Blogs: Losandželosas "Kings" ir jākļūst par dinastiju

Laikā, kad es augu un veidojos par hokeja līdzjutēju man bija skaidrs, ka Nacionālajā hokeja līgā ir labākā komanda – Detroitas "Red Wings" (lai gan es īsti nebiju viņu atbalstītājs). Protams, vēl bija arī Ņūdžersijas "Devils" un Kolorado "Avalanche", taču "Red Wings" bija labākie. Iepriekšējai paaudzei arī bija skaidrs, ka NHL nav labākas komandas par Edmontonas "Oilers", kuri šajā godā nomainīja Ņujorkas "Islanders" un Monreālas "Canadiens". Taču, kas ir mūsdienu labākā NHL komanda?

Ziemeļamerikas sportā nereti tiek runāts par tā sauktajām "Dinastijām" un, lai arī nav skaidra apzīmējuma kas ir šī Dinastija un kam ir jānotiek, lai kādu komandu varētu par tādu pasludināt, visi saprot, ka tā ir komanda, kas konkrētā laika posmā (ar aptuveni vienu un to pašu sastāvu) ir izcīnījusi vairākus (vismaz 3) čempionu titulus. Lai arī pieņemts uzskatīt, ka NHL ir bijušas astoņas dinastijas, man gribētos teikt, ka tādas ir deviņas (iespējams, spilgto bērnības atmiņu dēļ), jo pēdējā komanda, kas, ar zināmām atkāpēm, kvalificējās Dinastijas statusam bija jau pieminētā Detroitas "Red Wings", kuri sešu gadu laikā ar gandrīz vai nemainīgu komandas kodolu un vienu treneri (Skotiju Boumenu) izcīnīja trīs titulus (paturpinot tālāk – 12 sezonās viņi izcīnīja 4 titulus un piecas reizes spēlēja finālā). Tomēr, arī tā nav īsta Dinastija šī apzīmējuma klasiskā nozīmē.

Pēdējā īstā dinastija NHL bija astoņdesmito gadu Edmontonas "Oilers", kuri kluba pirmajās 13 sezonās iekļuva izslēgšanas spēlēs un izcīnīja piecus Stenlija kausus. Laika posmā no 1983. gada līdz 1991. gadam regulārajā sezonā viņi izcīnīja 64.8% uzvaru, izslēgšanas mačos – 75.7%. Protams, ka tā bija leģendāra komanda ar Veinu Grecki, Marku Mesjē, Jarri Kurri un Grantu Fūru sastāvā. Kopumā tas laiks vispār iezīmējās ar Dinastiju ziedu laikiem, jo "Oilers" līgas vadošās komandas pozīcijā bija nomainījuši Ņujorkas "Islanders", kuri astoņdesmito gadu sākumā izcīnīja četrus titulus pēc kārtas. Maiks Bosī, Braiens Trotjē, Deniss Potvins, Klarks Giliss, Bobs Bērnss ir uzvārdi, ko, šķiet, zina ikviens hokeja līdzjutējs.

Savukārt no sešdesmito gadu vidus līdz pat septiņdesmito beigām NHL valdīja Monreālas "Canadiens", tiesa, viņi pa šo laiku prata izveidot pat divas dinastijas, kas kopā komandai atnesa astoņus Stenlija kausus. Gajs Leflērs, Žaks Lemērs, Larijs Robinsons un Kens Draidens bija jaunākā modeļa līderi, bet visu iesāka Klods Provo, Žans Belivo, Aiens Kurnjē. Taču ieskatoties vēl senākā pagātnē, pirmā "Canadiens" dinastija dzima 1955. gadā un līdz 1960. savā īpašumā ieguva piecus Stenlija kausus pēc kārtas. Tolaik komandā spēlēja arī tādas hokeja ikonas kā Moriss Rišārs un Žaks Plānts.

Tomēr pati pirmā dinastija bija 40-to gadu Toronto "Maple Leafs", kuri pirmie spēja izveidot komandu, kura regulāri cīnās par visaugstākajām vietām. Protams, ka tajā laikā arī NHL bija daudz mazāka līga un konkurence bija mazāka, taču četri tituli piecos gados ir četri tituli. Sils Apss, Hovijs Mīkers, Teds Kenedijs un Turks Broda bija tā laika komandas līderi.

Vēl, protams, ir jāpiemin Toronto komandas trīs tituli pēc kārtas sešdesmitajos gados, ko arī pieņemts uzskatīt par dinastiju un, atgriežoties pie Detroitas "Red Wings", viņu pirmā dinastija ir datējama 50-to gadu pirmo pusi, kad NHL laukumos spīdēja tādi hokejisti kā Teds Lindsijs, Gordijs Hovs, Sids Eibels, bet Terijs Savčuks tikai veidoja savu vārdu NHL.

Labi, tā visa ir teorija un vēsture, atgriezīsimies mūsu dienās. Kura ir NHL labākā komanda? Un vai pašlaik vispār ir iespējama kādas dinastijas izveidošanās?

Protams, ka pašlaik vienīgā komanda, kura var pretendēt uz dinastijas statusu ir Losandželosas "Kings", taču viņiem vēl vajag vismaz vienu Stenlija kausu un, ļoti vēlams, lai tas tiktu izcīnīts jau šajā sezonā. Čikāgas "Blackhawks"? Viņi arī par tādiem varētu kļūt, taču, ja tā objektīvi skatās, viņiem pašlaik ir jāizcīna vismaz divas uzvaras čempionātos (arī būtu ļoti vēlams, lai tas notiktu pēc kārtas).

Vistuvāk dinastijas izveidei savulaik bija nonākuši Pitsburgas "Penguins", kuriem faktiski bija viss, kas nepieciešams – bija divi izcili spēlētāji (Sidnijs Krosbijs un Jevgeņijs Malkins), kuri ne tikai ir sava laika zvaigznes, bet arī komandā atnāca un pie pirmajiem panākumiem tika ļoti agrā vecumā. Bija jauns un gana labs vārtsargs (Marks-Andrē Flerī), kā arī bija ļoti kvalitatīva "aizmugure" kā veterānu, tā lomas spēlētāju kontekstā. Tomēr, rezultāts izpalika un, lai arī "Penguins" izcīnīja vienu kausu un gadu iepriekš cīnījās finālā, turpinājumā viņiem nekas vairāk par vienu Austrumu konferences finālu piecās sezonās nesanāca.

Faktiski var teikt, ka Nacionālajā hokeja līgā pēdējo nu jau gandrīz 25 gadu nevienai komandai nav izdevies kļūt par tādu īstu dinastiju (kā jau minēju, Detroita gadsimtu mijā tāda var būt tikai ar dažām iebildēm). Vai vispār tas ir iespējams mūsdienu hokejā? Godīgi sakot, mūsdienu NHL tas vairāk ir nevis spēlētāju kvalitātes vai spēles stila, bet naudas un līgumu jautājums. Šeit nav runa, lai kāda komanda nopirktu "visus labākos", jo arī 90-tajos gados, kad komandas darbojās absolūti brīvā režīmā, dinastijas neveidojās, bet tās vienības, kas vāca zvaigznes ne tuvu nebija starp līderiem (Ņujorkas "Rangers"). Pašlaik daudz svarīgāk ir iegādāties pareizos spēlētājus, pareizajās pozīcijās un uz īsu termiņu.

Cīņā par NHL galveno balvu, kā vēsta sena līgas paruna, nav svarīgi cik laba ir tava pirmā maiņa, svarīgi ir cik laba ir ceturtā maiņa. Protams, ka līderi ir svarīgi un tos katra komanda, pēc mūsdienu reālijām, dabū no drafta un izauklē par pirmā lieluma zvaigznēm, taču par paši izturīgākie aizsargi uz laukuma pavada vien pusi spēles, otra puse ir jāpavada kādam citam, tāpēc ir svarīgi, lai tieši šie "lomu spēlētāji" spētu komandai dot nepieciešamos labumus. Otrs aspekts ir tas, ka parasti šie spēlētāji neizceļas ar snieguma stabilitāti, tāpēc arī līgumi ar viņiem, ja vien ir doma par dinastiju, nav jāslēdz ilgtermiņā (tas gan ir pilnīgi pretēji tam ko vēlas paši hokejisti).

Vai kādai no vienībām tas izdosies? Jāatzīst, ka Losandželosa dara visu, lai par tādu komandu kļūtu un viņiem tas var arī izdoties (protams, tas ir vienas vai divu sezonu jautājums). Citas komandas? Īstermiņā īstu kandidāšu nav, jo, pat ja kāda komanda to ir spējīga izdarīt, tai vispirms ir jāpiesaka sevi ar pirmo titulu. Turklāt, kā jau minēts iepriekš, pie esošā NHL biznesa modeļa tas ir ļoti apgrūtinoši, tāpēc komandām ir jāmeklē cits, nestandarta, risinājums.

Savukārt cits jautājums ir- vai NHL ir vajadzīgas šādas dinastijas? Es teiktu, ka jā, jo hokejs ir tas sporta veids, kas sevi vislielākajā mērā pozicionē kā komandu, ne individuālo talantu cīņa. Tāpēc kādas komandas izveidošanās par dinastiju būs tikai ieguvums, jo NHL parādīsies vienība, kas, kā pieņemts Ziemeļamerikā teikt, būs komanda, kuru visi vēlēsies uzveikt un būs zīmols, ko varēs daudz veiksmīgāk pārdot skatītājam.
Individuālie talanti, lai tas būtu Sidnijs Krosbijs, Aleksandrs Ovečkins, Stīvens Stemkoss vai Džonatans Kviks interesē sporta veida līdzjutējus, savukārt neitrālajiem sporta entuziastiem ir nepieciešamas komandas, orientieri, kuri ilgākā laika posmā spēj demonstrēt izcilību savā jomā.