Kamaniņu sports: vai vēsturiski labākā sezona vainagosies panākumiem OS?

Divnieki

Pārliecinošāko sezonu šobrīd aizvada pieredzējušie brāļi Andris un Juris Šici, kuri no septiņām sacensībām, ieskaitot sprintus, uz goda pjedestāla bijuši sešās. Tostarp guvuši divas uzvaras – Soču pirmā posma sacensībās un pēc tam otrā posma sprintā. Savukārt vienīgajā reizē, kad Šici bija ārpus pirmā trijnieka (piektie Altenbergā), Latvija bez goda pjedestāla nepalika, jo trešie bija daudzsološie Mārtiņš Bots/Roberts Plūme. Tas viņiem nebūt nav augstākais panākums Pasaules kausā pieaugušajiem, jo pagājušajā sezonā tika izcīnīta negaidīta uzvara Sanktmoricā, aiz sevis atstājot tieši Šicus. Šai divnieku ekipāžai ir liels potenciāls.

Šici šobrīd aizvada savu labāko sezonu, kaut gan Jurim ir jau 38 gadi, bet Andrim – 36. Vēl pirms sezonas, ņemot vērā dzimšanas datus, bija jājautā, cik sezonu brāļiem vēl palicis aptverē, taču skaidrs, ka šobrīd domas par karjeras beigām viņiem nav dienaskārtībā. Pēc šīs sezonas pirmajiem pieciem Pasaules kausa posmiem Šici kopvērtējumā ieņem pirmo vietu un par 59 punktiem apsteidz tuvākos sekotājus, vāciešus Toniju Egertu/Sašu Benekenu (par uzvaru PK sacensībās piešķir 100 punktus). Vēl pirms iepriekšējās sezonas šis Vācijas divnieks Pasaules kausu bija ieguvis četrus gadus pēc kārtas, kā arī tas vairākkārt ir uzvarējis pasaules čempionātā.

Šici vēl nekad nav tikuši pie Pasaules kausa un ne reizi nav bijuši kopvērtējuma līderi arī pēc sezonas pirmajiem pieciem posmiem. Ja ņemam vērā tieši šo olimpisko ciklu, iepriekšējās trijās sezonās viņi pēc pieciem etapiem vienmēr bijuši ārpus pirmā trijnieka, bet vispār sezonas labākā pozīcija bijusi otrā pērn, kā arī divreiz trešā 2015. un 2020. gadā. Līdz PK sezonas beigām vēl četri posmi. Savukārt pēc tam sekos Pekinas olimpiskās spēles, kur kamaniņu braucēji startēs no 5. līdz 10. februārim. Tieši Šici jāuzskata par reālākajiem kandidātiem, kuri Latvijai individuālajās sacensībās varētu sarūpēt medaļu.

Dāmas

Ar panākumiem šosezon startē arī dāmas, taču pie uzvaras kādā no posmiem, kā tas izdevies iepriekšējos divos gados (Elīza Tīruma un Elīna Ieva Vītola), vēl jātiek. Taču pirmo piecu etapu laikā par diviem goda pjedestāliem jau parūpējusies Kendija Aparjode, kuras dalība Pekinā traumas dēļ šobrīd gan ir zem jautājuma zīmes. Ja arī viņa atgūsies, piespiedu pauze noteikti būs atstājusi sekas sagatavotībā.

Sezonas kopvērtējumā Tīruma un Aparjode šobrīd noslēdz pirmo sešinieku, un tik labās pozīcijās Latvijas dāmas pēdējo četru gadu laikā nav bijušas. Progresu piedzīvojusi Aparjode, kura Ziemassvētku vakara dienā svinēs savu 25. dzimšanas dienu – viņa tieši šī olimpiskā cikla laikā ielauzusies pasaules elitē un bijusi kopvērtējuma desmitniekā. Šī brīža sestā vieta ir latvietes karjeras rekords, taču sagaidāms, ka traumas dēļ viņai nāksies atkāpties no savām pozīcijām.

Sagaidāms, ka sieviešu konkurencē uz Pekinas olimpiskajām spēlēm Latvijas komanda varēs vest trīs sportistes, un pēc Ullas Zirnes izkrišanas no aprites savainojuma dēļ konkurence uz šīm vietām ir mazinājusies. Vēl arī nav skaidrības, kā atveseļosies Aparjode, tāpēc beigu beigās var izveidoties situācija, ka braucējas uz Ķīnu jau šobrīd ir skaidras – Tīruma, Sigita Bērziņa un Vītola.

Kungi

Arī stiprā dzimuma kamaniņu sportistiem šī ir vēsturiska sezona, jo 4. decembrī Kristers Aparjods izcīnīja uzvaru Sočos. Līdz šim Latvija vīriešu konkurencē nebija izcīnījusi šādu panākumu, turklāt starp šī dzimuma sportistiem latvieši ilgu laiku bija iedzinēju lomā, ja salīdzina ar panākumiem divnieku un sieviešu sacensībās. Šobrīd Aparjods kopvērtējumā ir augstajā sestajā vietā, bet pirmo desmitnieku noslēdz talantīgais Gints Bērziņš. Pēdējo desmit gadu laikā tikai vienreiz kāds no latviešiem bijis PK kopvērtējuma pirmajā desmitniekā – 2020. gadā Aparjods noslēdza labāko desmitu. Šobrīd izveidojusies situācija, ka tur sezonas beigās var būt pat divi braucēji.

Arī vīriešu konkurencē Latvija uz Pekinu vedīs trīs sportistus, un par šī vietām bez Aparjoda un Bērziņa šobrīd cīnās arī Artūrs Dārznieks un Riks Kristens Rozītis, kuri kopvērtējumā šobrīd ir otrā desmita beigās.

”Pekinā nevienu neinteresēs, cik medaļas būs savāktas Pasaules kausos”

“Atbildēt uz jautājumu, kāpēc šogad ir tik labi rezultāti, nav nemaz tik viegli. Gribētos domāt, ka tas ir šīs četrgades nopelns. Pēc Phjončhanas esam strādājuši tiešām smagi – ar skatu uz Pekinu, un šajā sezonā saliekam visus punktus uz “i”,” sarunā ar portālu Sportacentrs.com skaidro Latvijas izlases treneris Kristaps Mauriņš.

Viņš norāda, ka liels nopelns ir ieguldītajam darbam tehnikā, jo jau uz pagājušo sezonu tika sabūvēts daudz kamanu, bet pavasarī Siguldā daudz laika pavadīts testos. “Vadoties pēc pagājušās sezonas atziņām, vasarā veicām uzlabojumus tehnikā – šis tas tika izveidots no jauna, šis tas tika pilnveidots. Darbs pie tehnikas reāli sākās jau jūnija sākumā un turpinājās līdz pirmajam izbraukumam. Mūsu inženieri un mehāniķi Mārtiņš Rubenis, Andris Bērziņš un Inārs Kivlenieks dzīvoja darbnīcās no rīta līdz vakaram. Izskatās, ka kamanas ir konkurētspējīgas arī ar lielajām valstīm.”

“Arī fiziskā sagatavotība ir labā līmenī. Viss lielais darbs tika ieguldīts iepriekšējās trijās vasarās, un tad šajā vasarā – pirms olimpiskās sezonas – tika pieslīpētas nianses. Vairāk pastrādāts pie ātruma, starta tehnikas,” pauž Mauriņš. “Viss darbs, kas ieguldīts šajā četrgadē, nes augļus. Ja salīdzinām ar iepriekšējiem gadiem, mūsu komandas starta laiki ir uzlabojušies.”

Veiksmīgajam sezonas sākumam sakrituši vairāki apstākļi, uzskata treneris. Arī mikroklimats komandā sen neesot bijis tik labs, bet pirmie posmi bijuši Latvijas sportistiem parocīgās trasēs.

“Pekina visiem bija kas jauns, šo trasi nezināja arī mūsu konkurenti, bet Sočos esam braukuši ļoti daudz. Pirms šīs sezonas bijām viena no retajām lielajām izlasēm, kas tur aizbrauca trenēties. Tas noteikti deva papildus bonusu, ja salīdzini ar vāciešiem vai austriešiem,” domā Mauriņš. Starpsezonā tika nolemts atcelt posmus Ziemeļamerikā, tāpēc kamaniņu braucēji Sočos sacentās divreiz, un tas nāca par labu tieši latviešiem. Ja mači būtu notikuši otrpus okeānam, iespējams, mūsējo rezultāti šajā sezonā nebūtu tik labi.

“Skaidrs, ka apstāties pie tā nedrīkst. Ziemassvētku pārtraukumā esam Siguldā un aizvadām treniņus trasē. Ir idejas, ko pamainīt tehnikā. Kivlenieks mājās aizbrauca jau pēc Sočiem, lai uzbūvētu jaunas detaļas, ko varam pamēģināt sezonas otrajā pusē ar skatu uz Pekinu,” atklāj treneris. “Pekinā būs četrgades svarīgākās sacensības. Tur nevienu vairs neinteresēs, cik medaļas pirms tam būs savāktas Pasaules kausos, tāpēc koncentrējam savu skatienu Pekinas virzienā. Pēc tik laba sezonas sākuma neesam atslābuši.”

Mauriņš nevēlas spriest, vai konkurenti šobrīd Pasaules kausā spēlējot paslēpes. Par to varēšot runāt vien pēc olimpiskajām spēlēm. “Domāju, Pasaules kausa posmā Pekinā katrs trasē izlika tā brīža maksimumu gan no sevis, gan no tehnikas. Gāja uz pilnu jaudu, jo tas ir vienīgais lielais ģenerālmēģinājums, kad izmēģināt savu tehniku ar kuru braukt olimpiskajās spēlēs. Tur uzrādītie rezultāti varētu objektīvi parādīt spēku samēru starp lielvalstīm,” treneris gan nenoliedz, ka arī Latvijas komandai ir kāds trumpis azotē tieši ar domu par Pekinu.