Latvijas izlases orientieristi, gatavojoties PČ, jau 2 gadus nedrīkst atrasties Vecrīgā
Dalībniekiem, kas piedalīsies augusta sākumā Latvijā gaidāmajā pasaules čempionātā orientēšanās sportā, jau aptuveni divus gadus ir spēkā embargo par atrašanos sacensību norises arēnās, līdz ar to ir ļoti ierobežota viņu būšana Vecrīgā un citās vietās.
No 4. līdz 12. augustam Rīgā, Siguldā un Turaidā notiks pasaules čempionāts orientēšanās sportā, kur mājinieki cer uz medaļām stafetes sacensībās. Pirmās dienas sacensības risināsies galvaspilsētā - pasaules čempionāts sāksies 4. augustā, kad no plkst. 9:00 līdz 11:30 Rīgā, Kronvalda parkā notiks sprinta kvalifikācijas sacensības, pēc tam pēcpusdienā no 15:00 līdz 17:00 Vecrīgā risināsies sprinta fināls, kam plkst. 17:30 sekos čempionāta atklāšanas ceremonija. Tālāk 5.augustā no 17:00 līdz 18:30 Āgenskalnā risināsies sprinta stafete, sacensību centram esot Uzvaras parkā.
"Ir atļautās ielas, bet Vecrīgā brīvi iet iekšā staigāt nevaru. Tuvojoties čempionātam, tur noteikti bieži ir distanču inspektori, tehniskie darbinieki, kuri mani var ieraudzīt un tad ir cauri. Oficiāli aizliegums, kad vispār nevar iet, ir apmēram divi gadi - sākumā pasludina vietu, kur notiks sacensības, un tad tur var staigāt, bet nedrīkst skriet. Savukārt vēlāk nedrīkst arī staigāt. Vecrīgā atļauts iet pa lielajām Kaļķu un Audēju ielām, bet pa mazajām ieliņām nē. Tāpat embargo ir Kronvalda parkā un Vērmanes dārzā," sarunā ar Sportacentrs.com pastāstīja Latvijas dāmu izlases līdere Sandra Grosberga. "Biju uz izlaidumu, bet tad rakstīju iesniegumu, ka konkrētajā laikā tur būšu. Arī, piemēram, ejot uz radio interviju. Tas ir bijis grūti, bet tāda dzīve."
Tāpat Grosberga cer, ka pasaules čempionātā pirmoreiz uz sacensībām ieradīsies viņas mamma. "Mamma nekad nav bijusi uz sacensībām, bet tētis pēdējo reizi pirms gadiem desmit. Mani vecāki nekad nav bijuši sportā un lielāko daļu manas dzīves nav sapratuši, ko īsti daru. Šobrīd orientēšanās sports ieguvis lielāku atpazīstamību, tagad mamma zvana gandrīz katru nedēļu, ka redzējusi par mani televīzijas ziņās - kaut kāds priekšstats veidojas. Ceru, ka viņa atbrauks uz pasaules čempionātu, jo līdz šim nebija izpratne un līdz ar to arī vēlēšanās," saka sportiste, kura orientēšanās sportā nokļuvusi, jo Straupes ciema pamatskolā tas bijis obligāts pulciņš.
Pasaules čempionātā astoņu dienu laikā būs piecas disciplīnas, Grosbergai skrienot tajās visās. "Nebūs viegli, tomēr programma ir pateicīga, jo visu laiku ir brīvdienas, kas nedaudz šo visu atvieglo. Mēs esam pieraduši skriet trīs dienas pēc kārtas."
Tāpat Latvijas izlases sportisti uzskata, ka viņiem savās mājās būs priekšrocības pret daudzu citu valstu atlētiem, kur meži ir citādāki.
"Gaujas senlejā ir lielas gravas, kas aizaugušas ar mazām eglītēm, kā arī tur aizkrituši koki. Tas rada grūtu redzamību, kas mums dod priekšrocības - šajā apvidū brīžiem ir vairāk jājūt nekā jāredz. Skandināvijā tādu apvidu ir ļoti maz, tur pārsvarā vienmēr var ieraudzīt kaut ko pēc kā orientēties, kamēr šeit orientēšanās ir tāda kā nedaudz izplūdusi. Tu kādu objektu neredzi, bet Tev viņš ir jājūt - esi noskrējis simts metrus un jāsaprot, ka kaut kur pa labi aiz eglēm ir kalniņš. Citiem tas tagad jāuztrenē," skaidro orientieriste.
"Šobrīd pirms pasaules čempionāta mēs visi Latvijas izlasē esam vairāk vai mazāk profesionālā režīmā un neviens nestrādā pilnas slodzes darbu, tomēr Edgars [Bertuks] ir vienīgais, kuram sports ir darbs - es beidzu universitāti un paralēli strādāju Kamaniņu sporta federācijā. Arī citiem ir mazas lietas, ko viņi papildus dara," atklāja sportiste. "Pasaules čempionātā stafete mums ir svarīga, jo tā tiešām tika uzstādīta kā galvenā jau pirms četriem gadiem. Pērn ar piekto vietu pierādījām, ka varam cīnīties par augšu. Tomēr katram būs arī individuālie mērķi - man tā ir vidējā distance, kas vienmēr ļoti patikusi, bet nekad nav izdevies pierādīt sevi līdz galam. Ceru, ka tas izdosies šajā čempionātā."
Zīmīgi, ka Latvijā pēdējo reizi pasaules čempionāts tiks aizvadīts esošajā formātā. Turpmāk vienu gadu risināsies sacensības mežā, bet pēc tam būs sprinta sacensības, kas parasti notiek pilsētu centros.
"Nākamgad pasaules čempionātā būs tikai mežs. Būs jau esošās distances (vidējā, garā un stafete), kā arī pievienota iedzīšana, kur būs kvalifikācija un pēc tās rezultātiem iedzīšana. Savukārt sprints būs 2020. gadā un arī tur nāks jauna disciplīna - "knock-out" sprints, kurā būs mazas starta grupiņas, labākajiem tiekot līdz beigām," atklāja Grosberga.
2017. gada pasaules čempionātā, kas notika Igaunijā Latvijas vīriešu izlase (Andris Jubelis, Mārtiņš Sirmais, Edgars Bertuks) ieņēma 7. vietu stafetē, kamēr dāmas (Inga Dambe, Laura Vīķe, Sandra Grosberga) bija piektās, kas ir augstākais rezultāts, kādu Latvijas sasniegusi pasaules čempionātos stafetē. Individuāli labāko vietu sasniedza Inga Dambe vidējā distancē, ieņemot augsto 11. vietu.
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]