Garās distances čempione Ķuze: "Sajūtas bija neticamas, jo Grosberga bijusi paraugs"

Jauniešiem šīs bija otrās atlases sacensības uz Eiropas jauniešu orientēšanās čempionātu, kas notiks Bulgārijā. Junioriem arī otrās atlases sacensības, bet gatavojoties uz Pasaules junioru orientēšanās čempionātu Rumānijā. Jauniešu grupās šoreiz uzvarēja Sanda Lapiņa un Edvards Zvirgzdiņš, bet junioriem zeltu izcīnīja Agnese Jaunmuktāne un Gustavs Staņa.

“Skaista diena, kura noteikti paliks atmiņā. Distancē veicās labi. Pa ceļu skrienot uz 6. punktu, atlocīju visu karti, lai apskatītos garos etapus. Ilgi domāju, kur varētu būt ātrākais variants. Uz 8. punktu pat pārdomāju un izvēlējos citu ceļu, kad apvidū ieraudzīju, ka dzeltenais tomēr ir tīri labi skrienams. Uz 13. punktu gribēju izvairīties no dziļajiem grāvjiem, tāpēc labo pusi uzreiz "atmetu", tad vēl nācās saprast, cik daudz pa kreisi skriet. Vēl arī 13. etapa sākotnēji izvēlēto variantu pie 12. punkta jau biju aizmirsusi un beigās aizskrēju mazliet citādāk,” komentē Elza Ķuze.

“Distance, manuprāt, nebija viegla un esmu priecīga, ka vairāk vai mazāk pieņemtos lēmumus izdevās arī izpildīt, kā plānoju. Skrienot cauri arēnai, dzirdēju, ka Sandra finišē. Ātra matemātika - beigu cilpa jānoskrien ātrāk par 9 minūtēm. Protams, "sastresojos" un pirmspēdējo punktu vēl kļūdījos,” norāda uzvarētāja Ķuze.

“Sajūtas pēc finiša bija diezgan neticamas. Vai tiešām izdevās? Kopš es sāku nopietnāk trenēties orientēšanās Sandra vienmēr bija pārliecinoši labākā – paraugsportiste, uz ko tiekties un sapņot, ka arī tāda varētu kļūt,” atzīst jaunā Latvijas čempione.

“Viens veids kā kļūt labākam, ir trenēties ar labākajiem. Paldies trenerim Davidam Stefanskim un IGTISA klubam par iespēju trenēties ar Sandru un citām lieliskām sportistēm. Cita citu motivējam un atbalstām ceļā uz panākumiem. Sacensību sezona rit pilnā sparā, turpinām trenēties, priekšā vēl daudz startu. Šis bija labs atskaites punkts un apliecinājums, ka dodos pareizā virzienā, ” secina Elza.

Komentārs no uzvarētāja vīriešu konkurencē Ulda Upīša: “Sagatavošanās LČ neaizritēja tā, kā es biju to iedomājies dēļ ceļa traumas, ko ieguvu Pasaules kausā nedēļu pirms LČ. Tas lika galvenokārt visu nedēļu aizvadīt alternatīvus treniņus, bet zināju, ja celis netraucēs skriet distancē, tad formai jābūt konkurētspējīgai ar pārējiem konkurentiem. Piepildījās pozitīvākais iznākums, un varēju distanci skriet bez diskomforta un sāpēm.”
“Distanci sāku piesardzīgi un, vairāk skatoties zem kājām kā parasti, bet diezgan ātri jau varēju sākt normāli skriet jau. Distances pirmajā pusē gan pieļāvu apmēram pusotras minūtes kļūdu, kur 1:15000 mēroga nesalasīju skaidri situāciju punkta rajonā. Pēc tā gan saņēmos un distanci tālāk turpināju bez īpaši lielām problēmām. Garajā etapā pirms skatītāju punkta izvēlējos ne to labāko variantu, kurš prasīja vairāk spēkus un peldēšanas prasmes nekā citas opcijas. Karte arī kļuva dubļaināka un sliktāk salasāma. Skatītāju punktā uzzināju, ka esmu apmēram 10 sekundes aiz līdera, un tas deva papildus enerģiju un motivāciju veikt pēdējo daļu pēc iespējas labāk,” uz motivējošo faktoru norāda uzvarētājs.

Upītis uzsver, ka uzvara arī nodrošināja iespēju skriet Pasaules čempionāta garajā distancē, par ko viņam ir liels prieks, jo likmes bijušas augstas, un 30 sekunžu lēnāks skrējiens liktu palikt aiz strīpas šim startam.

Uzvarētāja junioru konkurencē Agnese Jaunmuktāne: “Pirms starta nebija tā labākā pašsajūta, gan fiziski, gan morāli, jo pēdējās naktīs slikti gulēju, kas atstāj iespaidu uz treniņiem un enerģijas līmeni. Uztraucos, kā noskriešu, jo pēc Zvaigžņu stafešu starta, kas nebija veiksmīgs, biju pazaudējusi cerību sevī,” atzīst Agnese.
“Neprecīza virziena noturēšana uz pirmo kontrolpunktu bija liela kļūda, pēc kuras distances sākumu skrēju lēnāk un piesardzīgāk, lai nerastos citas lielas kļūdas. Brīžiem nevarēju izlemt, kuru ceļa variantu skriet, jo uztraucos vai, piemēram, purvam varēs viegli pārskriet pāri, vai šis zaļais būs briesmīgs vai nebūs tik traki, bet kopumā esmu apmierināta ar visiem variantiem, kurus izvēlējos. Distances beigās jau kļuvu drošāka, tomēr uz noguruma pamata bija vairāk jāsakoncentrējas, lai nerastos kļūdas un traumas. Diemžēl viena rupjāka kļūda radās un trauma arī - lecot pāri kokam, neveiksmīgi piezemējos uz kreisās potītes. Kopumā distance prasīja ātrumu un spēku, jo apvidus nebija ar augstiem kalniem vai ļoti slikti skrienamu apvidu - visam varēja izskriet cauri un pārskriet pāri. Tik daži grāvīši bija dziļāki, kā likās, jo vietām ūdenī iegrimsti līdz celim, bet citā grāvi esi dubļos līdz gurniem,” raksturo junioru uzvarētāja.

“Šīs atlases sacensības noteikti bija veiksmīgākas nekā pirmās, kas bija piejūras apvidū, kur sanāca ļoti daudz kļūdīties. Šāda veida apvidū jūtos ērtāk un drošāk, mazāk ir sanācis skriet mikro reljefā. Runājot pat JWOC (pasaules junioru čempionātu), tas noteikti ir mans šīs vasaras mērķis, kam gatavojos. Vēl gan par agru spriests, aizbraukšu vai nē, jo priekšā vēl atlases sacensības, kuras jānoskrien labi. Centīšos noskriet pēc iespējas labāk citas sacensības, lai sasniegtu šo mērķi, bet var notikt visādi, jo kļūdās visi cilvēki,” apņēmību pauž Jaunmuktāne.

Komentārs no jauniešu grupas uzvarētājas Sandas Lapiņas: “Sacensības uzsāku ar domu - šī nav atlase, neviens no tevis neko negaida, galvenais izbaudīt. Bet šī bija atlase, un es nebiju piedalījusies iepriekšējā, tādēļ vajadzēja tīru skrējienu. Izskrēju bez lielām kļūdām, taču bija neprecizitātes un nepareizi izejas virzieni, kas nedaudz iedragāja pašapziņu, un visu distanci galva bija pilna ar negatīvām domām. Protams, finišēt un uzzināt, ka zelts ir tavs, vienmēr ir atvieglojoši. Kopumā man distance patika, bija interesanti garie etapi, uz beigām arī kājas juta, ka noskrieta garā distance un apvidus bija piemērots šādai distancei,” apmierinātību pauž Lapiņa..
“Šogad gatavojos startēt gan JWOC (pasaules junioru čempionāts), gan savā pēdējā EYOC (Eiropas jauniešu čempionāts), kas arī ir mans galvenais šīs sezonas mērķis. Eiropas jauniešu čempionāts notiks pēc gandrīz sešām nedēļām, un es aktīvi tam gatavojos, lai uzrādītu pēc iespējas labākus rezultātus un būtu maksimāli apmierināta ar savu veikumu. Ļoti lielu prieku un motivāciju rada tas, cik lielu atbalstu es jūtu no apkārtējiem, cik saliedēta ir kļuvusi izlases kandidātu kopiena, kādu darbu visi iegulda (gan treneri, gan sportisti). Šobrīd treniņos uzsvaru lieku uz reljefu - kā tur skriet un kā orientēties. Latvijas pauguri, protams, ir nesalīdzināmi ar Bulgārijas kalnieni, bet, ar pareizajiem treniņiem, sagatavoties var kvalitatīvi.”

Komentārs no Edvarda Zvirgzdiņa: “Otrdienā pirms Latvijas čempionāta atlidoju no treniņnometnes Bulgārijā. Pēc atgriešanās sekoja aktīvas atpūtas dienas, laikapstākļu kritizēšana, skolas rutīnu izjušana, izdevies starts Daugavas kausā un sengaidīta atkal-satikšanās. Īsumā - laiku dzimtenē baudīju līdz kaulam. Starts ceturtdienas stafetēs apliecināja gatavību otrajām atlases sacensībām, kur plāns paredzēja cīnīties par uzvaru jauniešu un junioru kopējā ieskaitē. Kā ierasts, distanci sāku ātri, taču jau uz otro kontrolpunktu, cenšoties sasniegt ideālo trajektoriju, pieļāvu 25 sekunžu kļūdu. Līdz ar to neizdevās iejusties garās distances mērogā un apvidū, kā dēļ sekoja saraustīts skrējiens līdz pat septītajam kontrolpunktam. Garajos etapus atguvu ritmu, izvēlējos pareizos variantus un nodrošināju pirmo vietu,” stāsta Zvirgzdiņš.

“Jāatzīst, ka neizpratu purvu attēlojumu kartē - vienādi simboli negarantēja līdzvērtīgu pārvaramību. Šis aspekts lika atstāt vēl pusminūti īsi pirms finiša. Skatoties uz starptautiskajiem startiem, priecē gan fiziskā, gan tehniskā sagatavotība, taču nepieciešams pieslīpēt “sīkumus” - katrā meža distancē zaudēju noteiktu laika vienību šķietami mazās kļūdās. Šoreiz tās bija gandrīz divas ar pusi minūtes. Atlikušais pusotrs mēnesis līdz sezonas galvenajām sacensībām tiks veltīts tieši šī aspekta uzlabošanai. Paldies organizatoriem par sacensībām.”

Izmantotie resursi:
◪ Latvijas Orientēšanās federācija - Sākums