Pļaviņš: "Spēles kvalitāte bija traģiska..."

Kaut gan uzvara šodien izdevās tikpat pārliecinoša kā vakar apakšgrupas pēdējā mačā ar holandiešiem, Pļaviņš atzina - šodien bija daudz grūtāk, jo uzvaras cena jau pavisam cita. "Šodien bija pavisam cita spēles likme - nesalīdzināmas lietas. Satraukums pirms šīs spēles bija līdz šim lielākais un, kaut gan spēlējām daudz labāk nekā pirmajā mačā pret vāciešiem - spēles kvalitāte bija traģiska. It kā zini, ko gribi izdarīt, taču nedaudz piedomā ar galvu un - nav, nesanāk. Taču viņiem bija tieši tāpat. Vienīgais, ko uzteikšu - Jānis ļoti labi darbojās blokā, un aizsardzībā kopumā nospēlējām labāk par viņiem. Domāju, ka tieši pašaizliedzība aizsardzībā arī izšķīra maču mums par labu. Tas ir mūsu trumpis, kas otrajā setā nospēlēja lielu lomu."

Šodienas pretiniekus Pļaviņš un Šmēdiņš uzzināja tikai vakar ap pusnakti, spēles laiku - stundu vēlāk, bet vēl pēc stundas laiks tika nomainīts, pārceļot to astoņas stundas agrāk. Šmēdiņš neslēpa, ka tas radījis nevajadzīgu nervozitāti. "Izlozes rezultātu ilgā gaidīšana prasīja savu, pa nerviem uzdeva arī mēģinājumi dabūt ģimenei biļetes uz spēli - sākumā pateica vienu laiku, tad nomainīja. Vienos tikām gulēt, vienos jau jāspēlē, nezinājām vai beigās dabūsim tās biļetes - vajadzēja sievai, brālim. Tā, ka pirms spēles bijām nedaudz uzvilkti un nervozi. No otras puses - varbūt tas tieši novadīja domas no pretiniekiem," pastāstīja Jānis, kuram jau atkal bija kritusi neveiksmīgā loze - doties nodot analīzes pie dopingotāju ķērājiem. Ar pašu izlozi gan bijuši apmierināti. "No tiem, kas varēja būt - šis bija labs variants. Pretinieks zināms un vinnēts. Taču šajās spēlēs kaut ko droši paredzēt nav iespējams - te jebkurš var vinnēt jebkuru. Bijām piesardzīgi, par agru nepriecājāmies. Sapratām - ja nedaudz nenovērtēsim pretinieku, būsim brīvi."

Laiks "Horse Guards Parade" apkārtnē šodien bija saulains un mūsējiem labvēlīgs, tiesa - spēlētāju ieceres brīžiem jauca brāzmainais un diezgan mainīgais vējš. Šmēdiņš atzina, ka īpaši pirmajā setā tas sekmējis dažas neprecizitātes servēs, tomēr galotnē tomēr izdevies salauzt norvēģu pretestību, un tas bijis mača lūzuma punkts - pēc pārtraukuma pretinieks jau spēlēja nedaudz ar nolemtības sajūtu. "Otrajā ieguvām diezgan lielu pārsvaru, bet par ātru noticējām, ka spēle ir mūsu, 5. vieta jau rokā, un tad jau pēdējie pieci punkti nāca ļoti grūti. Gribējās kā labāk, bet sāka trīcēt rociņas..." Šmēdiņš neslēpa, ka beigas nervozākas padarīja pašu atslābums. "Dabūjām pamatīgu atrāvienu, taču pēdējie četri punkti nāca... Man šķita - veselu gadu! Spēle kopumā bija švaka, taču rezultāts labs, un tas arī būs tas, kas paliks. Lai arī kā viņus apspēlējām - tas skaitās," priecīgs Pļaviņš. Nostrādājusi taktika spēlēt uz garāko, taču mazāk pieredzējušo Spinangru, kurš nav pievīlis cerības. "Domāju, viņi švakāk nospēlēja, jo viņu bloķētājam šī ir pirmā olimpiāde - varbūt tāpēc viņam roka notrīcēja vairāk nekā man," sprieda Mārtiņš.

Uz jautājumu, kā tas nākas, ka abiem pirmoreiz sezonā labāko astoņniekā izdodas iekļūt tieši sezonas svarīgākajās sacensībās, viņš smaidot atbildēja ar pretjautājumu: "Bet kā bija pagājušogad pasaules čempionātā?" Proti - šāda tendence Pļaviņam un Šmēdiņam nav pirmoreiz. "Nezinu, man nav skaidrojuma. Droši vien tās ir pozitīvās emocijas. Pasaules čempionātā mums bija laba grupa, no kuras vienkārši domājām iziet. Taču spēle aizgāja, bija labs laiks, visi pārējie apstākļi un - viss izdevās! Tiklīdz sākām domāt - pag, mēs taču spēlēsim pusfinālā un par medaļām - uzreiz bišķi pietrūka. Braucot uz Londonu, mūsu klusais mērķis bija sešnieks. Iepriekšējās spēlēs bijām devītie un treneris negribēja braukt tikai kā tūrists. Vēlreiz devītie - tas nebūtu slikti, taču zinājām, ka par piekto mums tiešām nevienam nebūs ko pārmest. Pasaules rangā taču esam padsmitie, un tikt astoņniekā, kur ir tikai paši labākie - tas ir lieliski!"

Olimpisko spēļu ceturtdaļfinālā Latvijas pāra pretinieks būs amerikāņu Giba/Rozentāla un krievu Semjonova/Prokopjeva mača uzvarētājs. "Domāju, amerikāņi nospiedīs krievus - kaut gan tikai priecāsimies, ja būs pretēji. Taču arī ar Gibu un Rozentālu vienmēr esam spēlējuši līdzīgi - vēl nesen Klāgenfurtē tikai 13:15 trešajā setā zaudējām, vinnējām pērn pasaules čempionātā. Viņi būs izteikti favorīti, taču neiznāks pret mums pašpārliecināti, ka nomētās ar cepurēm. Un, pat ja tā notiks - mēs ar savu spēli viņiem parādīsiem, ka tā nav," pārliecināts Pļaviņš, kam nu jau jāsāk izvirzīt jaunus mērķus - jo līdzšinējais jau sasniegts. "Mērķis ir katrā spēlē cīnīties par uzvaru un, pat ja nesanāk - parādīt labu spēli. Lai nebūtu tā, ka zaudējām, bet tā, ka pretinieks mūs vinnējis. Amerikāņus var apspēlēt! Viņiem nav tāda kā Dalhauzers vai Alisons, kas ir izteikti līderi blokā." Līdz mačam gan nāksies gaidīt trīs dienas, taču Mārtiņš norādīja, ka šajā laikā par volejbolu un nākamajiem pretiniekiem centīsies domāt iespējami mazāk - lai pasaudzētu nervus.