Jonass: "Šogad ceru uz vairākiem pjedestāliem"

Ķeguma MXGP posmā "Rockstar Energy Husqvarna" rūpnīcas komandu pārstāvošais Jonass kvalifikācijā pārsteidza ar izvirzīšanos līderpozīcijā, lai gan vēlāk finišēja sestais. Smags viņam izvērsās pirmais finālbrauciens, kurā tika piedzīvoti vairāki kritieni un arī gūta asiņaina trauma pie kreisās acs. Neskatoties uz to, viņš stājās uz starta otrajā braucienā, finišējot sestajā vietā.

Tava acs neizskatās labi. Kā viss notika?

Pauls Jonass: "Patiesībā man vienkārši nepaveicās. Pirmajā braucienā kritu pirmajā aplī, pēc tam atkal sanāca krist kādā trešajā aplī pēc sadursmes ar citu braucēji. Pēc tam jutos diezgan labi, braukšana padevās samērā labi, bet tad dažus apļus pirms finiša lēcienā mēģināju apdzīt Glenu Koldenhofu, nedaudz pacēlos no motocikla un, piezemējoties, ar galvu atsitos pret stūri. Nepaveicās, jo ar brillēm trāpīju pa stop pogu, tā izgāja cauri stiklam un mirkli vēlāk brilles jau bija pilnas ar asinīm. Vajadzēja pusapli, lai tās iztīrītu. Neko nevarēju redzēt. Domāju, ka būs jāizstājas, bet kaut kā spēju finišēt un ieguvu punktus. Pēc tam bija jāiet dabūt šuves. Nejutos ļoti slikti, bet tagad izskatās ne tik labi. Rēta vienkārši dzīst lēnām. Otrais brauciens nebija slikts. Starts nepadevās tas labākais, bet citādi šis bija viens no labākajiem braucieniem sezonā, jo izdevās nobraukt labus apļus un izcīnīt sesto vietu. Varbūt ne pats labākais rezultāts, bet tieši braukšana sanāca diezgan labi. Patiesībā visu nedēļas nogali uz motocikla jutos labi, notiek progress un esmu par to priecīgs."

Cik labi varēji redzēt otrajā braucienā? Viss bija pilnīgā kārtībā vai arī bija jābrauc kā ar acs apsēju?

P.J.: "Redze nebija simtprocentīgi laba. Kad devos iepazīšanās aplī, nodomāju, ka būs smagi. Kad ir nobraukti daži apļi un adrenalīns tevi vada, tu aizmirsti par visu un vienkārši brauc. Nav tik slikti."

Kvalifikācijā pirmo reizi vairākus apļus nobrauci vadībā, tas Tev ir liels notikums...

P.J.: "Protams. Bija tiešām forši pirmo reizi MXGP klasē atrasties vadībā, sevišķi savu skatītāju priekšā. Kad apdzinu Džefriju Herlingsu un bijām tramplīnā, nodomāju, kas gan notiks tālāk? Pēc tam centos nomierināties. Jutos patiešām labi. Tad "piedzina" rokas un garo palēcienu sekcijā bija tik sarežģīti, ka ar grūtībām to izbraucu. Pēc tam bija grūtības visā atlikušajā sacensību daļā, tomēr ieguvu sesto vietu. Nebija tā labākā kvalifikācija, bet vismaz dažus apļus biju līderis. Tas bija tiešām lieliski."

Domāju, bija diezgan forši cīnīties ar Džefriju, jo esi bijis viņam blakus vairākus gadus. Laikam bija patīkami redzēt viņa krekla aizmuguri un pēc tam tikt garām.

P.J.: "Jā, pavisam noteikti. Patiesībā pirmo reizi tas notika jau Holandes čempionātā Rēnenes trasē, kas Džefrijam bija pirmās sacensības pēc atgriešanās. Bija jauki būt uz viena starta ar viņu. Man izdevās apdzīt viņu arī pirmajā braucienā. Nodomāju, ka viens no uzdevumiem ir izpildīts. Kad pēc kvalifikācijas saņēmu papīrus, kuros teikts, ka man ir sacensību ātrākais aplis, šķita, ka jāpieliek tas rāmī pie sienas. Tās ir tādas pozitīvas lietas! Protams, mana acs šobrīd izskatās diezgan slikti, bet es mēģinu saglabāt pozitīvismu. Bija tik neticami dzirdēt pūli gavilējam visapkārt trasei. Patiesībā šķiet, ka šogad atbalsts bija lielāks nekā jebkad, pat lielāks nekā toreiz, kad šeit biju vadībā 250 kubikcentimetru klasē."

Vai Tevi pārsteidza ātrums, kad biji kļuvis par kvalifikācijas sacensību līderi? Šī bija pirmā reize, kad cīnījies par līderpozīciju. Vai tur ātrums ir lielāks nekā cerēji?

P.J.: "Mani nekas nepārsteidza. Sajūta bija, ka tas ir normāli. Dažus apļus nobraucu kopā ar Džefriju, tad izveidoju trīs sekunžu atrāvienu, kas šķita neslikti. Kā jau esmu teicis, uz 450 kubikcentimetru motocikla jūtos arvien labāk un labāk, tagad jau vairāk esmu pieradis pie "Haskija" un visa pārējā. Komanda strādā smagi. Viņi vienmēr visu cenšas izdarīt iespējami labāk, kā arī uzlabo motociklu, lai es varētu justies labāk un komfortablāk. Mazliet jau jūtu to, kas bija, kad braucu MX2 klasē. Tā ir sajūta, ka ar motociklu vari izdarīt jebko, un tas ir ļoti svarīgi, sevišķi, kad esi vadībā un vari braukt pa savām trajektorijām. Šis ātrums nav nekad traks, bet jebkurā gadījumā tas ir ļoti ātri. Ir jāiet uz priekšu. Jāmēģina arī citos posmos nobraukt arvien vairāk šādus apļus, kamēr varēšu to paveikt 35 minūšu garumā."

Tagad, kad esi pabijis vadībā, vai jau sāc skatīties uz pirmo vietu un domā, ka gribi to iegūt?

P.J.: "Jā, protams. Tas vienmēr ir mērķis, bet reizē jāsaglabā realitātes izjūta un jābūt nosvērtam. Priekšā vēl gara sezona, pagājusi vien puse no tās. Pēdējā laikā arī daudzi guvuši savainojumus. Soli pa solim jāiet uz to, lai audzētu pārliecību, kļūtu ātrāks un spēcīgāks. Ceru, ka šogad spēsim iegūt vairākus pjedestālus."

Ja neskaita acs savainojumu, vai šobrīd jau vari teikt, ka esi simtprocentīgā formā?

P.J.: "Nē, domāju, ka šobrīd vēl neesmu pat tuvu pilnīgai formai. Vēl daudz darba darāms. Jau teicu, ka tikai šobrīd uz motocikla sāku justies komfortabli. Es teiktu, ka esmu formā par 90 procentiem. Šie pēdējie procenti ir visgrūtāk sasniedzami, tas prasīs kādu laiku. Būs grūti tikt līdz pašai virsotnei."