Samoilovs: "Pēc pirmā seta satraukuma nebija"

Pirmais pie Latvijas žurnālistiem nonāca Ruslans Sorokins, kurš neslēpa emocijas: "Sajūtas pēc olimpiskās debijas ir lieliskas! Jūtos mazliet apreibis, taču - ļoti labi! Kas notika pirmajā setā? Par daudz pozitīvo emociju - stadions, olimpiskās spēles, pirmais mačs. Ja emociju par daudz, tās traucē, tāpēc bija jānomierinās. To arī izdarījām, saņēmāmies un salauzām maču. Domāju, šoreiz tā vairāk bija rakstura uzvara - meistarības mums netrūkst. Svarīgākais bija nomierināties. Ja nospēlējam savā līmenī, tad cīnāmies ar jebkuru pretinieku."

Šajā brīdī pieslēdzās arī Aleksandrs Samoilovs: "Par pretiniekiem nedomājām. Spēles laikā iztaustām, kas un kā notiek, un attiecīgi spēlējam. Tā jau ir pieredze. Šajā turnīrā esam piektais pāris pēc kopā nospēlēto maču skaita - mums ar Ruslanu jau ir 53 Pasaules kausa posmu. Līdz ar to pieredze ir liela, viens otru ļoti labi jūtam, un kopā esam izgājuši cauri visam - arī zaudējumiem. Zinājām, ka zaudēts viens sets neko nenozīmē - tā ir tikai viena cīņa nevis karš. Zinājām, ka otrajā setā viss būs kārtībā. Satraukuma nebija," atzina sportists, kurš jau no mača pirmajām minūtēm kļuva par publikas mīluli savas emocionalitātes dēļ. Uzvara pār poļiem ir ļoti nozīmīgs solis cīņā par ceļazīmi uz nākamo kārtu. "Arī visi apkārt runā, ka šajā grupā nav izteiktu favorītu, bet trīs līdzvērtīgi pāri. Katra komanda var apspēlēt katru."

Saša iepriekš bija izteicies, ka "Horse Guards Parade" laukumā tribīnes ir mazliet par tālu, lai uztvertu īsto enerģiju, taču pēc pirmās uzvaras atzina, ka domas mainījis. "Kad sākām spēlēt, sapratu - būs ok! Treniņu laikā ap laukumu viss bija tukšs, bet tagad - brīvprātīgie, mediji, tiesneši - pilns ar cilvēkiem. Sākumā jau arī es biju satrakojies..." Šodien solītais lietus Londonu pagaidām nav atradis, taču, ja būtu - latviešiem tas būtu pat labvēlīgs pavērsiens, atzina Sorokins. "Ja bumba smagāka, pretiniekiem uzreiz grūtāk. Mums tā būtu priekšrocība. Bet arī tagad - otro un trešo setu jau bija laba spēle. Teikšu - par procentiem 95. Jā, pirmajā setā beigās mazliet pietrūka azarta, taču sapratām, ka vajag vākt punktus - katrs punkts šeit ir svarīgs, lai tiktu laukā no grupas."

Spēlei abi gatavojušies nopietni - no atklāšanas ceremonijas mājup vakar devušies jau pirms 23, tiesa - sanākusi aizķeršanās, jo tilts, kas atrodas ceļā starp Olimpisko stadionu un ciematu, izrādījies slēgts - sagaidot Deividu Bekhemu ar olimpisko lāpu. "Tilts ciet - priekšā armijnieki. Cilvēku pilns, visi grib pāri, taču nevienu nelaiž. Visi stāv, grib tikt, bet armijnieki nepielūdzami - nav atļauts, esot bīstami. Apkārt satraukums, cilvēli laužas, kāda meitene kliedz: man bērns reanimācijā, jāskrien mājās - tūlīt zvanīšu policijai! Situācija atgādināja kaut kādu Holivudas filmu..." Beidzies gan viss labi, pie naktsmiera abi tikuši laicīgi, un arī blakusitsbaiņas kaimiņi Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš bijuši saprotoši - no atklāšanas ceremonijas vēlāk naktī atgriežoties uz pirkstgaliem.

"Pat nezinu, kas notika - vispirms jāparunā ar treneri," sev nelabvēlīgo spēles lūzumu uz karstām pēdām vēl nebija gatavs komentēt polis Mariušs Prudels. "Pieļāvām pārāk daudz kļūdu - gan otrajā, gan trešajā setā. Tā bija lielākā problēma, jo pirmo setu aizvadījām labi. Izšķirošs bija otrā seta sākums - viņi sāka ļoti labi un pēc tam jau saglabāja koncentrēšanos līdz pat beigām. Taču nekas vēl nav beidzies - šīs ir olimpiskās spēles, daudz nervu. Uzskatu, ka jebkurš šeit var uzvarēt jebkuru."