Leščam rallijs "Sarma" radījis "mazuma piegaršu"

Rallijā “Alūksne” Dans ar pārinieku piedalījās gan Latvijas rallijsprinta sacensībās, gan arī Lietuvas rallijsprinta sacensībās. Baltais “BMW” viņus nepievīla. “Abās biju pirmais,” ne bez lepnuma viņš atzīst.

Taujāts, vai ar savu sniegumu rallijā “Alūksne” Dans beidzot ir apmierināts, viņš atzīst: “Var teikt, ka esmu apmierināts. Bija labi, kaut es ar ziemas riepām sacensībās pēdējo reizi biju braucis pirms gadiem deviņiem. Un treniņš pirms sacensībām bija salīdzinoši neliels – kilometri 20, lai vispār saprastu, kas ir kas.”

“Rallijs “Alūksne” bija labs. Man patika gan ceļi, gan tas, kā uzvedās mašīna un sadarbība ar stūrmani,” viņš turpina: “Bija daži patiesi labi momenti. Tostarp negaidīts tramplīns. Pirmajā reizē to gan pat nepamanījām, bet otrajā reizē, jau daudz drošāk ejot, aizlidojām labi tālu.”

Savukārt pirms nedēļas pieveikts rallijs “Sarma”.

“Ļoti gaidījām šo ralliju, kaut arī bija tikai Latvijas čempionāta posms rallijsprintā,” tā Dans: “Arī to novinnējām. Kaut šajā rallijā mums negāja tik gludi. Pāris vietās, acīmredzot, sākot braukt drošāk un ātrāk, auto sagriezās uz ceļa, kā rezultātā zaudējām pārdesmit sekundes.”

Rallijam “Sarma” Dana skatījumā gan bijusi “mazuma piegarša”: “Rallijsprints ir īsāks, nekā rallijs. Kad sāku gūt prieku un labās sajūtas no ātrās braukšanas, kad bija iekšējā sajūta, ka nu var braukt pa īsto, rallijs jau beidzās.”

Ar balto “BMW” ar aizmugures piedziņu, ko Dans pamanījās apskādēt pērnvasar testa ātrumposmā, bet ko drīz vien atkal saveda kārtībā, viņš nu jau esot saradis: “Pirms kāda laika man ieteica, kā ar aizmugures piedziņu labāk braukt. Piemēram, ja ar priekšpiedziņu, kā man savulaik mācīja, jābremzē ar kreiso kāju, lai mašīnu labāk uz ceļa noturētu līkumos, tad aizmugures piedziņai to pašu dara ar rokas bremzi.”

“Pēdējie divi ralliji bija šī paņēmiena mēģināšana, lai izprastu, kā mašīna uzvedas,” viņš klāsta: “Un biju patīkami pārsteigts, ka tā lieta strādā. Tiesa, pagaidām ar rokas bremzi es pieturu mašīnu gan, kur vajag gan arī, kur nevajag, bet, kad šo paņēmienu spēšu izmantot tāpat, kā savulaik knifu ar priekšas piedziņu, domāju, ka iegūšu vēl lielāku ātrumu.”

Arī ar pārinieku Dans sakās esam jau gana labi sastrādājies: “Kopumā ir labi, vien reizēm ātrajos gabalos, kur ātrums ir virs 140 kilometriem stundā, viņš man netiek līdzi. Šāds gadījums bija rallija “Sarma” laikā, taču ceru, ka tas bija tikai viens misēklis.”

“Bet sastrādāsimies,” Dans ir pārliecināts: “Starp rallijiem “Alūksne” un “Sarma” bija mēnesis, bet trenējušies nebijām. Kā pēc viena rallija no mašīnas izkāpām, tā otrajā iekāpām.” Taujāts par iemeslu, vai treniņi izpaliek laika trūkuma dēļ, viņš atzīst: “Īstenībā jā.”

Savukārt, jautāts par nākotnes plāniem, Dans neslēpj, ka nākamais rallijs, kurā viņi ar pārinieku piedalīsies, būs rallijs “Talsi”, kas notiks šā gada maijā: “Šobrīd arī laiks nav piemērots autosportam. Arī treniņiem, jo braukšana pa slapju segumu nav vēlama ceļiem. Skatījāmies, vai kādas sacensības nav Lietuvā vai Igaunijā, jo gribētos vēl mazliet pabraukt ziemas apstākļos. Bet arī tur patlaban nekā nav. Ir tikai Somijā, bet tas ir mazliet par tālu, to nevaram atļauties laika ziņā.”

Taču maijā Talsos Dans apņēmies braukt noteikti. Arī apvienotajā rallijā “Kurzeme” un “Liepāja”, kas rudens pusē notiks mūspusē: “Piedalīsimies ne tikai rallijsprintā, bet nobrauksim pilno rallija distanci. Punktus gan skaitīs vienā disciplīnā, bet braukt varam visu garo distanci. Brauksim, jo rallijs ir tā lieta, kas man patīk. Tāpēc brauksim, cik vien iespējams, lai gūtu pozitīvas emocijas.”

Jautāts, vai nav plānots lūkot pēc cita sacīkšu auto, Dans neslēpj: “Ja kaut ko mainīšu, tad tikai pret jaunāku kuzavu. Bet aizmugures piedziņa paliks. Vismaz šogad noteikti.”

Izmantotie resursi:
liepajniekiem.lv