Blogs: Pieci NHL labākie debitanti

Filips Forsbergs, Uzbrucējs, Nešvilas “Predators”

Filips Forsbergs uz šo brīdi ir rezultatīvākais hokejists starp visiem debitantiem, kā arī rezultatīvākais Nešvilas “Predators” rindās. 13 punkti (5+8) 13 spēlēs ir rādītājs, kas iepriecinātu ne tikai debitantu vien, bet arī jebkuru līgas veterānu. Protams, ka daļu no šiem punktiem viņš guva pateicoties spēlēšanai Nešvilas komandas pirmajā maiņā (kopā ar Maiku Ribero un Džeimsu Nīlu), jo ne kuram katram jaunajam hokejistam ir šāda iespēja. Taču, no otras puses, viņš noteikti šajā maiņā nav ielikts “par blatu”, jo nepavisam nekrīt ārā no spēles.

Turklāt, kas pavisam interesanti, Forsbergs, vērtējot viņu kopumā, tā īsti nav tipisks NHL uzbrucējs, jo viņam vēl ir jāaug fiziskās sagatavotības un kondīcijas ziņā. Kad tas notiks, tad Vašingtonas “Capitals”, kuri 2012. gada draftā arī izvēlējās Forsbergu, varēs kost elkoņos vēl stiprāk, jo savulaik veiktā maiņa pret Martinu Īretu jau tagad neizskatās diez ko veiksmīga (tas gan nenozīmē, ka tolaik tā bija bja bezjēdzīga).

Deimons Sīversons, Aizsargs, Ņūdžersijas “Devils”

Pirms šīs sezonas Sīversons bija vienkārši labs nākotnes spēlētājs. Taču nekādā gadījumā ne Kaldera balvas kandidāts. Otrajā kārtā draftētais hokejists nebija pat labākais aizsargs, kāds “Devils” sistēmas rīcībā bija pieejams. Neskatoties uz to, pašlaik viņš ir rezultatīvākais līgas aizsargs, kurš uz ledus pavada 21:55 minūtes vidēji spēlē, kas ir otrais lielākais spēles laiks Ņūdžersijas komandā, atpaliekot tikai no maiņas partnera Endija Grīna (viņš spēlē 22:50 vidēji mačā).

13 spēlēs gūtie astoņi punkti (4+4) ir pārliecinoši labākais rādītājs starp visiem aizsargiem, jo viņa tuvākajam konkurentam šajā rādītājā, Āronam Ekbladam, ir tikai 4 (1+3) punkti. Taču ne jau tikai punktu gūšana vai spēcīgais metiens ir tas ar ko Deimons šajā sezonā pārsteidza visu NHL sabiedrību. Viņš tāpat ir ļoti labs aizsargs (lietderības koeficients: +5), kurš var spēlēt visās situācijās, viņš labi pārredz laukumu un, kas daudziem debitantiem tik izteikti nav novērojams, viņš pieņem pareizos lēmumus pareizā laikā. Spēlējot Ņūdžersijā ir ļoti grūti pārsteigt kādu ar lielisku spēli aizsardzībā, taču, ja vien Sīversons tā turpinās, tad viņam ir visas iespējas kļūt par kārtējo “Devils” lielisko aizsargu.

Taners Pīrsons, Uzbrucējs, Losandželosas “Kings”

Taners Pīrsons nav gluži parasts debitants, jo NHL draftā viņu izvēlējās vien ar trešo piegājienu, proti, 20 gadu vecumā, jo iepriekšējos divos gados viņš nebija gana interesants nevienai līgas komandai, taču 2012. gadā viņu izvēlējās Losandželosas “Kings” un... ar savu izvēli viņi nebija kļūdījušies.

Šosezon viņš ir komandas labākais vārtu guvējs (septiņi panākumi, kas ir arī labākais rādītājs starp debitantiem) trešais rezultatīvākais spēlētājs (14 mači; 7+2), kopā ar Taileru Tofoli un Džefu Kārteru veidojot vienu no bīstamākajām maiņām visā NHL. Pīrsona panākumu atslēga ir ļoti straujais progress, jo viņš ir “vēlais” hokejists. Cik ilgi viņš vēl progresēs, to nevar pateikt neviens, taču pašlaik viņa progress pēdējo 3-5 gadu laikā ir ļoti iespaidīgs.

Džonijs Gudro, Uzbrucējs, Kalgari “Flames”

To, ka Džonijs Gudro ir lielisks uzbrucējs zināja visi un jau sen, taču viņa viduvējie auguma parametri daudzus biedēja. 175 cm un 73 kg noteikti nav rādītāji, kādus par pieņemamiem uzskata mūsdienu Nacionālajā hokeja līgā, taču Kalgari komanda, izmantojot to, ka pašlaik vienībā notiek pārkārtošanās process (pašlaik komandā ir pieci debitanti), kā arī daudziem hokejistiem ir savainojumi (kopumā traumēti pieci uzbrucēji), ļauj Džonijam spēlēt un viņš to dara lieliski.

Divkārtējais NCAA hokeja čempionāta labākais spēlētājs un bijušais Zemgus Girgensona komandas biedrs Dabjūkas “Fighting Saints” sastāvā, ir guvis divus vārtus un izdarījis septiņas rezultatīvas piespēles, labi darbojas vairākumā (trešais produktīvākais vairākuma spēlētājs komandā), kā arī kopumā rāda ļoti meistarīgu uzbrukuma hokeju. Protams, ka sezonas laikā viņam nāksies pielāgoties NHL hokejam, jo pretinieki, iespējams, pret viņu sāks spēlēt daudz uzmanīgāk un fiziskāk, tas arī būs Gudro galvenais izaicinājums šajā sezonā.

Ārons Ekblads, Aizsargs, Floridas “Panthers”

Neiekļaut 2014. gada NHL drafta pirmo numuru šajā sarakstā būtu noziegums. Turklāt, viņš ir iekļauts nevis tāpēc, ka ir pirmais numurs, bet gan tāpēc, ka savos 18 gados rāda pieauguša vīra spēli, kurš lielajā līgā ir aizvadījis ne vienu vien sezonu un apēdis ne vienu vien pudu sāls. Portams, ka daudz ko nozīmē arī tas, ka viņš spēlē kopā ar Braienu Kempbelu, kurš palīdz jaunajam talantam iejusties līgā un brīžiem labo kādu viņa nepareizi pieņemto lēmumu, kas arī saprotami, jo prasīt no junioru vecuma hokejista tikai pareizos lēmumus, turklāt spēlējot aizsardzībā, laikam, būtu pārāk “piekasīgi”, turklāt, to nepareizo spriedumu nemaz nav bijis tik daudz.

Vai Ekblads kādreiz būs starp rezultatīvākajiem aizsargiem līgā? Iespējams, taču uz to es cerības neliktu, taču uz to, ka viņš būs viens no stabilākajiem aizsargiem, tas gan ir ļoti iespējams, jo ar saviem fiziskajiem dotumiem viņš var dominēt laukumā, protams, ja vien sāks spēlēt nedaudz agresīvāk, izmantojot to, kas viņam ir dots pilnā mērā.

Kā arī...

Protams, ka šis piecinieks nav vienīgais no debitantiem, kurš rāda lielisku spēli, jo tāpat ir Vašingtonas “Capitals” pārstāvis Andrē Burakovskis, Sets Grifins no Bostonas “Bruins” un Karolīnas “Hurricanes” uzbrucējs Kriss Terijs, kurš, vairāku līderu savainojumu laikā, izmanto iespēju spēlēt lielāku spēles laiku nekā viņam bija paredzēts.

Lai gan par īstu debitantu viņu nevar saukt (NHL apritē ir jau kopš 2011./2012. gada sezonas), atsevišķi ir jārunā arī par Sentluisas “Blues” vārtsargu Džeiku Alenu, kurš piecos mačos ir izcīnījis četras uzvaras un atvairījis 94.4% no visiem metieniem (vidēji spēlē ielaisti 1.40 vārti).

Kurš no viņiem beigu beigās iegūs labākā debitanta balvu, to mēs uzzināsim, kā jau vienmēr, pēc sezonas, vasarā, taču, ko mēs zinām jau tagad – šī cīņa būs īpaši spraiga.