Valdībai lūdz 350 000 eiro, lai Jūrmalā varētu rīkot EČ pludmales volejbolā
Latvijas Volejbola federācijas (LVF) valdes loceklis Kaspars Timmermanis atklāj, ka valdībai tiek lūgts līdzfinansējums, lai septembra pirmajā pusē Jūrmalā varētu organizēt Eiropas čempionātu pludmales volejbolā. Par to tika vēstīts LTV1 Sporta ziņās.
Sākotnēji turnīrs bija iecerēts Nīderlandē, taču tika lēsts, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ tur šis pasākums nevarēs notikt. "Šī prognoze piepildījās. Nīderlandes varas iestādes nav devušas atļauju šī čempionāta norisei. Līdz 24. jūnijam CEV plānoja noteikt jauno norises vietu. Esam pieteikuši savu kandidatūru, bet ar atrunu, ka savu atbildi sniegsim nedaudz vēlāk, ņemot vērā svētkus un jautājuma saskaņošanu ar valsts un pašvaldību iestādēm," saka LVF funkcionārs.
Valdībai lūdz atbalstu 350 000 eiro apmērā, kas ir jūtami mazāk, nekā bija vajadzīgs 2017. gada Eiropas čempionātam Jūrmalā. "Tas lielā mērā saistīts ar to, ka esam vienojušies ar CEV par līdzfinansējumu no viņiem [orientējoši 200 000 eiro], kā arī iestrādes ar sponsoriem tagad ir daudz nopietnākas nekā pirms trijiem gadiem. Skatāmies, ka šobrīd tiek prasīts finansējums rallija norisei [Saeimas apakškomisija jau atbalstījusi 450 000 eiro piešķiršanu WRC posmam Latvijā]. Ceram uz valdības pozitīvo lēmumu uzreiz pēc svētkiem - jūnija beigās vai jūlija sākumā, lai mums pietiktu laika," atklāj Kaspars Timmermanis.
"Skaidrs, ka normālam sagatavošanās procesam ir nepieciešami vismaz seši mēneši. Bet jāņem vērā, ka mūsu komanda, kas gatavoja Pasaules tūres posmu, faktiski ir gatava par visiem 100 procentiem pieslēgties Eiropas čempionāta rīkošanai," informē LVF pārstāvis. Ja rīkošanas tiesības tiks piešķirtas, tad Eiropas čempionāts Jūrmalā notiks, visticamāk, 9.-13. septembrī.
Kā jau ziņots, 2017. gada Jūrmalā notikušā EČ budžets bija aptuveni 850 000 eiro.
Augsta līmeņa pludmales volejbols Jūrmalā
| Gads | Sacensības | Latvijas labākie sasniegumi / statuss |
|---|---|---|
| 2014 | "Satellite" posms vīriešiem | Samoilovs/Šmēdiņš (1.) ' Regža/Āboliņš (2.) |
| 2015 | "European Masters" vīriešiem | Samoilovs/Šmēdiņš (3.) ' Pļaviņš/Egleskalns (5.) ' Sorokins/Solovejs (5.) |
| 2016 | "European Masters" posms | Samoilovs/Šmēdiņš (1.) ' Pļaviņš/Regža (3.) ' Graudiņa/Kravčenoka (5.) |
| 2017 | Eiropas čempionāts | Samoilovs/Šmēdiņš (2.) ' Pļaviņš/Regža (5.) ' Graudiņa/Kravčenoka (5.) |
| 2018 | U22 Eiropas čempionāts | Samoilovs/Šmits (1.) ' Graudiņa/Kravčenoka (2.) |
| 2019 | FIVB Pasaules tūres 3* posms vīr. | Samoilovs/Šmēdiņš (1.) |
| 2020 | FIVB Pasaules tūres 3* posms | TURNĪRS ATCELTS |
Izmantotie resursi:
LTV1 Sporta ziņas
renei noņemt!
a kad būs renes arhīvi?
Rallijam atbalstīja, jo tur milzīga starptautiska interese, auditorija 80 miljoni, laba reklāma Latvijai.
cik skatās EČ bīču? 1 miljons? tad attiecīgi, lai dod 80x mazāk.
Tātad, kā savā iepriekšejā komentārā norādīju normāli EČ bīčā piedalās 128 sportisti. Katram pārim ir treneris (bieži 1 treneris trenē vairākus pārus, taču teicu aptuveni aprēķini, tāpēc pieņemsim, ka katram pārim savs)
128+ 64= 192 cilvēki
350000/192= 1823 eiro - summa, kas jāiztērē katram no šiem cilvēkiem Latvijā, lai "atsistu" 350000 eiro, ko iedod valsts. Protams, ka šo summu būtu jāreizina ar 2 vai 2.5 ņemot vērā, ka valsts līdzekļi ir tīri no nodokļiem, kamēr no šādiem ienākumiem valstij tiek aptuveni 33-50% (IIN un PVN)
Līdz ar to apmēram 4-5 tūkstoši no katra sportista+trenera, lai atsistu momentā valsts ieguldīto naudu. Sākotnēji šķiet padaudz, taču.
Noteikti, ka translēt vēlēsies citur Eiropā, un ne visus apmierinās Latvijā veikta filmēšana, līdz ar to ieradīsies teiksim 20 operatori no citām Eiropas valstīm, tāpat no 30 valstīm ieradīsies pa 1 žurnālistam un 10 tiesneši, lai tiesātu pasākumu.
Tie jau ir 252 cilvēki. Katrs sportists paņem pa vienam gimenes loceklim, kuri varbūt neies uz spēlēm, taču atpūtīsies Latvijā kā tūristi. 380 cilvēki
Šādā gadījumā 1 cilvekam Latvijā EČ laikā jāatstaj 921 eiro "neto", bruto, kā jau noskaidrojām ir 2-2.5 reizes lielāks tātad aptuveni 2-2.5 tūkstoši. Krietni reālistiskāka summa, taču arī paliela.
Un tagad atceramies, ka vismaz normālos apstākļos līdzi brauc vairāk kā 1 ģimenes loceklis, masieri, fizio terapeiti, krietni vairāk žurnālistu, jo Eiropā bīčs ir pietiekami populārs, citi trenei, loģiski ka arī tūristi - līdz ar to biļetes, kuras noteikti nebūtu lētākas par 10-20 eiro par 1 sēdvietu. Respektīvi, ja ierobezojumi būs tādi, kā šobrīd un pasākums notiek bez skatītājiem un ar citiem ierobežojumiem - summu momentāni atsist būs grūti, taču bonusā nāk reklāma ko nes pārraides - labakos laikos Jūrmalai/Rīgai tā būs lieka kapeika no tūrisma. Savukārt, ja dzīve būs tuvāk normālajiem apstākļiem un būs iespēja pasākumam noritēt ar skatītājiem, sportistu pavadošas komandas nebūs ierobežotas vai mazāk ierobežotas - tie 350 tūkstoši tiks atpelnīti paša pasākuma laikā.
Protams, parastam mirstīgajam, jo īpaši krīzes laikā šķiet, ka 350 tūkstoši ir milzu nauda, taču lielajā sportā, politikā tās ir kapeikas un biznesa pirmais likums - lai nopelnītu ir jāiztērē.