Girgensons jau decembrī pārspēj savas iepriekšējās sezonas gūto vārtu skaitu
Nacionālajā hokeja līgā (NHL) savu desmito (6+4) rezultativitātes punktu šosezon spēja gūt latviešu uzbrucējs Zemgus Girgensons, kurš pielaboja komandas biedra Evana Rodrigesa metienu Bufalo "Sabres" zaudējumā 1:3 izbraukumā pret Otavas "Senators", tobrīd otrās trešdaļas izskaņā panākot 1:1.
Girgensons šās sezonas 38. mačā spēlēja "Sabres" trešajā maiņā kopā ar Kērtisu Lazāru un Konoru Šīriju, laukumā pavadot 16:25 minūtes (no tām 2:10 - mazākumā), kuru laikā bez gūtajiem vārtiem Zemgus izcēlās arī ar diviem metieniem pa vārtiem, vienu spēka paņēmienu un lietderības koeficientu +1. Girgensons šosezon 38 spēlēs ir sakrājis desmit (6+4) punktus, desmit soda minūtes un pozitīvu lietderību +1. Lai arī sezona vēl nav vidū, Girgensons jau šonakt pārspēja iepriekšējās sezonas vārtu rādītāju (5+13 punkti 72 spēlēs). Pirms tam latviešu uzbrucējs trīs sezonās pēc kārtas guva septiņus vārtus, bet viņa rekords ir 15 vārti un 30 punkti 61 spēlē 2014./15. g. sezonā.
Zemgus Girgensons redirects a Rodrigues shot past Anderson, 1-1 #sabres50 #gosensgo pic.twitter.com/rSdgBlMo6t
— Buffalo Hockey moments (@SabresPlays) December 24, 2019
"Sabres" komanda šajā spēlē dominēja izdarīto metienu (44:29) ziņā, tomēr viesiem nekādīgi neizdevās izmantot radušās iespējas, teicami vārtos darbojoties "Senators" vecmeistaram Kreigam Andersonam. Par otaviešu varoņiem kļuva arī viss pirmais uzbrucēju virknējums, kas savāca sešus no septiņiem komandas rezultativitātes punktiem. Abus divus svarīgākos "Sens" vārtus izdevās iemest Žanam Gabriēlam Pažo, savukārt pēcāk ripu tukšos vārtos raidīja Breidijs Tkačuks - 3:1.
Piedzīvotajā zaudējumā pārtrūka Bufalo līdera Džeka Aikela 18 spēļu rezultativitātes sērija, kā arī "Sabres" ar 41 punktu 38 mačos nokrita līdz desmitajai vietai Austrumu konferencē. Nākamais mačs "Sabres" vienībai paredzēts naktī uz 28. decembri, kad tiks uzņemta spēcīgā Bostonas "Bruins".
Paralēlajā mačā vārtsarga Elvja Merzļikina pārstāvētās Kolumbusas "Blue Jackets" piekto uzvaru pēc kārtas ar 35 atvairītiem metieniem kaldināja pagājušās nedēļas NHL labākais vārtsargs soms Jonass Korpisalo. "Blue Jackets" viesos ar 3:2 apspēlēja Ņujorkas "Islanders". Uzvaras vārtus trīsarpus minūtes līdz pamatlaika izskaņai guva krievs Vladislavs Gavrikovs.
Ar deviņu pamatsastāva spēlētāju robu sastāvā spēlējošā "Blue Jackets" 37 spēlēs spējusi iekrāt 40 punktus, Austrumu konferencē atgūstot 12. pozīciju. Nākamo cīņu kolumbusieši aizvadīs naktī uz 28. decembri, viesojoties pie Vašingtonas "Capitals".
skaidrs, ka Korpisalo nestāvēs 100%, tāpēc interesanti kā veiksies Merzļikinam.
Par visu pārējo - tieši tāpēc, ka iepriekšējos gados Korpisalo spēlēja ļoti neizteiksmīgi, viņa perspektīvas kļūt par pirmo numuru tika vērtētas diezgan zemu.
Nav jau arī tā, ka viņš baigi labi spēlētu. Protams, ka pašlaik viņam ir tāda veiksmīgu maču sērija (8 mači pēc kārtas), kuru laikā viņš būtiski uzlaboja savus individuālās statistikas rādītājus (no 90.0% un 91.1% atvairīto un no 2.85 uz 2.54 vidēji mačā ielaisto).
Lai arī ar uzvarām pašlaik Korpisalo ir starp labākajiem, individuāli - 30. vieta SvS%, 18. GAA un kopumā rādītāji nedaudz virs līgas vidējiem. No otras puses - viņš ir piedalījies 81% visu CBJ maču, nu un tās uzvaras arī krājas, lai gan parokoties pa statistikas ailēm var redzēt dažas interesantas tendences.
Kā saka, daudz jau par šo situāciju ir uzrakstīts, tāpēc atkārtoties negribu, bet - Elvis pats zina, ka ne jau konkurenta "labās" spēles dēļ viņš spēlē maz.
p.s. tūlīt kāds teiks , ka komandās ir komandas biedri, nevis konkurenti
Ja par vispārējo statistiku gribas parunāt - decembrī vien viņam bija 4 spēles (no 10), kurās nav atvairīti 90% metienu. Jā, protams, bija arī viena sausā spēle un divi mači ar vieniem ielaistajiem vārtiem. Beigās tie cipari sanāk labi, bet spēle - nu tāda kāda ir.
Arī pirms šīs astoņu maču sērijas, kā minēju, viņa rādītāji bija SvS% 90% un GAA 2.85, ko, protams, var norakstīt uz slikto sezonas sākumu, ja ne vien apstāklis, ka visu novembri viņš ap šiem rādītājiem arī grozījās, tb nebija kaut kādas arhi-dziļas bedres sākumā un spēja uzrāviena novembrī, kas viņu izvilka uz vidējiem rādītājiem, viņš visu novembri mīņājās uz vietas savā viduvējībā.
Tāpēc, piedošanu, bet 20 labas spēles pēc kārtas tur nekādīgi skaitot nesanāk.
"Beigās tie cipari sanāk labi, bet spēle - nu tāda kāda ir." - nu nezinu, es it kā lielāko daļu spēļu redzēju un neteikšu, ka viņa spēle ir "nu tāda kāda ir" Bet Tev, kā hokeja ekspertam jau labāk zināms.
"viņš visu novembri mīņājās uz vietas savā viduvējībā." - Ja par viduvējību Tu sauc 91,9 % atvairītu metienu mēneša garumā, no kurām 7 ir virs 92 %...
Tas nekas, ka tev nesanāk 20 labas spēles. Es gan, kaut tikai skaitļus apskatot, redzu diezgan būtisku atšķirību starp 88,6 % oktobra 10 spēlēs un 91,9 % novembra 10 spēlēs, 93,0 % decembra 10 spēlēs.
Par visu pārējo - mēneša beigu statistika ir laba lieta, varbūt. Taču der apskatīties arī citas tendences.
Piemēram, Korpisalo pirmās trīs spēles bija vājas, bet pēc tam, viņš kā tika pie 88.6-90.5% atvairīto un 3.0-2.7 vidēji spēlē ielaisto, tā arī pie šādiem vidējiem sezonas rādītājiem arī turējās (nē, tos neaprēķina saskaitot katras spēles svs%/gaa un izdalot ar spēļu skaitu). Tikai šajā 8 maču nogrieznī Korpisalo spēja izrauties no šīs, uzsvēršu atkārtoti, viduvējības.
Un tas ir - UZVARU SKAITS !!!
Cik uzvaru ir Elvim ? - NULLE !!!
Cik uzvaru ir Korpisalo ? - 17 !!!
Gan Elvis piecelsies.
Pirmās divas. Trešā ir ar 91,3 %. Un pēdējās 3 arī bija ļoti vājas. Bet kopš novembra mēneša sākuma viņš spēlē ar 92,4 % atvairītiem metieniem un tas ir fakts. Jā, kopējā bilde nemainijās tik ātri dēļ izgāztā pirmā mēneša, bet nav ne smakas no tās Tavas viduvējības, kā Tu viņu te tagad sauc.
P.S. Nezinu kur, kā un ko Tu tur rēķini, bet es status parasti skatos internetā. Tā ir vieglāk un ērtāk.
Es vairāk par to, kā tiek rēķināti sezonas statistikas dati.
Piemēram, 2 spēles, kurās vienā atvairīti 100, bet otrā - 80% metienu kopā nedod 90% atvairījuma procentu. Teorētiski var gadīties, ka atvairīto metienu procents tā arī paliek uz 80% atzīmes.
Nu tas, tā Ziemassvētku priekšvakara pārdomām par metodoloģiju, ko izdomā statistikas aprēķinos un, ka vienas spēles 97% nenozīmē, ka viņš ir sezonas 97% SvS vārtsargs.
Tas, ko var vārtsargiem "piekabināt" šajā kontekstā ir tikai vai vārtsargs dod iespējas komandai uzvarēt, kas jau ir tāda advancētās statistikas un filozofisku sarunu temats.
Šajā gadījumā Elvja tendences ielaist vārtus spēles vai papildlaika sākumā, protams, nav ok, tajā pašā laikā Elvim ir zaudējumi kā OT, tā ielaižot tikai divus vārtus, kas, tomēr, parāda, ka nav tā, ka ar Merzļikinu vārtos viss ir mega-slikti.
Protams, ka sezona Elvim ir tāda kāda tā ir un uz šo brīdi, ja nemaldos, viņš ir vienīgais puslīdz regulāri NHL spēlējošais vārtsargs, kuram vēl nav uzvaru, taču arī TOR otrais numurs Hačinsons (Vinipegā pirms kāda laika izskatījās cerīgs kadrs un pirmā numura materiāls), ja atkal kko nejaucu, ir līdzīgā situācijā, t.i., ar kādu vienu uzvaru, kamēr Andersens ir starp līgas labākajiem šajā rādītājā.
Vārtsargs slikts, neatbilst NHL līmenim? Nedomāju. Precīzāk, pārāk vienkārša pieeja, lai to tā apgalvotu.
Uzskati to par personalizētu novēlējumu Ziemassvētkos.
Tu vari salaist 5-6 vārtus,kad izspēlē uz tukšiem vārtiem, vai uztaisa tādu trafiku vārtu priekšā, ka neredzi neko, un vēl kāds iezveļ Tev, neviens tev neko nepārmetīs.
Savukārt Tu vari ielaist 2ripas caur padusi, kad redzi metienu, un Tu nebūsi vārtos!
Visas kļudas var piedot vienīgi tad, ja komanda uzvar, tātad uzvaras, jā ir svarīgas.
1. Vārtsargu spēli un spēles tendences raksturojošos rādītājus (par ko jau pirms kāda laika arī bija runa).
2. Komandas intereses (par ko es neesmu vispār rakstījis).
Par ko katrs vārtsargs uztraucas, lai paliek katra vārtsarga ziņā, jo, nu, nav viņiem arī tur viss tik labi, bet individuālā statistika parāda ja ne vārtsarga spēles līmeni, tad vismaz galvenās tendences. Tas ir svarīgi, lai noteikt kurš vārtsargs ir labāks.
Uzvaras un Stenlija kausi ir KOMANDAS spēles rezultāts. Kā jau nesen rakstīju, pašlaik laiks, kad viens pats vārtsargs varēja vilkt komandu ir aizgājis. Pēdējie tādi īstie PO vilcēji, kuri tika līdz SC finālam, bija bija Tomass un Luongo (Kviks - varbūt, bet tur ir daudz iebilžu).
Protams, ka hokeja kultūrā ir izteikta komandas interešu izvirzīšana priekšplānā un tas, domāju, nav slikti, tāpēc visi runā par uzvarām un kausiem, taču, atkārtošos, tā ir KOMANDAS veiksme vai neveiksme.
Daudzi šajā sakarā piemin Irbi un tā. Viņa karjera ir TIEŠS pierādījums tam, ka INDIVIDUĀLO sniegumu vērtējot uzvaras NAV galvenais rādītājs.
Viņa uzvaru ziņā labākā NHL sezona bija 00./01., kad Irbe tika pie 37 uzvarām, kas bija 3. rādītājs līgā. Tikai, kad bija jānosaka sezonas labākais vārtsargs, tad... Irbe palika 10. vietā, jo par viņu tika atdotas tikai 2 balsis (un tās pašas kā par trešo izvēli). Priekšā viņam bija vārtsargi ar mazāk uzvarām, bet pats interesantākais ir tajā, ka uzvarēja Hašeks ar... 37 uzvarām, bet IEVĒROJAMI labākiem individuālajiem rādītājiem. Un arī sezonas uzvaru līderis Brodērs palika tikai trešais, jo individuālie rādītāji viņam bija sliktāki kā Hašekam.
Arī visos pārējos gadījumos Irbe Vezinas balvas un All-Stars kontekstā tika skatīts tikai tajās sezonās, kurās viņam bija laba individuālā statistika (piem. 98./99. gadā, kad viņam bija tikai 27 uzvaras, bet viņš tika gan ASG, gan bija kandidāts uz Vezinu, jo INDIVIDUĀLI bija viens no sezonas TOP vārtsargiem).
Saprotu, ka pret Vezinas balvu tev ir riebums, taču tieši to pasniedz LABĀKAJAM VĀRTSARGAM, un tieši šajā kontekstā arī jāvērtē VĀRTSARGA SPĒLE.
Par uzvaru nozīmību komandai es, atkārtošos, tagad nediskutēju. Tas ir komplekss komandas uzdevums, kur vārtsargs, lai arī no viņa veiksmes vai neveiksmes ir atkarīgs daudz (neveiksmes ir pamanāmas daudz labāk kā laukuma spēlētājiem), bez tiem 5 (vai 20) večiem priekšā, nekas (ilgtermiņā) nesanāks.
Speciālistiem tie cipari ir vēl vairāk nozīmīgi nekā līdzjutējiem, taču viņi tos interpretē citādāk un arī ciparu daudzums (spēles datu apjoms), kas viņiem ir pieejams ir KRIETNI lielāks. Un, kā jau speciālisti, viņi arī "skatās filmu" par konkrētā spēlētāja sniegumu.
Vien neliela piebilde par "trafiku" vārtu priekšā - vārtsargam ir nevis jāstāv vārtiem priekšā un jāaptur ripa pirms līnijas, bet jāspēlē, tajā skaitā, pēc iespējas jākoordinē aizsardzības darbs un jātīra sava vārtu priekša pašam. Nu, vismaz mūsdienu hokejā.
Par to ideju, ka vari kļūdīties, ja vien komanda uzvar... nu, pastāsti man, kā vārtsargs var regulāri kļūdīties, bet komanda svinēt uzvaras? Nē, protams, tāda iespēja pastāv - tad, kad uzbrukumā iemet vairāk nekā tiek ielaists. Un tad seko loģisks vēl viens jautājums - a kāda suņa locekļa dēļ šādas uzvaras jāskaita vārtsarga aktīvā (kā pozitīvais viņa spēles rādītājs)?
Un nav jau tā, ka šādi vārtsargi netiek līdz NHL. Ir arī pašlaik vismaz daži tādi līgā.