Artis un Roberts Obulderi. Brāļi, kuri uzbūvēja olimpisko čempionu kamanas

Roberta un Arta tēvs Valdis Obulders jau kopš 80-to gadu sākuma bobslejā darbojās gan kā treneris, gan kā mehāniķis. Nebija brīnums, ka sevi bobslejā iemēģināja arī viņa dēli. Roberts pilota lomā iejutās divas reizes, abas no tām neveiksmīgi, un ar to viņam pietika, lai saprastu, ka tas nebūs viņa aicinājums. Līdzīgi gājis arī Artis, kurš pie stūres vienreiz piedzīvojis kritienu, bet vienreiz laimīgi finišējis. Viņa rezumējums - tas nav tik vienkārši un tas nav domāts viņam. Abiem sanācis pasēdēt arī ar pilota muguras, turklāt Artis izbraucis trasi arī aiz Jāņa Miņina pleciem.

Artis pirms dažiem gadiem izmēģināja daudzu tautiešu iemīto taku un devās strādāt uz Angliju, tomēr jau pēc trim mēnešiem atgriezās mājās. "Tēvs aprunājās ar [Bobsleja tehniskā centra īpašniekiem] Jāni Skrastiņu un Hariju Švanku, kuri tieši tolaik meklēja sev palīgus. Nodomāju, kāpēc gan nepamēģināt. Un tā kopš 2012. gada vasaras sāku mācīties un strādāt BTC. Jau pēc gada Skrastiņš pārtrauca sadarbību ar amerikāņiem un sāka strādāt ar Beļģijas izlasi, bet mani paņēma līdzi kā mehāniķi," stāsta Artis Obulders, kurš pašreizējā statusā bija arī Soču olimpiskajās spēlēs.

Līdzīgs ir arī Roberta Obuldera stāsts. Viņš Anglijā nodzīvoja pāris gadus, bet tad atgriezās Latvijā un pēc Soču olimpiskajām spēlēm pievienojās BTC komandai. Sākotnēji Roberts palīdzēja Beļģijas junioru meiteņu izlasei, bet pēdējos divus gadus strādā pie Jāņa Miņina Polijas izlasē.

"Mehāniķi atrast nav grūti, bet jautājums - cik viņš ir labs un cik daudz saprot no bobiem," saka Miņins. "Tas ir pats svarīgākais. Es skatījos uz to, ka Roberts strādā BTC, bet poļi brauc tieši ar BTC divnieka kamanām. Tādā veidā man ir iespēja uzzināt kaut ko jaunu. Arī Skrastiņam nebija iebildumu, ka Roberts sezonas laikā mums palīdz."

Komplektā ar kamanu sagatavošanu mehāniķi parasti arī stāv startā un uzmundrina sportistus starta ieskrējiena laikā. "Es esmu atbildīgs par startu, koriģēju džekus, kurā laikā iznākt uz starta, uzlieku bobu. Lielākais gandarījums ir tad, kad ir labs rezultāts, jo viss ir saistīts. Ja tev ir labākā tehnika, bet nav starta un pilots sūdīgi nobrauc, tad nav arī rezultāta. Bet, kad viss sakrīt, zini, ka abas puses visu izdarījušas par 100%, tad ir gandarījums."

Gandarījums puišiem var būt arī par Phjončhanas olimpiskajiem čempioniem divniekos, kanādiešiem Džastinu Kripsu un Aleksandru Kopaču, kuri zeltu izcēla, braucot ar pirms diviem gadiem BTC ražotajām kamanām. Arī Latvijas komandai garāžā stāv BTC kamanas, tomēr mūsējie izvēlējušies braukt ar Valnera ražojumu.

"Divnieku sacensībās vairāk nekā puse valstu brauca ar mūsu ražotajām kamanām," atklāj Roberts. "Visas jaunās BTC kamanas ir arī mūsu roku darbs. Oskars Ķibermanis, Polija, Dienvidkoreja, Čehija, Lielbritānija, Rumānija, Francija, Monako, Brazīlija. Tāpat arī visi trīs kanādieši un Kanādas vadošā sieviešu pilote Kellija Hamfrīza."

"No sieviešu sacensībām BTC bobus izmanto arī Beļģija, Rumānija, Jamaika un Japāna," papildina Artis. Četrinieka kamanas gan esot tikai divas - Brazīlijai un Čehijai. "Ar četriniekiem mazliet pieklibo, jo uzbūvēt labas kamanas nav nemaz tik vienkārši. Arī šajā lauciņā daudz kas ir saistīts. Ir vajadzīgi testa piloti, kas kamanas izmēģina. Ja visas sagataves un materiāli ir pa rokai, tad divnieka kamanas varam uzbūvēt mēneša laikā."

Visas kamanas ir vienādas. Kanādiešiem tiek tirgotas tās pašas kamanas, kas rumāņiem. Cita lieta - kā tās pēc tam tiek pielāgotas un uzlabotas. Vidējā cena BTC divnieka kamanām svārstās no 50 līdz 70 tūkstošiem eiro. BTC četrinieki īsti nav apritē, tādēļ to vērtību noteikt ir grūtāk. "Divniekos BTC un Valnera kamanas ir plus mīnus vienādas. Nezinu, cik liela daļa tajā ir patiesības, bet Hamfrīza nopirka Valnera superkamanas, taču viņai labāk patika mūsējām. Tāpat ir ar korejiešiem, kuri notestēja visas kamanas, bet beigās palika pie BTC. Es teiktu, ka divniekos labākās ir BTC kamanas, bet četriniekos - Valnera ražotās. Pārliecinoši."