Pāru finālā - bez Andžeja Ļebedeva, bet ar cerībām

Andžejs Ļebedevs piedzīvoja kritienu "Zlata Prilba" sacensībās Pardubicē (jau sava pirmā brauciena pirmajā līkumā sadursmē ar mājinieku Janu Kvjehu), savainojums nav nopietns, tomēr roka vēl nav sadzijusi, lai varētu piedalīties sacensībās. Andžejs aizvadīja pāris treniņus "Lokomotīves" mototrekā Daugavpilī un saprata, ka vēl nav gatavs braukt par visiem simts procentiem, bet piedalīties tikai tāpēc, lai piedalītos - tas vairs nebūtu Ļebedevs...

Andžejs iedeva Kolodinskim un Kostigovam savus mehāniķus, divus dzinējus un savu busu, tā ka vismaz netieši viņš finālā piedalīsies un arī šāda piedalīšanās var būtiski ietekmēt Daniila un Jevgeņija sniegumu. Daniilam Kolodinskim aizvadītā sezona bija līdz šim labākā viņa karjerā un cerams, ka arī sezonas pēdējās sacensības būs sekmīgas. Kostigovam aizvadītā sezona nebija īpaši laba (kaut gan viņš pirmo reizi iekļuva Eiropas čempionāta jeb SEC finālposmos) un jācer, ka sezona tiks pabeigta uz pozitīvas nots. Kostigova rēķinā jau ir pa vienai sudraba un bronzas medaļai Eiropas pāru čempionātos, bet Kaolodinskim pagaidām medaļu šajās sacensībās nav. Abi kopā divreiz jau startēja finālā - 2022. gadā bija 5. vieta, bet pērn vēl arī kopā ar Ļebedevu (var būt trīs dalībnieki, viens no kuriem ir rezervists, bet šoreiz mums tāda nebūs) - 4. vieta.

Galvenie pretendenti uz titulu un medaļām "Santa Marina Stadium" spīdveja trekā Lonigo (apmēram 25 km no Vičencas) ir Dānijas un Polijas spīdvejisti, tad vēl arī Lielbritānija un Latvija, bet... Kāpēc lai savā mototrekā nepārsteidz itāļi ar Pako Kastanju priekšgalā? Un kāpēc lai atkal nepārsteidz somi vai vācieši? Jārēķinās ar katru, viena vai divu izteiktu favorītu nav un tāpēc spēkošanās būs airaujoša un svarīgs būs katrs punkts. Pēdējās dienas Veneto reģionā stipri lija, Lonigo mototreka darbinieki pat bija spiesti nosegt ar plēvi celiņu visā tā platumā un garumā (apļa garums Lonigo mototrekā ir 334 metri), taču laika apstākļi sāk uzlaboties un ir pamatota cerība, ka svētdien sacensības notiks un nenāksies tās pērcelt uz pirmdienu. Sacensību sākums paredzēts plkst. 15.

Dāniju pārstāvēs 2022. gada Dānijas čempions un šā gada "Zlata Prilba" sacensību uzvarētājs Rasmuss Jensens un Frederiks Jakobsens. Pieredzējuši un meistarīgi spīdvejisti. Polijai ir gados jauns, bet spēcīgs sastāvs - divkārtējais pasaules junioru čempions Mateušs Cierņaks, pagājušā gada bronzas medaļas ieguvējs SGP2 jeb junioru pasaules čempionātā Bartlomejs Kovaļskis, kā arī šā gada "Speedway of Nations 2" sacensību uzvarētājs (kopā ar šā gada junioru pasaules čempionu Viktoru Pžijemski) Bartošs Banbors. Pirmajiem diviem - pa 22 gadiem, Banboram - tikai 17 gadi.

Gados jauns sastāvs arī britiem - 2021. gada "Speedway of Nations" uzvarētājs Lielbritānijas izlases sastāvā (bija komandas juniors, toreiz tādam vienam vajadzēja būt) un tā gada Lielbritānijas junioru čempions Toms Brennans (23 gadi), 2023. gada Lielbritānijas U19 čempions un bronzas medaļas ieguvējs U21 čempionātā Daniels Tompsons (20) un 2022. gada britu junioru čempions Leons Flints (21; šogad 10. vieta SGP2 kopvērtējumā). Vācijas pāra līderis ir jaunākais čempions Vācijas spīdveja vēsturē Noriks Blēdorns, bet nedrīkst neievērot arī Sandro Vasermanu.

Mājiniekiem itāļiem līderis ir Pako Kastanja, kurš Lonigo mototrekā jūtas kā zivs ūidenī. Vai viņš var uzvarēt visos braucienos? Var. Un tad var atkārtoties 2016. gada vēsture, kad pāru finālā Rīgā argentīnietis ar itāļa pasi Nikolass Kovati uzvarēja gandrīz visos braucienos un kopā ar Nikolasu Vičentinu kļuva par čempioniem (sacensības netika pabeigtas stipra lietus dēļ). Vičentins ir komandā arī tagad. Pērn pirmo reizi vēsturē medaļas Eiropas pāru čempionātā ieguva somi - Timo Lahti, Abti Vuolass un Jesse Mustonens. Lahti tagad nav (viņš tagad pārstāv Zviedriju), bet abi pārējie Lonigo brauks.

Savulaik - no 1968. līdz 1993. gadam - risinājās pasaules čempionāti pāriem (līdzīgs formāts tagad ir "Speedway of Nations" sacensībām, tikai atšķiras punktu skaitīšana - 4,3,2,0 pret tradicionālo 3,2,1 0) un mēs pēdējā no tiem paspējām piedalīties - toreiz Nikolajs Kokins, Andrejs Koroļovs un Vladimirs Voronkovs pusfinālā ieņēma 4. vietu un viņiem tikai viena punkta pietrūka, lai tiktu finālā. Eiropas čempionāts pāriem risinās kopš 2004. gada un Latvijas komanda nav piedalījusies tikai divreiz - 2006. un 2007. gadā, bet no visām pārējām reizēm mēs tikai vienreiz nebijām finālā - pirmajā Eiropas pāru čempionātā 2004. gadā Ķastam Puodžukam un Leonīdam Pauram tikai viena punkta pietrūka, lai tiktu finālā...

Pirmās medaļas - sudraba - tika iegūtas 2012. gadā Rivnā (Ukrauna) un tās ieguva Ķasts Puodžuks un Andžejs Ļebedevs. Uzvarēja toreiz mājinieki ukraiņi. Pēc četriem gadiem Rīgā Puodžuks un Ļebedevs ieguva bronzas medaļas, bet 2019. gadā Balakovā (Krievija) trešie bija Ļebedevs un Oļegs Mihailovs. Medaļas bija arī nākamajos divos čempionātos - 2020. gadā Terncāno mototrekā Itālijā Ļebedevs, Mihailovs un Kostigovs bija otrie, bet 2021. gadā Makonā (Francija) Ļebedevs un Kostigovs ieguva brionzas godalgas. Vēl vairākas rezies bijām ceturtie vai piektie un tikai punkts vai pāris punkti šķīra no pjedestāla, bet 2013. gadā Herksheimā (Vācija) tikai papildbraucienā par 3. vietu Puodžuks piekāpās Andrijam Karpovam no Ukrainas. Pēdējos divos gados - 5. un 4. vieta. Derētu atgriezties uz goda pjedestāla...

Visvairāk medaļu (16) un titulu Eiropas pāru čempionātos ir poļiem - viņi triumfēja 9 reizes. Piecas reizes uzvarēja čehi, bet vēl sešu valstu spīdvejisti triumfēja pa vienai reizei. Kopsummā iegūto medaļu skaita ziņā Latvijas spīdejisti ar 5 medaļām dala 4. vietua ar Dāniju (dāņiem ir arī viena uzvara). Pirms mums ir tikai Polija, Čehija (10) un Krievija (9). Pavisam medaļas Eiropas pāru čempionātos ir ieguvuši 13 valstu spīdvejisti.