Aizsargi – šīs vasaras pieprasītākā prece

"Ar labu uzbrukumu jūs varat uzvarēt spēles, bet ar labu aizsardzību – jūs tās nekad nezaudēsiet," šie kāda gudrā teiktie vārdi, iespējams, visprecīzāk attēlo to, ko domā Nacionālās hokeja līgas (NHL) ģenerālmenedžeri 2010. gada vasarā, jo aizsargi šovasar ir ļoti pieprasīti. Vairākuma speciālisti, pirmās vai otrās maiņas aizsargi, aizsardzībā spēlējošie aizsargi, "divvirzienu" aizsargi – darbs atradīsies visiem.
Taču uzreiz ir jāpiebilst, ka pēc pirmās dienas brīvo aģentu tirgus aktivitātēm komandas jau ir kļuvušas piesardzīgākas un izvērtē spēlētājus ļoti nopietni, t.i., uz daudzmiljonu un vairāku gadu līgumiem cerēt gan nevajadzētu (pie tam, arī visi šī gada tirgus vadošie aizsargi ir atraduši savas jaunās komandas), taču pieprasījums ir, turklāt visai liels.

Bufalo "Sabres", Vašingtonas "Capitals", Vankūveras "Canucks" utt. ir tikai dažas komandas, kam uz zilās līnijas ir izveidojušies "caurumi". Pats lielākais gan ir tieši Bufalo vienībai, kuri brīvo aģentu tirgus pirmajās dienās ir zaudējuši divus aizsargus (Toniju Lidmanu un Henriku Talinderu), bet sastāvu papildinājuši vien ar Džordanu Leopoldu (Uzbrukumā: – 14 punkti, lietderības koeficienta starpība: -21).

Otrā pašlaik pieprasītākā ("karstākā") pozīcija ir centra spēlētāji. Kā zināms tieši centri vairāk vai mazāk nosaka to cik tā vai cita maiņa būs veiksmīga, tieši tāpēc komandas steidz papildināties tieši šajā pozīcijā. Protams, galvenais uzsvars tiek likts uz centra uzbrucējiem, kuri var spēlēt nevienādos sastāvos (vairākumā un mazākumā), taču arī no rezultatīviem uzbrucējiem kā tādiem neviens vēl nav atteicies.

Ja vērtē katras komandas vajadzības, tad nosacīti vienības var iedalīt trijās daļās – tādas, kam ir tikai mazliet jāpiekoriģē sastāvs (piemēram, Detroitas "Red Wings") tādas, kurām vēl ir jāuzlabo komandas sastāvs vairākās pozīcijās vai arī ir jāatrod kāds līderis (piemēram, Sanhosē "Sharks" un Filadelfijas "Flyers", kurām abām vajag pirmos vārtsargus) un tādas, kurām darba lauks ir visai plašs (piemēram, Kolumbusas "Blue Jackets", Bostonas "Bruins", Atlantas "Thrashers", kurām vajag krietni uzlabot uzbrukumu).

Īpaši vēlētos atzīmēt tieši Kolumbusas "Blue Jackets" vienību. Vienību, kas pēc būtības nav nemaz tik slikta, jo tai ir savi līderi visās pozīcijās, ir pieredzējuši veterāni, ir perspektīvi jaunie talanti, taču rezultāts ir visai neizteiksmīgs. Taču Ziemeļamerikas eksperti jau jokojot saka, ka Kolumbusas komandas vajadzības ir pārāk plašas, lai tās izklāstītu un atzīmē to kā vienu no sezonai negatavāko komandu.
Protams, šī komanda nākamgad, visdrīzāk, par Stenlija kausu necīnīsies un risinās savus lokālos uzdevumus, taču arī līgas mērogā šeit varētu parādīties šis tas interesants. Proti, "Blue Jackets" jaunā paaudze – Stīvs Meisons, Ņikita Filatovs, Deriks Brasārs, Jakubs Voračeks. Tieši šis būs tas spēks, kas Ohaio komandu varēs izvest no pašreizējās "buksēšanas", taču ar vairākiem "ja" – "ja Stīvs Meisons pierādīs, ka pagājušās sezonas spēle bija klasisks "otrgadnieka sindroms"", "ja Ņikita Filatovs varēs pierādīt, ka viņa neiespēlēšanās NHL bija tikai Kena Hičkoka spēles sistēmas vaina", "ja Deriks Brasārs un Jakobs Voračeks turpinās progresu".
Un ja tagad atgriežas pie pašas bloga tēmas un sasaista to ar iepriekšējām divām rindkopām, tad jāsaka, ka Kolumbusa, lai arī pašlaik atrodas ne visai spīdošā situācijā, iespējams, nekādus sastāva uzlabojumus arī netaisās veikt, cerot uz savu talantu izaugsmi.

Tāpat var pievērsties arī Latvijas hokejistu pārstāvētajām komandām (vai "sistēmām"). Ar Filadelfijas "Flyers" viss vēl aizvien ir skaidrs – vajadzīgs pirmais numurs vārtos, t.i., pat neskatoties uz Maikla Leitona nolīgšanu, kā pašlaik izrādās, Filadelfijas komanda nav atmetusi cerības tikt pie kāda NHL elites vārtsarga, ko tagad arī mēģinās izdarīt. Arī ar Atlantas "Thrashers" viss ir skaidrs – vajag pastiprinājumu uzbrukumā, jo pēc Iļjas Kovaļčuka aizmainīšanas vienībā nav izteiktu uzbrukuma spēlētāju.
Savukārt Kalgarī "Flames", Otavas "Senators" un Tampabejas "Lightning", kā izskatās uz šo brīdi, savus "sastāva caurumus" ir salabojuši. Kalgarī bija vajadzīgs pastiprinājums uzbrukumā un to viņi ieguva(?) Oli Jokinena un Aleksa Tangeja personā. Savukārt Otavas un Tampabejas komandām vajadzēja aizsargus, ko viņas arī dabūja, attiecīgi, Sergeju Gončaru un Pavelu Kubinu.
Visbeidzot Dalasas "Stars" vienībai visaktuālākā problēma ir līderu trūkums aizsardzībā, t.i., līderu ne tikai ar savu spēli, bet arī līderu statistikas tabulās, jo vienīgi Stefans Robidā bija tiešām draudīgs ierocis spēlē uz pretinieku zonas zilās līnijas. Problēmas risinājums var būt divējāds – nolīgt kādu brīvo aģentu vai iemainīt citu komandu aizsargu, vai arī cerēt uz sistēmas spēlētāju (galvenokārt Meta Niskanena un Niklasa Grosmana) progresu.

Nobeigumā, pēc pieprasījuma apskata, derētu atgādināt arī par piedāvājumu. Šoreiz konkrēti par aizsargu piedāvājumu. Pašlaik, lai arī, kā jau minēts, "lielās zivis" ir tikušas pie līgumiem, tirgū vēl ir palikuši spēlētāji "ar vārdiem" – Villijs Mičels, Ruslans Salejs, Endijs Satons, Džo Korvo, Braiens Potjē, Niks Boitons u.c., pie tam nevar aizmirst, ka biļeti no Edmontonas praktiski jau ir nopircis arī Šeldons Surejs.

Izmantotie resursi:
nhlnumbers.com