis sporta veids iegūst popularitāti ļoti strauji un tas skeptiķiem, vai, precīzāk, regbija-15 atbalstītājiem, liek uzdot jautājumu – vai regbijs-7 no faktiski "lielā" regbija treniņspēles veida nekļūs par galveno sporta veida vilcēju, atstājot klasisko spēles variantu ēnā. Jā, tas arī ir izaicinājums, jo savas vienkāršības un dinamiskuma dēļ vienkāršotā regbija versija cilvēkiem patīk daudz labāk un, protams, pastāv riski, ka jauniegūtā sporta auditorija vairs nepieņems klasisko regbija versiju. Tomēr, arī to mēs redzēsim vēlāk, pēc turnīra.

Taču, kas būs vēlāk? Nav jau tā, ka tikuši olimpiādē, regbija ļaudis labsajūtā sēž dīvānos un kasa vēderu, jo pašlaik ir izstrādāta konkrēta un visai perspektīva sporta veida attīstības programma, kas vērsta uz regbija popularizēšanu nosacīti "netradicionālajos" reģionos.

Jau 2018. gadā regbiju-7 gaida vēl viens liels notikums, Pasaules kauss, kurš norisināsies tieši šādā "netradicionālā" reģionā, proti, ASV. Jā, var teikt, ka Savienotajās Valstīs regbijs nav netradicionāls sports, jo tieši amerikāņu komanda izcīnīja pēdējās divas zelta medaļas, lielā izlase nu jau var teikt, ka regulāri spēlē Pasaules kausā klasiskajā regbijā un valstī pirmo sezonu aizvada profesionālā regbija čempionāts, taču, piekritīsiet, ka sakot vārdu "regbija valsts", ASV noteikti neienāks prātā nedz kā pirmā, nedz vispār varētu ienākt prātā "vidēji aritmētiskajam" sporta līdzjutējam.

Īsāk sakot, regbijam šis ir ļoti saspringts un atbildīgs laiks. Kas no tā visa sanāks? Ja vērojam to kā attīstās regbijs-15 un kā aug tā popularitāte, tad var droši teikt, ka nav pamata uztraukumam, regbijs-7 noteikti kļūs par vienu no Rio olimpiādes programmas "lielajiem notikumiem". Protams, pirmajā gadā cerēt uz konkurences izrādīšanu basketbolam būtu pāragri, taču sporta dinamika, ātrums, azarts un rezultativitāte, kopā ar spožāko regbistu, daudzi no kuriem ir pārtraukuši savas karjeras daudz naudīgākajos regbijā-15, regbijā-13 un pat amerikāņu futbolā, dalību nodrošinās ļoti skatāmu šovu.

Rio-2016, Regbija-7 turnīra dalībnieces