NDĢ sporta skolotājs

Skolotājam, manuprāt, ir ļoti liela atbildība uzlikta uz pleciem – viņam ir izcili jāpārzina savs amats, lai saviem skolniekiem ieliktu pareizos pamatus turpmākajai dzīvei, jo ļoti daudzi no mums savu turpmāko dzīvi balsta uz skolotāju un skolas dotajām zināšanām. Tieši tāpēc katrai mācību stundai ir savs skolotājs – profesionālis savā specialitātē. Sporta skolotājam līdz ar to ir daudz grūtāk – viņam jāpārzina nevis viens sporta veids (kā piemēram Latviešu valodas skolotājai – jāpārzina Latviešu valoda), bet gan visi sporta veidi, to noteikumi un pareizās kustības/tehnika. Tieši tādēļ es apbrīnoju visus sporta skolotājus, par vēlmi vienmēr mācīies,attīstīties, līdz ar sporta tendenču maiņu un dot šīs zināšanas tālāk – jaunajai paaudzei.

Sākšu ar to, ka pateikšu – sporta skolotājs Ēriks ir īstens vīrietis. Paraugs jebkuram jaunam vīrietim. Stingrs, bet ne rupjš. Pamācošs, bet vienmēr ļauj pielāgoties, neuzspiež savu viedokli. Jautrs, bet ne smieklīgs. Mīl pavilkt uz zoba, bet nekad ļauni. Ar Balodi vienmēr var visu sarunāt. Visticamāk ka Balodis būtu ar mieru nākt brīvdienā 8.00 uz skolu, lai tikai skolas futbola/basketbola izlasei uzlabotu spēles kvalitāti un radītu džekiem pārliecību par saviem spēkiem pirms izšķirošajām spēlēm. Un tieši šīs ir īpašības, kas vajadzīgas darbā ar jauniešiem. Tieši šīs skolotāja īpašības liek jauniešiem censties izdarīt visu pareizi.

Balodis (uzvārdā viņu sauc ikviens) ir izbijis volejbolists – tieši volejbolam stundās tika pievērsta īpaša uzmanība. Es pats sporta stundās, pirmo reizi mūžā iemācījos pareizi uzņemt bumbu, neriskējot salauzt sev pirkstus, un pat mazliet servēt. Sākumā, protams, bija grūti, bet skolotājs parādīja kā pareizi turēt rokas uzņemot servi un ar kuru vietu serve jāuzņem. Un tad tālākais, protams, bija atkarīgs no paša jaunieša – cik labi prot ņemt vērā skolotāja norādījumus un mēģinājumu rezultātā pilnveidot sevi.
Balodis neskopojās ar aizrādījumiem, taču vienmēr paskaidroja kas darīts nepareizi un kā to izdarīt pareizi. Ja dzirdēji uzslavu no Baloža – jūties kā septītajās debesīs, jo zināji ka visu esi izdarījis pareizi, esi centies. Un tieši tas šīs uzslavas paradīja tik vērtīgas – tās netika “mētātas” pa labi un pa kreisi.

Mums skolā bija 3 sporta stundas nedēļā – viena peldēšana, viena trenažieru zāle un viena stunda jauktā sporta – tajā mēs spēlējām jau minēto volejbolu, futbolu, basketbolu, nodarbojāmies ar vieglatlētiku utt. Un katrā no šiem sporta veidiem skolotājs Balodis zināja kādu padomu, ko pateikt – piemēram soda metiens jāmet ar lielāku amplitūdu, lai drošāk iemestu, futbola bumba jāuztver ar pēdas apakšu, lai bumba nekur “neaizmuktu”, kā pareizi atbrīvoties no pretspēlētāja, lai saņemtu bumbu,kā pareizi sagatavoties(iešūpoties) lēcienam tālumā utt. Balodis pārzināja visus sporta veidus un gadu laikā krātā pieredze ļoti palīdzēja – viņš zināja kāpēc skolnieks dara to un to nepareizi, un pat nejautājot zināja kā šo defektu pārvērst efektā.

Trenažieru zālē Balodis vienmēr mūs visus uzraudzīja ar savu “ērgļa aci” un tiklīdz kāds sāka “ampelēties”, sabļāva uz vainīgo, liekot saprast – “te uz spēles ir Tava un apkārtējo veselība, jokiem un muļķībām nav vietas”.
Vienmēr tika uzmanīts vai svari ir atbilstoši skolnieka spējai un vai svari tiek celti pareizi, neriskējot ar traumām.
Lai arī peldēšanas stundas nevienam īsti nepatika (jo bija īsi starpbrīži, kuros jāpārģērbjas un mums peldēšanas stunda iekrita tieši pēc pusdienu pārtraukuma) – arī peldēšanā es no Baloža iemācījos daudz ko jaunu. Pirmkārt jau – kā pareizi elpot, lai nesarītos ūdeni, kā pareizi turēt plaukstas pirkstus kopā “airējoties” ar rokām, ka saceļot šļakatas, airējoties ar kājām, drīzāk palēlini sevi un lai gan izskatās efektīvi – uz priekšu ātrāk var tikt strādājot ar ne pārāk lielām mērķtiecīgām kustībām.

Tieši Ēriks Balodis paliks man atmiņā kā labākais sporta skolotājs, kas man ir bijis. Tieši viņa dotās pamācības man bieži palīdz sportojot un es droši varu teikt – Balodis ir lielisks pedagogs un ir pelnījis, ka viņa darbu novērtē un par to pasaka “paldies”! Tieši tāpēc, es saņēmos un izlēmu uzrakstīt šo rakstu, lai gan nekāds lielais rakstītājs neesmu.
Es zinu ka NDĢ sports ir ļoti iemīļota stunda un tas lielā mērā ir pateicoties zinošam un saprotošam sporta skolotājam!

P.S. Zinu ka bilde ir patizla, bet diemžēl – tā kā nemācos vairs NDĢ, tad labāku nebūs tik viegli dabūt, un zinu ka Balodis negribēs nekādu lieku publicitāti, tāpēc ieliku vienīgo kas man ir pieejama – no NDG mājaslapas ņemto :)