Latvijas valstsvienībai otrais sliktākais mazākums un metienu realizācija PČ
LETA. Pasaules hokeja čempionātā pēc ceturtās kārtas spēlēm Latvijas izlasei ir otrais sliktākais mazākums un metienu precizitāte, liecina sacensību organizatoru apkopotā statistika.
Četrās čempionāta spēlēs Latvijas izlase mazākumā spēlējusi desmit reizes un zaudējusi četrus vārtus, kas 60% pretinieku vairākuma neitralizācijas dod vien 15. vietu 16 komandu konkurencē. Sliktāks rādītājs ir tikai Kazahstānai (52,94%), bet līderi ar 100% ir mājinieki somi.
Tikmēr metienu realizācijā Latvijas izlase ar 6,90% ir priekšā tikai Lielbritānijas hokejistiem (5,83%). Precīzākie metienu izpildītāji ir kanādieši, kuru raidītās ripas 15,94% gadījumu lidojušas vārtos.
Vairākumā Latvijas izlase ar 16,67% realizāciju ieņem 12. vietu 16 komandu konkurencē (līderi ar 46,15% ir Kanāda), bet soda minūšu skaita ziņā Latvijas izlase ir dalītā otrajā pozīcijā - 24 soda minūtes (mazāk vien Vācijai - 20), kamēr vārtsargu statistikā ar 88,60% atvairīto metienu Latvijas valstsvienība ieņem 12.vietu (līderi mājinieki somi ar 94,57%).
Latvijas izlases spēles vidēji klātienē noraudzījušies 8410 līdzjutēju, kas joprojām dod otro vietu apmeklētības ziņā. Mājinieces Somijas valstsvienības mačus vērojuši 11 536 atbalstītāju. Trešie šajā rādītājā ir Norvēģijas hokejisti, kuru spēles klātienē skatījušies 7677 līdzjutējs, bet tālāk seko ASV ar 6947 skatītājiem, pārējām izlasēm krietni iepaliekot.
Vidējais viena mača skatītāju skaits Tamperē un Helsinkos notiekošajā pasaules čempionātā ir 5016, bet vismazāko interesi izraisījušas Kazahstānas izlases spēles, kuras klātienē vidēji vērojuši 2431 līdzjutēji.
Individuālajā statistikā starp 30 rezultatīvākajiem hokejistiem latviešu nav, bet turnīra rezultatīvākais spēlētājs pēc ceturtās kārtas mačiem ar deviņiem punktiem (2+7) ir Čehijas izlases uzbrucējs Romans Červenka.
Tikmēr divi Latvijas izlases uzbrucēji ir starp labākajiem uzvarētajos iemetienos. Oskars Batņa ar 61,29% uzvarēto iemetienu ir sestais labākais turnīrā, bet Andris Džeriņš ar 58,49% - 12.pozīcijā. Līderis ir čehs Davids Krejči (70,59%).
Izmantotie resursi:
LETA
Vienkārši sakot, mums pagaidām konkrēti neveicas laukuma abos galos un tam nav nekāda iemesla, izskaidrojuma, tā ir nejaušība.
Bet ar šādu grupu skaidrs, ka mums nepieciešama veiksme, lai tiktu tālāk. Nav tā mūs piemeklējusi pagaidām.
Hokejā lielu lomu spēlē veiksme un nejaušība. Ir zinātniskajā metodē balstīti veidi, kā to pārbaudīt. Ja vēlies, varu pastāstīt.
Kā jau teicu, mēs visi cerējām uz veiksmi, bet tā mūs pagaidām nav piemeklējusi.
Neviens nemet ar 5% efektivitāti ilgtermiņā, tāpat kā ne ar 20%. Ja redzam šādus skaitļus, tas automātiski norāda uz veiksmi/nejaušību vai nedaudz tehniskākā terminā - statistisko varianci.
Ja basketbolists met 3p. metienus ar 60% prezicitāti īsā nogrieznī, viņam nevis or laba forma, labas prasmes tajā dienā vai viņš ir labi psiholoģiski noskaņojies, viņam glužj vienkārši veicas.
Hokejā darbojas tieši tas pats princips. Pati metienu precizitāte vēl ir granulārs rādītājs, kur mazos datu apjomos liela nozīme ir izdarīto metienu distancei no vārtiem, taču vairāku spēļu vidējie rādītāji 2x zem normas pilnīgi noteikti ir nejaušība.
Te nav runa par taktiku vai spēlētāju meistarību, bet gan ģenerēto momentu (ar kuriem kulminē jebkura taktika vai individuālā meistarība) realizācijas efektivitāti, kur ļoti spēcīgs faktors ir nejaušība.
Attiecīgi hokejā veiksmei ir liela nozīme. Čehiem bija daudz tuvas distances metieni, tai skaitā uz tukšiem vārtiem, taču modelējot šo spēli 100 reizes, būtu gadījumi, kur gūto vārtu skaits 1. periodā būtu 0.