Facebook
GoogleBlogs: Kāpēc “Penguins” ir vajadzīgs Flerī?
Foto: AFP/Scanpix
Pirms neilga laika Nacionālās hokeja līgas (NHL) komanda Pitsburgas “Penguins” pagarināja līgumu ar savu pirmo vārtsargu Marku-Andrē Flerī. Ko tas nozīmē Pensilvānijas štata komandai?
Marks-Andrē Flerī Pitsburgā aizvada savu nu jau 11. sezonu Nacionālajā hokeja līgā. Šajā laikā viņš ir izaudzis kopā ar komandu un no līgas “pagraba” tika līdz Stenlija kausam. Kā arī šajā laikā viņš arī kļuva par Kanādas izlases vārtsargu Olimpiskajās spēlēs, 2010. gadā. Skatoties no šāda rakursa, Flerī nolīgšana ir ļoti labs darījums, turklāt vēl labāku to padara līguma summa un ilgums, jo 29 gadus vecais vārtsargs ir nolīgs par 23 miljoniem uz nākamajiem četriem gadiem. Tiktāl viss būtu skaidrs.
Tomēr, jāsaka, ka šāds solis bija diezgan negaidīt daudziem hokeja līdzjutējiem un apskatniekiem, jo Flerī, lai arī kopumā nav slikts vārtsargs, nav arī NHL elites pārstāvis un, ļoti iespējams, ka pēc pavasara spēlēm viņa tirgus cena varēja kristies vēl vairāk.
Ja 2007./2008. gada sezonu noliek mazliet tālāk un apskatās visas pārējās, tad Flerī nekad nav spēlējis NHL elites līmenī. Viņš nekad sezonas laikā nav atvairījis 92% no metieniem, viņš nekad nav uzstādījis vidēji mačā ielaisto vārtu rādītāju zemāku kā 2.32. Savukārt karjerā kopā viņš ir atvairījis vien 91.1% metienu, vidēji ielaižot 2.61 vārtus. Jāsaka, ka pēdējie divi piemēri no statistikas noteikti nedara godu vārtsargam, kurš spēlē vienā komandā ar diviem uz šo brīdi elitāriem uzbrucējiem – Sidniju Krosbiju un Jevgeņiju Malkinu. Jā, viens Stenlija kauss viņiem ir, taču, kad tika veidota šī “Penguins” komanda, domāju, ka daudziem bija cerības, ka līdz 2014. gadam šī vienība izcīnīs kaut ko mazliet vairāk.
Turklāt, jāsaka, ka arī pats vārtsargs šajā laikā tikai vienu reizi ir iebalsots “All-Stars” mača komandā, bet citu individuālo sasniegumu viņam nav.
Protams, ir arī tādi vārtsargi, kas individuāli nav nekādi “spīdekļi”, taču savu darbu padara un izšķirošajās cīņās nospēlē gana droši un pārliecinoši, lai jau pārējā komanda, pie sekmīgas spēles var cerēt uz panākumu. Kā piemēru var minēt daudzus tai skaitā arī Čikāgas “Blackhawks” vārtu vīru Koriju Kraufordu. Vai tāds ir Flerī? Noteikti nē, jo pieredze rāda, ka gadījumos, kad spēle nevedas Pitsbugas komandai, arī tās pirmais vārtsargs neglābj.
Tad, protams, rodas loģisks jautājums – kāpēc Pitsburgas “Penguins” vadība pagarināja līgumu ar Flerī, turklāt to izdarīja jau tagad, sezonas laikā, nevis ļāva viņam izmēģināt savus spēkus brīvajā tirgū, kur, ļoti iespējams, viņa cena mainītos?
Pirmais iemesls ir tas, ka Flerī šajos gados ir kļuvis par vienu no komandas simboliem, kurš ir labi ieredzēts ne tikai komandas vadības līmenī, bet arī starp pārējiem vienības hokejistiem un viens no komandas līderiem, Sidnijs Krosbijs, ir liels Marka atbalstītājs. Tas komandas gara veidošanā, protams, ka ir ļoti būtiski. Tikpat būtiski ir arī spriedzes noņemšana no vārtsarga, kurš, lai arī, iespējams, no neteiks publiski, bet domās par savu nākamo līgumu.
Pats vārtsargs arī ļoti vēlējās, lai šis darījums tiktu noslēgts pēc iespējas ātrāk un Pitsburga bija viņa pirmā prioritāte. Viņu var arī saprast, jo ne kura katra komanda var lepoties ar tādām labām iespējām izcīnīt Stenlija kausu, kādas gadu no gada ir Pitsburgai. Turklāt, ja ne “Penguins”, tad kur citur?
Šie divi apstākļi arī radīja situāciju, kad abas darījumā iesaistītās puses to vienkārši vēlējās šo darījumu, turklāt vēlējās to pēc iespējas ātrāk.
Otrs aspekts, kas lika Pitsburgas vienībai pasteigties ar vārtsarga nolīgšanu, bija nenoteiktība. Jā, protams, kā jau rakstīju iepriekš, Flerī līdz šim sevi nav pierādījis kā vārtsargs, kurš vienatnē varētu “izvilkt” komandu, taču, ja nu šogad viņš par tādu sevi piesaka? Ja Kvebekas hokeja skolas audzēknis aizvada šo sezonu visaugstākajā līmenī un tikpat labi nospēlē arī izslēgšanas mačos? Tad komandai var rasties ļoti nopietnas problēmas, jo šādā gadījumā galdā būtu jāliek nevis nedaudz vairāk kā pieci miljoni ASV dolāru, bet visi septiņi, kas ir līgas labāko pirmo vārtsargu “robežsumma”. Džims Razefords negribēja riskēt un pieļaut tādu pašu kļūdu kāda viņam sanāca ar Kemu Vordu vēl strādājot Karolīnas “Hurricanes” sistēmā, kad ģenerālmenedžeris pasteidzās un Vordam piedāvāja līgumu pārāk agri, kad vārtsarga vērtība bija sasniegusi pašu augstāko punktu. Šoreiz Razerfords šādu risku negribēja pieļaut, tāpēc nodrošinājās vārtsarga pozīcijā jau laicīgi.
Kas būtu, ka viņi to neizdarītu? Iespējams, ka šādu jautājumu uzdeva sev arī Pitsburgas komandas vadība, kuri labi saprata, ka adekvāta aizstājēja nākamā gada brīvo aģentu tirgū vienkārši nebūs. Visu cieņu, protams, Anti Niemi, Mihalam Noivirtam vai Jonasam Gustavsonam, taču viņi, lai arī nākamvasar būs paši labākie vārtsargi par kuriem varēs pacīnīties (ja vien arī viņi nepagarinās līgumus ar savām komandām jau laicīgi), nez vai viņus var uzskatīt par aizstājējiem Flerī. Tieši tāpēc Pitsburgas komanda nolēma, ka šajā cīņā iesaistīties nevēlas, jo labāk izvēlas pārbaudītu vērtību.
Kāda tad ir Marka-Andrē vērtība? Jā, viņš nav vārtsargs, kurš uzvarēs čempionātus viens pats, taču viņš ir vārtsargs ar kuru var uzvarēt čempionātus (tas arī tika pierādīts). Jā, viņš nespēlē un, iespējams, nekad arī nespēlēs tādā līmenī, lai izcīnītu kādas individuālās atzinības, taču viņa spēle ir paredzama un zem sava līmeņa ilgtermiņā viņš nenolaidīsies. Komandā ar tādu spēcīgu uzbrukumu, kāds ir Pitsburgai (un arī kopumā ar visai sakarīgu un spēcīgu spēli) arī ar to ir gana. Kopumā, ja vērtē visus vārtsargus, kas spēlē NHL, protams, ka Flerī nav slikts, brīžiem viņš ir pat ļoti labs. Cita lieta, ka tāda kalibra komandai kāda ir Pitsburgas “Penguins”, protams, nebūtu slikti tikt pie elites līmeņa vārtsarga, kas arī ir galvenais arguments pret Flerī, t.i., viņš gluži neatbilst tai spēlei kādu no viņa, kā Stenlija kausa pretendentkomandas pirmā numura, gaida.
Pagaidām gan kā mums, tā visiem pārējiem, ir jāgaida 2015. gada pavasaris, kad Markam-Andrē Flerī būs jārāda brīnumi, t.i., ja ne jāaizved pašam Pitsburgas komanda līdz Stenlija kausam, tad vismaz jāpalīdz pārējiem komandas biedriem nokļūt turnīra finālā. Ja viņa tas izdosies, tad visi iepriekšējie grēki un zaudējumi tiks piedoti, ja nē – tad būs vēl viens iemesls runām, ka Flerī patiesībā ir tikai ļoti labas komandas “parazīts” un Pitsburgai ir jāmeklē kāds cits kam uzticēt savu vārtu drošību, ja vien viņi grib izmantot to iespēju, kad komandā ir divi visaugstākās klases uzbrucēji.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
"Flerī nekad nav spēlējis NHL elites līmenī.
Viņš nekad nav uzstādījis vidēji mačā ielaisto vārtu rādītāju zemāku kā 2.32"
Pagājušajā sezonā vārtsargiem, kas aizvadījuši vismaz 40 spēles -
tikai sešiem vārtsargiem izdevās uzstādīt vidēji mačā ielaisto vārtu rādītāju zemāku kā 2.32
Pāgājušajā sezonā šo rādītāju zem 2,32 neizdevās iegūt arī šiem grandiem:
Price, Lundqvist, Niemi, Luongo, Hillers, Brodērs
Tad sanāk viņi iepriekšējā sezonā nespēlēja elites cienīgā līmenī?
[+] [-]
[+] [-]
Ja mēs skatamies šodienas NHL (t.i., pagājušo sezonu un šīs sākumu), tad elites līmenī spēlē vispār tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi vārtsargi (pie tam, pat visus pirkstus nevajadzēs izmantot, lai saskaitītu).
"Labs vārtsargs" un "Elites vārtsargs" ir divas dažādas lietas. No tava nosauktā saraksta vien Lundkvists ir Elites līmeņa vārtsargs uz šo brīdi (tas nenozīmē, ka kāds no tā saraksta tāds nav bijis kādā citā laika periodā).
[+] [-]
[+] [-]
Kāds GAA ir Elitei? Ja par normālu vārtsarga spēli uzskata 2.50 GAA un 90.0% atvairīto, tad kas būtu Elite, katrs var salīdzināt pats.
[+] [-]
[+] [-]
P.S. Pašam Brodēram tajos laikos ar gāja visādi un statistiski labas sezonas mijās ar ne tik labām, bet viņa sniegums nostabilizējās tikai pa 30 gadu vecumu, pirmslokauta ēras pašā izskaņā.
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]