Pasaules čempionāts noslēdzies ar Grosbergas 17.vietu garajā distancē

Čempionāta pēdējā dienā pienāca laiks lielākajai izturības pārbaudei - garajai distancei, kas šajā īpašā smilšakmens ieleju apvidū izcēlās ar lieliem kāpumiem - sievietēm distanču parametri bija 9,5 kilometri ar 690 metru kāpumu, bet vīriešiem 13,6 kilometrus garajā distancē kāpuma summa pārsniedza 1000 metrus. Apvidus specifikas dēļ atšķīrās arī orientēšanās izaicinājumi - pats svarīgākais bija izvēlēties labākos ceļu variantus starp kontrolpunktiem, izvairoties no liekiem kāpumiem. Tas bieži vien lika izvēlēties ceļu variantus, kas veda ļoti tālu no taisnākās līnijas starp kontrolpunktiem.

Sieviešu konkurencē čempionātu veiksmīgi noslēdza Sandra Grosberga. Izcīnītā 17. vieta ir labākais Latvijas sieviešu sasniegums PČ garajā distancē kopš 2011. gada, kad Aija Skrastiņa sasniedza 9. rezultātu. Tomēr esot bijis potenciāls vēl labākam rezultātam.

“Visu pavasari biju koncentrējusies uz sprinta distancēm, tomēr garo distanci gaidīju ar patīkamu satraukumu. Zināju, ka esmu fiziski pietiekami spēcīga. Diemžēl dažādi sadzīviski apstākļi šajā čempionātā mums ir sagādājuši ļoti daudz problēmu, un to dēļ iepriekšējā naktī es nebiju izgulējusies. Pirms starta jau jutu, ka nespēšu skriet tik ātri, kā gribētu. Tāpēc uzstādīju sev uzdevumu ļoti rūpīgi lasīt karti un mēģināt nezaudēt laiku vismaz uz orientēšanos. Tas gandrīz izdevās, pāris vietas zaudēju pēc skatītāju punkta, jo biju jau tiešām pārgurusi. Bet, ņemot vērā visus apstākļus, laikam jau jāsaka, ka sasniegts labs rezultāts,” secina Sandra Grosberga.

Jāuzteic abas Latvijas orientieristes, kuras visos svarīgākajos etapos izvēlējās pareizos ceļu variantus. Sandra Grosberga distancē pavadīja 1:29:37, kas bija par 12:26 ilgāk kā uzvarētājai. Līga Valdmane ar rezultātu 1:46:01 finišēja 42. vietā, 28:50 aiz čempiones Tuves Aleksandersones.

Vīriešu konkurencē Latviju pārstāvēja divi sportisti - Artūrs Pauliņš, kuram šis ir jau devītais PČ, un Uldis Upītis, kurš šogad debitēja. Abi latvieši izvēlējās līdzīgu manieri ceļu izvēlei garajos etapos - skriet garākus variantus, bet ar mazāku kāpumu. Upītis distanci uzsāka ātrāk par Pauliņu, bet distances beigās Pauliņš ieguva “otro elpu” un krietni pietuvojās jaunākajam komandas biedram. Tomēr finišā nedaudz labāks rezultāts izdevās Uldim Upītim, kurš, distancē pavadot 1:56:36, ierindojās 29. vietā, bet Artūrs Pauliņš ar laiku 1:57:14 palika soli ārpus labāko trīsdesmitnieka - 31. vietā.

Par čempionu sensacionālā veidā kļuva Kaspers Fossers, kurš distanci veica 1:35:55. Fossers distances laikā panāca pirms sevis startējušos Matiasu Kiburcu un Magni Deli, kuri, sekojot jaunajam čempionam, nodrošināja sev sudraba un bronzas medaļas.

Uldis Upītis: “Biju gaidījis smagāku distanci. Kopumā veicu labu skrējienu, izņemot dažus īsos etapus. Varbūt neizvēlējos kādu labāku ceļu variantu, bet šobrīd vēl neesmu to izpētījis. Pirms distances biju plānojis pēc iespējas vairāk skriet apkārt un pie tāda plāna arī pieturējos. Rezultātu sarakstā gribējās būt nedaudz augstāk, bet tāds ir sports. Kopumā esmu priecīgs par savu debijas čempionātu.”

Artūrs Pauliņš nebija īpaši apmierināts ar savu sniegumu un rezultātu. Viņš minēja, ka nebija atjaunojies pēc iepriekšējā vakarā skrietās stafetes, un tas bijis īpaši jūtams distances pirmajā stundā.

Nākamais pasaules čempionāts sagaidāms 2022. gada jūnijā Dānijā, un tajā sacensības notiks tikai sprinta distancēs.