Facebook
GoogleGrieķijā iedegta Pekinas olimpisko spēļu uguns
@UlvisBrozhe
LETA--DPA/AP. Senajā Olimpijā Grieķijā pirmdien tradicionālā ceremonijā iedegta Pekinas olimpisko spēļu uguns.
Saistībā ar koronavīrusa pandēmiju ceremonijā piedalījās tikai daži īpaši ielūgti viesi.
Uguni ceremonijā, izmantojot ieliektu spoguli, aizdedza ar saules stariem, bet ierastā olimpiskās lāpas stafete nenotiks saistībā ar pandēmijas dēļ noteiktajiem ierobežojumiem.
Tās vietā tikai trīs skrējēji nogādās lāpu Atēnu Akropolē, kur otrdien Panatinaiko stadionā, kur notika 1896.un 2004.gada spēles, tā tiks pasniegta Pekinas olimpisko spēļu organizatoriem no Ķīnas.
Lai gan olimpisko spēļu uguns iedegšanas vietu rūpīgi apsargāja, trim protestētājiem izdevās ielauzties vēsturiskajā vietā un izskriet Hēras tempļa virzienā, rokās turot plakātu ar uzrakstu "Nekādu genocīda spēļu".
Protestētāji pārrāpās pār žogu, tomēr policija viņus apturēja.
Policija aizturējusi vēl vairākus protestētājus, kuri bija ceļā uz olimpiskās uguns iedegšanas vietu.
Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs runā Olimpijā uzsvēra, ka spēles ir "jāciena, kā politiski neitrāla vieta".
"Tikai politiska neitralitāte garantē, ka olimpiskās spēles pārvar politiskās atšķirības, kas mūsdienās pastāv," viņš teica. "Olimpiskās spēles nevar risināt visus mūsu pasaules izaicinājumus. Tomēr tās var būt piemērs pasaulei, kurā visi ievēro vienus noteikumus un ciena viens otru," uzsvēra SOK prezidents.
Pekinas olimpisko spēļu organizēšanas komitejas viceprezidents Jui Dzaicjins pauda, ka spēles nes "pārliecību, siltumu un cerību" pandēmijā, kas aizsākās tieši Ķīnā.
Līdzīgi kā 2008.gadā pirms vasaras olimpiskajām spēlēm, arī tagad pieaug protesti un aicinājumi spēles Pekinā boikotēt saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā.
Cilvēktiesību aizstāvju grupas un ASV deputāti ir aicinājuši SOK atlikt Pekinas spēles un pārcelt to norisi uz citu vietu, ja vien Ķīna neizbeigs vēršanos pret uiguru un citām musulmaņu minoritātēm.
Aktīvistu grupas aplēsušas, ka Ķīnas ziemeļrietumos esošajā Siņdzjanas reģionā kopš 2016.gada vismaz viens miljons uiguru un citu - galvenokārt musulmaņu - minoritāšu pārstāvju ir ieslodzīti piespiedu darba nometnēs. Tāpat Ķīna tiek apsūdzēta par cilvēktiesību pārkāpumiem Honkongā.
Ķīnas varasiestādes pārkāpumus noliedz, uzstājot, ka ir izveidoti arodapmācības centri cīņai pret ekstrēmismu.
Kopš 1949.gada Ķīnā valda Komunistiskā partija. Pēdējā laikā notikuši vairāki protestu pret esošo varu apspiešanas mēģinājumi, tostarp Honkongā, ar mērķi nostiprināt Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina autoritāti.
Šoreiz Covid-19 pandēmijas dēļ Pekinā olimpiskās spēlēs klātienē nevarēs vērot ārvalstu līdzjutēji.
Ķīnas galvaspilsēta, kur 4.-20.februārī notiks ziemas olimpiskās spēles, kļūs par pirmo pilsētu pasaulē, kas rīkojusi gan ziemas, gan vasaras olimpiskās spēles.
