Operācija "Anti-Niemi"

2010. gada vasarā Nacionālās hokeja līgas aprindās viens no galvenajiem jautājumiem, kas tika apspriests ik uz soļa bija vai Čikāgas "Blackhawks" spēs noturēt savā komandā ierobežoto brīvo aģentu Anti Niemi, kurš pirms tam komandu bija aizvedis līdz Stenlija kausam.

Beigu beigās Čikāgas komanda nespēja samaksāt somu vārtsargam to summu, ko bija nospriedusi līgumu arbitrāžas komisija, tāpēc Niemi palika bez darba, bet viņa vietā Čikāgā ieradās Mārtijs Turko.

Ilgi gan bezdarbniekos Niemi nebija, jo Sanhosē "Sharks", kuri tikko kā bija atvadījušies no Jevgeņija Nabokova (devās uz KHL), nolēma pastiprināt vārtsargu līniju un pievienoja Anti Niemi (1 gads, 2 miljoni ASV dolāru) jau iztikā gatavai vārtsargu komandai – Antero Nītimaki un Tomasam Greisam. Šāds darījums nozīmēja, ka "mūžīgi otrais" Greiss atkal paliek rezervē (pašlaik izīrēts Zviedrijas Elites sērijas komandai "Brynas") un "Sharks" vārtu sargāšana tiek uzticēta diviem somiem – Antero Nītimaki un Anti Niemi.

Protams, pirmssezonā priekšroka tika dota Niemi, jo viņa "sasniegumu saraksts" ir bijis daudz iespaidīgāks nekā Nītimaki, taču jau sezonas pirmie mači nolika visu savās vietās. Nītimaki spēja izcīnīt vienu uzvaru pēc otras, pie tam darīja to ielaižot mazāk kā divas ripas vidēji mačā, t.i., viņa spēle komandai vēl deva zināmu rezervi un garantiju, ka ir iespēja uzvarēt arī pašiem "nespīdot" uzbrukumā, bet Niemi spēlēja izteikti vāji, nespēdams izcīnīt uzvaras, bet kronis visam bija 24. oktobra spēle, kad viņš tika nomainīts jau spēles devītajā minūtē, pēc tam kā bija ielaidis trīs vārtus pēc pieciem Kalgari "Flames" metieniem.

Šonakt 27 gadus vecais soms izcīnīja savu šīs sezonas otro uzvaru, taču, līdz šim "zīmīgajam" notikumam bija jāgaida piecas nedēļas (kopš pirmās uzvaras šajā sezonā). Kas ir par iemeslu šādai neizteiksmīgai spēlei?

Parasti, kad vārtsargs pēc lieliskas sezonas, nomainot komandu, sāk spēlēt krietni sliktāk pirmie skatieni tiek vērsti aizsardzības virzienā – vai viņi veic savu darbu kā nākas, vai ļauj pretiniekiem "nomētāt" savu vārtsargu.

Salīdzinot Sanhosē'10/'11 un Čikāgu'09/'10 var secināt, ka, lai arī Sanhosē šosezon ir viena no labākajām komandām pēc "atļautajiem metieniem", čikāgiešiem aizsardzība pirms gada bija labāka un vidēji spēlē tā uz saviem vārtiem atļāva izdarīt par 2.1 metienu mazāk (Tieši uz Niemi spēles laiku sanāk 0.42 metieni minūtē pirms gada un 0.50 metieni minūtē šosezon).

Otrs rādītājs, kas ietekmē vārtsarga uzvaru/zaudējumu statistiku ir tas cik aktīvi komanda pati darbojas uzbrukumā, jo pat ja vārtsargs spēlē lieliski, bet komanda uzbrukumā ir vāja, uzvaras nenāks viegli. Salīdzinot pagājušās sezonas "Blackhawks" veikumu un šīs sezonas sākuma "Sharks" iespēto, jāsecina, ka "melnie vanagi" vidēji mačā guva par 0.47 vārtiem vairāk nekā šosezon to ir pratušas izdarīt "haizivis" un tā jau ir starpība, kas ietekmē rezultātu.

Un, treškārt, nedrīkst aizmirst arī par "otrgadnieka sindromu", no kura izdodas izvairīties vien retajam spēlētājam. Pie tam šoreiz šis "sindroms" ir pastiprināts ar iejušanos jaunajā komandā, jaunā spēles plānā un ar Stenlija kausa čempiona slogu "uz muguras".

"Sharks" komandas vadība jau pirms kāda laika bija izteikusies, ka, visdrīzāk, nākamsezon nepagarinās līgumu ar Niemi un no Zviedrijas atpakaļ sauks Tomasu Greisu, taču pēdējās spēlēs somu vārtsarga sniegums ir uzlabojies, kas varētu nozīmēt, ka nemaz tik traģiski ar Niemi nav un gan jau, ka līdz sezonas beigām viņš savu spēli nostabilizēs, lai vasarā atkal varētu klauvēt pie darba devēju durvīm, prasot jaunu līgumu, taču Sanhosē ar viņu vairs nerēķinās kā ar komandas vārtsargu ilgtermiņā.

Taču, atgriežoties pie raksta sākumā izklāstītās situācijas, ir skaidrs – lai arī cik "sāpīgs" un nesaprotams likās "Blackhawks" lēmums nepaturēt savu Stenlija kausa izcīņas varoni, tas ir izrādījies ļoti pareizs, jo Mārtijs Turko komandas vārus sargā pārliecinoši, bet Korejs Kraufords puslīdz veiksmīgi tiek galā ar otrā vārtsarga pienākumiem. Kāds, protams, var iebilst, ja jau viss ir tika labi, tad kāpēc komanda nerāda to spēli, ko rādīja pirms gada. Atbilde - Vienības atrašanās ārpus izslēgšanas spēļu zonas ir drīzāk likumsakarīgs vasaras darījumu rezultāts (lai iekļautos atļautajā algu budžetā), nevis straujš spēlētāju rādītā snieguma kritums.