Facebook
GoogleKreišs pārlec 5,70 un iekļūst Parīzes OS kārtslēkšanas finālā
@Emils_Ozers
Latvijas jaunajam vieglatlētam no Rīgas sporta skolas "Arkādija" Valteram Kreišam ar lēcienu 5,70 metru augstumā izdevies nodrošināt dalību Parīzes olimpisko spēļu kārtslēkšanas pamatsacensībās, kļūstot par otro Latvijas kārtslēcēju, kurš iekļuvis starp olimpiskā fināla dalībniekiem.
20 gadus vecais Valters Kreišs savā olimpiskajā debijā pārliecinošā manierē ar pirmo piegājienu pārvarēja sākuma augstumu - 5,40 metri. Tas, kas Latvijas kārtslēcējam nebija pa spēkam Eiropas čempionātā, tas tika izdarīts olimpiskajās spēlēs. Lēciens 5,60 metru augstumā Kreišam padevās ar pirmo piegājienu. Augstuma ziņā viss šajā mēģinājumā Kreišam bija kārtībā, bet jau lejupnākšanas gāzē ar krūtīm latvietis nedaudz aizskāra latiņu, liekot tai šūpoties sastatņos. Latiņa palika savā pozīcijā, ļaujot Kreišam sākt domāt par nākamo augstumu.
Sacensību trešajā augstumā (5,70), kas bija tikai divus centimetrus zemāks par Kreiša personīgo rekordu, Latvijas vieglatlēts nodemonstrēja savu olimpisko gatavību. Ieelpa... ieskrējiens... lēciens... latiņa paliek vietā! Valters Kreišs ar pirmo lēcienu pārvarēja 5,70 metru latiņu, veicot ļoti nopietnu pieteikumu uz iekļūšanu finālā.
Līdz savam pirmajam lēcienam 5,75 augstumā arkādietim nācās ļoti ilgi gaidīt. Pirmais personīgā rekorda augstuma lēciens rīdziniekam neizdevās, neveiksmīgi ieejot lēciena fāzē un netiekot pie vajadzīgā uzmetiena. Otrais piegājiens šajā augstumā jau bija tuvāks, taču augšupiešanas fāzē Kreišs ar kājām notrieca latiņu. Pēdējā trešajā piegājienā Kreišs bija vistuvāk mērķim. Latiņas pārvarēšanas fāzē Kreišs ar augšstilbiem aizskāra latiņu un tā pazaudēja savu vietu sastatnēs. Par iekļūšanu finālā latvietim nācās gaidīt konkurentu lēcienus.
Kārtslēkšanas kvalifikācijā izgāzās polis Pjotrs Liseks, kurš iestrēga pie 5,70 un šo augstumu nepārvarēja. Pasaules čempionāta piektās vietas ieguvējs Tibo Kolē palika ar nepārvarētu 5,75 augstumu un vairāk mēģinājumu dēļ palika aiz Kreiša. Vācietis Bo Lita Bēre, kurš Tokijā iekļuva finālā, mocījās ar augstumiem visu kvalifikācijas sacensību gaitā. Ar trešo piegājienu Lita Bēre pārvarēja 5,75 augstumā nostādīto latiņu, piestumjot Kreišu pie pašas kvalifikācijas robežas. Ar pirmajā piegājienā pārlēkto 5,70 Kreišam galu beigās pietika, la iekļūtu starp top 12 kārtslēcējiem.
Kreišs ir otrais latvietis, kurš sasniedzis olimpisko spēļu kārtslēkšanas finālu. 2016. gadā Rio spēlēs Pauls Pujāts iekļuva finālā ar kvalifikācijā sasniegto 5,60. Mareks Ārents un Aleksandrs Obižajevs katrs olimpiskajās spēlēs startēja pa divām reizēm, starp finālistiem neiekļūstot.
Finālsacensībās Mareka Ārenta audzēknis no "Arkādijas" startēs ar pasaules vieglatlētikas superzvaigzni Armandu Duplantisu, Eiropas vicečempionu Emanuili Karalisu un bronzas ieguvēju Ersu Sasmu.
Kārtslēkšanas fināla sacensības norisināsies pirmdien pulksten 20:00 pēc Latvijas laika.
Noderīgas saites:
Olimpisko spēļu jaunumi
Latvijas sportistu starti un rezultāti
SPORTLAND lielā prognožu spēle
K SENUKAI Esi meistars - trāpi skaitli!
[+] [-]
[+] [-]
Uzrādīt savu labāko rezultātu (Valmiera neskaitās, tur vienmēr vieglatlētiem gadās pozitīvi pārsteigumi, it īpaši lēcējiem un metējiem) visatbildīgākajā brīdī, tas liecina par lietaskoku.
Protams, arī zināma veiksmes deva, bet sportā bez veiksmes nekas un nekad nav bijis iespējams.
Lēcieni 5,75 gan parādīja, ka ir piederīgs kārtslēcēju elitei, vēl tikai jāiemācās nedaudz ātrāk skriet, lai ieliektu arī garāku kārti, nekā izmantotā, jo te jau viss bija tuvu maksimumam. Lai tiktu pie medaļām lielajos čempionātos, tomēr būs regulāri jālec vismaz 5,85-5,90. Bet tiešām malacis, uzdrošinājās pat savu veiksmes keponu novilkt, izrādījās viss vēl veiksmīgāk pat bez kepkas!
-2 [+] [-]
[+] [-]
Tikai to lecamo mietu derētu nedaudz nomazgāt, tur vismaz kilograms stadiona gumijas un asfalta pielipis!
[+] [-]