Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:9, Did:0, useCase: 3
Autors: Gatis Liepiņš

Edijs Ošs ceļā uz rekordu

Edijs Ošs ceļā uz rekordu
Edijs Ošs uzvarējis abos pirmajos 2000 Super klases posmos. Foto: Klāvs Benefelds, Autocross.lv

Latvijas autokrosa čempionāta sezona šķiet tikko tik sākusies, aizvadīti divi posmi. Tomēr 2000 Super klases līderis ir ceļā uz kādu Latvijas autokrosa rekordu – pēc kārtas uzvarēto posmu skaita ziņā.

Ošs šogad uzvarējis abos pirmajos 2000 Super klases posmos Pilskalnos un Vecpilī. Taču jāatceras, ka pērn Edijs uzvarēja četros sezonas posmos 1600 klasē. Līdz ar to šobrīd viņa pēc kārtas uzvarēto Latvijas čempionāta posmu skaits ir seši. Ošs ir ceļā uz rekordu, lai gan to sasniegt nebūs viegli.

Tomēr visai droši var apgalvot, ka šā brīža rekorda turētājs ir Reinis Lilienšteins. Viņš laikā no 2011. gada līdz 2012. gadam sasniedza deviņu pēc kārtas gūtu uzvaru sēriju. 2011. gadā 1600 klasē Reinis uzvarēja pēdējos četros posmos, bet 2012. gadā svinēja uzvaru visos piecos posmos. Abās sezonās, visai saprotami, Lilienšteins kļuva par 1600 klases čempionu.

Vēl viens braucējs ar deviņām uzvarām ļoti īsā laika posmā ir Ivo Traubergs, kurš 1998. gadā uzvarēja četros 1300 klases posmos un piecās 1600 klases sacensībās. Taču šo rekordu vēl jāprecizē, jo pastāv iespēja, ka sezonas vidū kāds no posmiem palika neuzvarēts, līdz ar to skaits ir, bet sērija varētu būt pārtrūkusi. Tajā pašā laikā pastāv iespēja, ka Ivo sērija ir vēl garāka par deviņām uzvarām, jo 1999. gadā viņš uzvarēja sešos posmos. Ja Ošs turpinās uzvarēt arī Smiltenē, apņemamies izskaitļot Trauberga iespējamo garāko uzvaru sēriju.

Taču Lilienšteins un Traubergs nav vienīgie ar garām uzvaru sērijām Latvijas autokrosā. 2003. gadā Ivars Kuļikovskis uzvarēja visos septiņos sezonas posmos Open klasē, startējot ar paša būvēto Talbot Matra Murena – auto, ar kuru vēlāk startēja Raimonds Jerāns un šobrīd cīnās Jānis Dreimanis. Savukārt 2007. gadā uzvaras visos septiņos 1600 klases posmos guva Oļģerts Vērmanis juniors.

Deviņdesmitie gadi šī rekorda apzināšanā slēpj vēl pāris zemūdens akmeņus, kurus jāmēģina izcelt: daudz uzvaru sasniedza bagiju braucējs Juris Vaivods, tāpat arī Jānis Ozoliņš. Arī šajos gadījumos jāpēta, vai, savelkot kopā divas vai vairāk sezonas, kādam no viņiem nav izdevies sapulcināt vismaz deviņas uzvaras pēc kārtas (pirmie secinājumi gan rāda, ka diez vai).

Ja par visu Latvijas autokrosu kopumā, tad līdzīgi stāsti par deviņdesmitajiem gadiem atrodami arī smago automašīnu klasēs – arī tajās bija čempioni, kuru pārsvars nebija apstrīdams posmu no posma.

Edijam Ošam sasniegt rekordu – deviņas uzvaras vai vairāk – būs ļoti sarežģīti, jo 2000 Super klasē konkurence šogad ir milzīga, līdzvērtīga un nežēlīga. Lai Ošs vismaz atkārtotu rekordu, viņam jāuzvar gan svētdien Smiltenē, gan vēlāk Mūsā un Brenguļos. Vai Ritvars Kārkliņš, Arnis Odiņš un pārējie to atļaus?

Izmantotie resursi:
Autocross.lv