Gudļevskis atgriežas ar pirmās zvaigznes godu, Bļugeram 1+1

DaMarcus rakstīja: Mums futbolā bija čalis, kurš Igaunijā spēlējot, tik pat golus kā Ronaldu sezonā sita...

Čekulajevs ja nemaldos.

Volx rakstīja: Kāpēc Merzļikinam nav jātiek līdz AHL?

Viņš tur var tikt ja vien vēlās jo viņam līgums būtu garantēts.

coffijs rakstīja: Viņš tur var tikt ja vien vēlās jo viņam līgums būtu garantēts.

Varbūt, bet vēl jau tas nav noticis. Nav jau svarīgs līgums, bet kā tu saki - performance tajā konkurencē. Cik jau reizes esmu aizrādījis, ka abi šveiciesi spēlē tādos pašos siltumnīcas apstākļos, kā dinamieši, piemēram. Armalim statistika sezonas beigās galīgi bēdīga, bet spēlēja ta kur - Djurgarden, Telliju izspieda.

coffijs rakstīja: Pakāst to statistiku ,bet Punnenovam un Kalniņam vispirms jātiek lidz AHL lai viņus salīdzinātu ar Gudiju.

AHL ir zemākas kvalitātes līga par Eiropas top līgām un KHL. Savukārt ar NLA ir ļoti līdzīgi NHL ekvivalences rādītāji.

Attiecīgi nevis Kalniņam un Punnenovam kaut kur ir jātiek, bet Gudļevskim būs jācenšas izsisties Eiropā, un es vēlu viņam veiksmi.

Eiropā ar šādu statistiku Gudļevskis būtu izlidojis no komandas kā korķis.

Vajag domāt ar galvu, nevis emocijām.

Volx rakstīja: Varbūt, bet vēl jau tas nav noticis. Nav jau svarīgs līgums, bet kā tu saki - performance tajā konkurencē. Cik jau reizes esmu aizrādījis, ka abi šveiciesi spēlē tādos pašos siltumnīcas apstākļos, kā dinamieši, piemēram. Armalim statistika sezonas beigās galīgi bēdīga, bet spēlēja ta kur - Djurgarden, Telliju izspieda.

Armalim SHL statistika bija viduvēja, pat zem vidējā, ja abas sezonas kopā ņem. Iepriekš nospīdēja Allsvenskan, bet tas acīmredzami bija outliers.

DaMarcus rakstīja: Pirmkārt, atceros kā runāja, ja Naumovam Baltkrievijā 96, vai cik tur procenti bija... neviens jau tāpēc neteica, ka uz NHL jāiet..
Otrkārt... nu Machimol jau vienreiz, bobsleja sakarā, arī strīdējās ar manu S.Prūša citātu, kurš LTV telefonintervijā bija izskanējis. Tas par tiem muldētājiem bez satura ...

Ja tev bērnībā bija autoritatīvs tēvs, kas tevi klapēja, un tu tagad ar atvērtu muti klausies visās autoritātes figūrās bez jebkādas kritiskās domāšanas, tad, vecīt, tā ir tava problēma, ar ko tev galā jātiek.

Šuplers pēc zīlniekiem maiņas lika, viņa citātus arī vari droši likt.

Treneri bieži nav analītiķi, visbiežāk nav ģēniji un pilnīgi nekad nav dievības, kas nekad nekļūdās.

MachimoI rakstīja: Armalim SHL statistika bija viduvēja, pat zem vidējā, ja abas sezonas kopā ņem. Iepriekš nospīdēja Allsvenskan, bet tas acīmredzami bija outliers.

Redzams, ka neseko tai līgai. Viņš vislaik Djurgarden sēdēja rezervē aiz Tellija, līdz šams nedabūja nopietnāku savainojumu. Tajā laikā viņš aizvadīja paris feijeriskas spēles un Telkvistam izveseļojoties turpināja spelet, Tellijs nevarēja tik labi vairs nostāvēt. Tā bija spoža sezona prieks Djurgarden, jo pec tās kādi 5 spēlētāji nosledza līgumus ar NHL klubiem. Tagad Djurgarden atkal meģina uztaustīt to speles pavedienu bez šiem aizgajusiem līderiem. Ārmalis bija viens no galvenajiem Djurgarden veiksmes kaldinātajiem. Ļoti laba sezona.

p.s. tu tik paķer kkādus ciparus, līmeņus un tik bliez augšā
Man pat bija viens raksts par SWE vārtsargu skolu, kur tiesi mineju, ka Armalis būs nākošais no SWE varotcikiem uz ko metīs acis NHL klubi. Tā arī notika.

pps. šobrīd iet SHL fināls(skatos) un nav šaubas, ka nākošaja sezonā Brynas varotciks Sandstroms(20 g.v.) jau būs AHL/NHL

Tā paskatoties uz plikiem statiem liekas nekas īpašs, bet tā gluži nav gan

Volx rakstīja: Redzams, ka neseko tai līgai. Viņš vislaik Djurgarden sēdēja rezervē aiz Tellija, līdz šams nedabūja nopietnāku savainojumu. Tajā laikā viņš aizvadīja paris feijeriskas spēles un Telkvistam izveseļojoties turpināja spelet, Tellijs nevarēja tik labi vairs nostāvēt. Tā bija spoža sezona prieks Djurgarden, jo pec tās kādi 5 spēlētāji nosledza līgumus ar NHL klubiem. Tagad Djurgarden atkal meģina uztaustīt to speles pavedienu bez šiem aizgajusiem līderiem. Ārmalis bija viens no galvenajiem Djurgarden veiksmes kaldinātajiem. Ļoti laba sezona.

p.s. tu tik paķer kkādus ciparus, līmeņus un tik bliez augšā
Man pat bija viens raksts par SWE vārtsargu skolu, kur tiesi mineju, ka Armalis būs nākošais no SWE varotcikiem uz ko metīs acis NHL klubi. Tā arī notika.

Patīk tas tev vai nepatīk, saproti tu to vai nesaproti, bet vārtsargu sniegums jauki kondensējas skaitļos, kas pakļaujas statistiskajai analīzei.

Jā, bez SVS% var aplūkot kaudzīti citu rādītāju, lai saskaldītu vārtsargu līmeni pa elementiem, bet tas viss skaisti rezultējas atvairīto metienu procentā, lai no kādas puses arī uz to neskatītos.

Ja pa tavu kasti AHL ir izdarīti 5000 metieni un tu esi vidēji atvairījis 90,00% metienu, tad NHL atvairītajiem 47 no 50 metieniem nav nafig nekādas nozīmes, kaut vai tu Stenlija kausa finālā būtu izvilcis kādu komandu.

Tas pats ir ar Armali SHL, Gudļevski un Soču brīnumsniegumu, Hamburgleru un Otavas Senatoriem, utt.

Viena, dažas vai 10 lieliski aizvadītas spēles ir kaķim zem astes. Tas, ka tu tās 10 spēles esi redzējis un nācis klajā ar ne sevišķi pārdomātām knee-jerk prognozēm, nozīmē tikai to, ka tu izrādi pilnīgu izpratnes trūkumu par statistikas analīzi (gluži kā Sharks un Sens GM).

Tas, ka viņi ir pamuļķi, nenozīmē, ka Armalis būs NHL vecis.

Tieši to arī teicu par Endrjū Hemondu, kad viņam ar Sens bija supersērija pirms pāris gadiem. Tobrīd bija pilnīgi skaidrs, ka tā ir statistikas anomālija, taču mūsu mazās primātu smadzenes vienmēr alkst nejaušu izkliedi skaidrot ar kāda primāta apzinātām darbībām. Tas ir kognitīvs defekts. Loģikas kļūda. Tāpēc arī Hemonda dabūja patreknu līgumu, šeit komentētāju bari joprojām sola NHL Gudļevskim, un apšaubīja mani saistībā ar Elvja nepārprotamo 1. numura vietu, jo, redz, viņš pāris pārbaudes spēlēs ielaida vairākus golus. Protams, no primātiem sāka birt ezotēriski izskaidrojumi - izlases krekls esot smagāks, puikam piens aiz lūpām, NLA esot vāja līga un kas tik vēl ne.

Vienkārši smadzeni vajag ieslēgt.

MachimoI rakstīja: Patīk tas tev vai nepatīk, saproti tu to vai nesaproti, bet vārtsargu sniegums jauki kondensējas skaitļos, kas pakļaujas statistiskajai analīzei.

Jā, bez SVS% var aplūkot kaudzīti citu rādītāju, lai saskaldītu vārtsargu līmeni pa elementiem, bet tas viss skaisti rezultējas atvairīto metienu procentā, lai no kādas puses arī uz to neskatītos.

Ja pa tavu kasti AHL ir izdarīti 5000 metieni un tu esi vidēji atvairījis 90,00% metienu, tad NHL atvairītajiem 47 no 50 metieniem nav nafig nekādas nozīmes, kaut vai tu Stenlija kausa finālā būtu izvilcis kādu komandu.

Tas pats ir ar Armali SHL, Gudļevski un Soču brīnumsniegumu, Hamburgleru un Otavas Senatoriem, utt.

Viena, dažas vai 10 lieliski aizvadītas spēles ir kaķim zem astes. Tas, ka tu tās 10 spēles esi redzējis un nācis klajā ar ne sevišķi pārdomātām knee-jerk prognozēm, nozīmē tikai to, ka tu izrādi pilnīgu izpratnes trūkumu par statistikas analīzi (gluži kā Sharks un Sens GM).

Tas, ka viņi ir pamuļķi, nenozīmē, ka Armalis būs NHL vecis.

Tieši to arī teicu par Endrjū Hemondu, kad viņam ar Sens bija supersērija pirms pāris gadiem. Tobrīd bija pilnīgi skaidrs, ka tā ir statistikas anomālija, taču mūsu mazās primātu smadzenes vienmēr alkst nejaušu izkliedi skaidrot ar kāda primāta apzinātām darbībām. Tas ir kognitīvs defekts. Loģikas kļūda. Tāpēc arī Hemonda dabūja patreknu līgumu, šeit komentētāju bari joprojām sola NHL Gudļevskim, un apšaubīja mani saistībā ar Elvja nepārprotamo 1. numura vietu, jo, redz, viņš pāris pārbaudes spēlēs ielaida vairākus golus. Protams, no primātiem sāka birt ezotēriski izskaidrojumi - izlases krekls esot smagāks, puikam piens aiz lūpām, NLA esot vāja līga un kas tik vēl ne.

Vienkārši smadzeni vajag ieslēgt.

Kā reiz no visām pozīcijām tieši vārtsargiem sniegumu uz statistiku vismazāk var reducēt, par ko arī ir milzīga debate, kas ko vairāk ietekmē- komandas sniegums vārtsargu vai vārtsargs komandas sniegumu. NHL statistikas frīki par šo ieviesuši neskaitāmus rādītājus, kur izdarītos metienus klasificē grupās, lai nebūtu jāsalīdzina āboli ar bumbieriem.
Un šeit nav tikai runa par to, VAI komanda spēlē labi vai slikti, bet KĀDU hokeju komanda spēlē. Ir komandas ar sistēmām, kur no vārtu priekšas pretinieks praktiski netiek uzmest kamēr mierīgi var lādēt brīvi no pustālās un tālās neskaitāmus metienus, kas attiecīgi novedīs pie laba sv% bet gaa var būt arī ne tik labs.
Pretējs stāsts jau vairākus gadus zem Satera bija LA Kings, ka komanda uzvar, GAA ir no labākajiem līgā, bet SV% ir viduvējs. Kvikam, kas ir top vārtsargs līgā tikai reizi karjerā SV% sasniedzis 92%. Budajam šosezon tādi pati situācija.

edzinss rakstīja: Kā reiz no visām pozīcijām tieši vārtsargiem sniegumu uz statistiku vismazāk var reducēt, par ko arī ir milzīga debate, kas ko vairāk ietekmē- komandas sniegums vārtsargu vai vārtsargs komandas sniegumu. NHL statistikas frīki par šo ieviesuši neskaitāmus rādītājus, kur izdarītos metienus klasificē grupās, lai nebūtu jāsalīdzina āboli ar bumbieriem.
Un šeit nav tikai runa par to, VAI komanda spēlē labi vai slikti, bet KĀDU hokeju komanda spēlē. Ir komandas ar sistēmām, kur no vārtu priekšas pretinieks praktiski netiek uzmest kamēr mierīgi var lādēt brīvi no pustālās un tālās neskaitāmus metienus, kas attiecīgi novedīs pie laba sv% bet gaa var būt arī ne tik labs.

100% bullšits. https://www.google.lv/amp/s/hockey-...

Determinācijas koeficients ir tuvu nullei, metienu skaits neko neietekmē.

Un nezinu, kāds te āboliem sakars, rudens it kā vēl nav pienācis. Salīdzināts tiek atvairīto metienu procents ar atvairīto metienu procentu. Kopējās datu kopas sadalīšana pa tvērējcimda pusi, otru pusi, 5-holu, utt., neko nemaina. Ja 2+2=4, tad 1+1+1+1 arī ir 4.

Savukārt metiena kvalitātes ietekme uz atvairīto metienu procentu ir mērāma promilēs. Paskaties DIGR - defence independent goalie ratings pētījumus.

Novirze no SVS% ir niecīga. Vidēji ir runa par dažām procenta simtdaļām.

edzinss rakstīja: Kā reiz no visām pozīcijām tieši vārtsargiem sniegumu uz statistiku vismazāk var reducēt, par ko arī ir milzīga debate, kas ko vairāk ietekmē- komandas sniegums vārtsargu vai vārtsargs komandas sniegumu. NHL statistikas frīki par šo ieviesuši neskaitāmus rādītājus, kur izdarītos metienus klasificē grupās, lai nebūtu jāsalīdzina āboli ar bumbieriem.
Un šeit nav tikai runa par to, VAI komanda spēlē labi vai slikti, bet KĀDU hokeju komanda spēlē. Ir komandas ar sistēmām, kur no vārtu priekšas pretinieks praktiski netiek uzmest kamēr mierīgi var lādēt brīvi no pustālās un tālās neskaitāmus metienus, kas attiecīgi novedīs pie laba sv% bet gaa var būt arī ne tik labs.
Pretējs stāsts jau vairākus gadus zem Satera bija LA Kings, ka komanda uzvar, GAA ir no labākajiem līgā, bet SV% ir viduvējs. Kvikam, kas ir top vārtsargs līgā tikai reizi karjerā SV% sasniedzis 92%. Budajam šosezon tādi pati situācija.

šeit Tev 100% taisnība.
Starp citu, Mačimols pats ir deklarējis, ka viņam hokejs nav jāskatās, jo statistika pasakot visu tāpat...

vēl ir viena nianse par statistiku - to neuzskaita roboti, bet gan cilvēki ar savām cilvēciskajām vājībām... Nu, diezvai tai pašā AHL statistiku (piem. metienus pa vārtiem) uzskaita augsta līmeņa profesionāļi, tā ka dažādās hallēs attiecībā uz metieniem pa vārtiem var būt atšķirīgi subjektīvie kritēriji (un šeit ir jāatgādina, ka komandas dažādās hallēs aizvada dažādu spēļu skaitu)

Abrags rakstīja: šeit Tev 100% taisnība.
Starp citu, Mačimols pats ir deklarējis, ka viņam hokejs nav jāskatās, jo statistika pasakot visu tāpat...

vēl ir viena nianse par statistiku - to neuzskaita roboti, bet gan cilvēki ar savām cilvēciskajām vājībām... Nu, diezvai tai pašā AHL statistiku (piem. metienus pa vārtiem) uzskaita augsta līmeņa profesionāļi, tā ka dažādās hallēs attiecībā uz metieniem pa vārtiem var būt atšķirīgi subjektīvie kritēriji (un šeit ir jāatgādina, ka komandas dažādās hallēs aizvada dažādu spēļu skaitu)

Ja tu angliski saproti, par ko neesmu pārliecināts, tad iepazīsties ar augstāk iemesto pētījumu.

Kad esi izlasījis, atspēko to pilnībā.

Ja nevari to izdarīt, nedzen sūdu.

Tas ir vēl viens kognitīvs defekts, kas raksturīgs primātiem, lai izvairītos no iekšējiem konfliktiem un smadzenītē nerastos kognitīvā disonanse - pašreiz ieņemto viedokli apšauboši fakti tiek ignorēti. Latviski to vienkāršāk drusku sauc par aprobežotību.

MachimoI rakstīja: 100% bullšits. https://www.google.lv/amp/s/hockey-...

Determinācijas koeficients ir tuvu nullei, metienu skaits neko neietekmē.

Un nezinu, kāds te āboliem sakars, rudens it kā vēl nav pienācis. Salīdzināts tiek atvairīto metienu procents ar atvairīto metienu procentu. Kopējās datu kopas sadalīšana pa tvērējcimda pusi, otru pusi, 5-holu, utt., neko nemaina. Ja 2+2=4, tad 1+1+1+1 arī ir 4.

Es runāju par shot quality nevis skaitu. Metiens no vārtu priekšas un šķēliens no zilās ir āboli ar bumbieriem.
Shot quality ir ļoti grūti mērāms faktors, tāpēc par promilēm vai ne promilēm nav ko gudri runāt.
Palasi šo, visu gudrais.
Yost: A new way to measure goaltending...

edzinss rakstīja: Es runāju par shot quality nevis skaitu. Metiens no vārtu priekšas un šķēliens no zilās ir āboli ar bumbieriem.
Shot quality ir ļoti grūti mērāms faktors, tāpēc par promilēm vai ne promilēm nav ko gudri runāt.
Palasi šo, visu gudrais.
http://www.tsn.ca/yost-a-new-way-to-measure-goaltending-performance-1.132438

Par metiena kvalitāti es tev skaidri un gaiši atbildēju.

Tevis iemestajā lapā nav atrodams pētījums, bet gan tikai mazs rezultātu apkopojums ar cipariņiem.

Nav nekādas infas par metodoloģiju, bet ir minēts, ka tiek mērīta metiena distance, nevis metiena kvalitāte. Pirmkārt, tas liek apšaubīt to, ka tu pats to īso bloga konspektu esi izlasījis, un, otrkārt, rada neizpratni, kādēļ šis būtu vispār jāņem vērā, ja ir pieejami DIGR dati, kur tiek ņemta vērā vidējā metiena efektivitāte (SH%), piesaistot to metiena vietai un tālāk pēc modeļa izlīdzinot atšķirības visiem izvēlētajiem vārtsargiem, atkarībā no metieniem, kas izdarīti uz viņu vārtiem.

Kā var rēķināt no nulles leņka izdarītu metienu 5m attālumā un metienu no vārtu priekšas 5m attālumā, un pielīdzināt tos vienu otram? Tas izklausās pēc kaut kāda primitīva algoritma, kuru autors ir uzģenerējis vienā vakarā, neveltot sevišķi daudz pārdomu par to, cik jēgpilni būs rezultāti.

Un tas pats autora blogs ir aizklapēts ciet, tur vispār nekāda info nav pieejama.

Tā kā, puis, ja gribi par metienu kvalitāti runāt, tad nākamreiz atrodi kaut ko, kas mēra metienu kvalitāti.

MachimoI rakstīja: Par metiena kvalitāti es tev skaidri un gaiši atbildēju.

Tevis iemestajā lapā nav atrodams pētījums, bet gan tikai mazs rezultātu apkopojums ar cipariņiem.

Nav nekādas infas par metodoloģiju, bet ir minēts, ka tiek mērīta metiena distance, nevis metiena kvalitāte. Pirmkārt, tas liek apšaubīt to, ka tu pats to īso bloga konspektu esi izlasījis, un, otrkārt, rada neizpratni, kādēļ šis būtu vispār jāņem vērā, ja ir pieejami DIGR dati, kur tiek ņemta vērā vidējā metiena efektivitāte (SH%), piesaistot to metiena vietai un tālāk pēc modeļa izlīdzinot atšķirības visiem izvēlētajiem vārtsargiem, atkarībā no metieniem, kas izdarīti uz viņu vārtiem.

Kā var rēķināt no nulles leņka izdarītu metienu 5m attālumā un metienu no vārtu priekšas 5m attālumā, un pielīdzināt tos vienu otram? Tas izklausās pēc kaut kāda primitīva algoritma, kuru autors ir uzģenerējis vienā vakarā, neveltot sevišķi daudz pārdomu par to, cik jēgpilni būs rezultāti.

Un tas pats autora blogs ir aizklapēts ciet, tur vispār nekāda info nav pieejama.

Tā kā, puis, ja gribi par metienu kvalitāti runāt, tad nākamreiz atrodi kaut ko, kas mēra metienu kvalitāti.

Pirmkārt, par show quality īpaši talantīgiem: Shot distance (as a proxy for “shot quality”)

Otrkārt, paldies, pats savā komentārā perfekti pierādīji manu skaidrojumu. Metiena attālums ir tikai viens no neskaitāmiem faktoriem, ko sevī ietver shot quality. Kā jau pirmajā komentārā skaidroju NHL statistikas frīki par šo ieviesuši neskaitāmus rādītājus, kur izdarītos metienus klasificē grupās, lai nebūtu jāsalīdzina āboli ar bumbieriem.
Pats jau arī pieminēji, ka leņķis ir svarīgs. Tam varu pievienot, metiena ātrumu , trajektoriju, to vai vārtsarga skatiens ir nosegts, laiks kopš iepriekšējā metiena, piespēles leņķis (šeit domā par one-timers kad vārtsargiem ātri jāpārvietojās no vienas uz otru pusi) un neskaitāmus citus faktorus.
Un ir pilnīgi bezjēdzīgi šajā sakarā runāt par pētījumiem un metodoloģiju, jo kamēr atsevišķiem faktoriem patiešām būtu iespējams tos noteikt, par lielu daļu gluži vienkārši nav iespējams iegūt kvalitatīvus datus.

Tātad vēlreiz īpaši talantīgajiem paskaidroju. Noreducējot situāciju līdz minimumam, ka hokejā pastāv tikai divu veidu metieni- vārtsargam skaidri redzami vidēji spēcīgi šķēlieni no zilās (1) un tikko no asas piespēles saņemti izdarīti brīvi metieni no pustālas distances (2).
Ir komanda A un B. Abas spēlē pret C un atļauj pa spēli 30 metienus. Atšķirība ir komandu aizsardzības sistēmās, kas ietekmē izdarīto metienu struktūru. A atļauj 5 1. tipa un 25 2. tipa metienus. B atļauj 20 1. tipa un 10 2. tipa metienus. Cietais rieksts- kāds ir paredzamais rezultāts? Vai patiešām abu komandu vārtsargi ir līdzīgā situācijā, lai salīdzinātu SV%?
P.S. Uzdevums sākumskolai.

DIGR iet šajā virzienā, bet realitātē tas ir ļoti vājš modelis, jo ņem vērā niecīgu skaitu no augstāk minētajiem faktoriem. Un pat DIGR gadījumā ietekme ir ievērojami lielāka, kā minēti par procenta simtdaļām- mēdz pārsniegt arī pilnu procentu. Tad padomā, kas notiek, ja tiktu ņemti vērā visi faktori.

edzinss rakstīja: Pirmkārt, par show quality īpaši talantīgiem: Shot distance (as a proxy for “shot quality”)

Otrkārt, paldies, pats savā komentārā perfekti pierādīji manu skaidrojumu. Metiena attālums ir tikai viens no neskaitāmiem faktoriem, ko sevī ietver shot quality. Kā jau pirmajā komentārā skaidroju NHL statistikas frīki par šo ieviesuši neskaitāmus rādītājus, kur izdarītos metienus klasificē grupās, lai nebūtu jāsalīdzina āboli ar bumbieriem.
Pats jau arī pieminēji, ka leņķis ir svarīgs. Tam varu pievienot, metiena ātrumu , trajektoriju, to vai vārtsarga skatiens ir nosegts, laiks kopš iepriekšējā metiena, piespēles leņķis (šeit domā par one-timers kad vārtsargiem ātri jāpārvietojās no vienas uz otru pusi) un neskaitāmus citus faktorus.
Un ir pilnīgi bezjēdzīgi šajā sakarā runāt par pētījumiem un metodoloģiju, jo kamēr atsevišķiem faktoriem patiešām būtu iespējams tos noteikt, par lielu daļu gluži vienkārši nav iespējams iegūt kvalitatīvus datus.

Tātad vēlreiz īpaši talantīgajiem paskaidroju. Noreducējot situāciju līdz minimumam, ka hokejā pastāv tikai divu veidu metieni- vārtsargam skaidri redzami vidēji spēcīgi šķēlieni no zilās (1) un tikko no asas piespēles saņemti izdarīti brīvi metieni no pustālas distances (2).
Ir komanda A un B. Abas spēlē pret C un atļauj pa spēli 30 metienus. Atšķirība ir komandu aizsardzības sistēmās, kas ietekmē izdarīto metienu struktūru. A atļauj 5 1. tipa un 25 2. tipa metienus. B atļauj 20 1. tipa un 10 2. tipa metienus. Cietais rieksts- kāds ir paredzamais rezultāts? Vai patiešām abu komandu vārtsargi ir līdzīgā situācijā, lai salīdzinātu SV%?
P.S. Uzdevums sākumskolai.

Ļoti labi ka Tu pārzini teoriju, bet šajā gadījumā prasītos arī kāds reāls datu apkopojums ņemot par pamatu `pareizo` teoriju, kādi tad ir Gudļevska statistikas rādītāji salīdzinot ar citiem vārtusargiem?

edzinss rakstīja: Pirmkārt, par show quality īpaši talantīgiem: Shot distance (as a proxy for “shot quality”)

Otrkārt, paldies, pats savā komentārā perfekti pierādīji manu skaidrojumu. Metiena attālums ir tikai viens no neskaitāmiem faktoriem, ko sevī ietver shot quality. Kā jau pirmajā komentārā skaidroju NHL statistikas frīki par šo ieviesuši neskaitāmus rādītājus, kur izdarītos metienus klasificē grupās, lai nebūtu jāsalīdzina āboli ar bumbieriem.
Pats jau arī pieminēji, ka leņķis ir svarīgs. Tam varu pievienot, metiena ātrumu , trajektoriju, to vai vārtsarga skatiens ir nosegts, laiks kopš iepriekšējā metiena, piespēles leņķis (šeit domā par one-timers kad vārtsargiem ātri jāpārvietojās no vienas uz otru pusi) un neskaitāmus citus faktorus.
Un ir pilnīgi bezjēdzīgi šajā sakarā runāt par pētījumiem un metodoloģiju, jo kamēr atsevišķiem faktoriem patiešām būtu iespējams tos noteikt, par lielu daļu gluži vienkārši nav iespējams iegūt kvalitatīvus datus.

Tātad vēlreiz īpaši talantīgajiem paskaidroju. Noreducējot situāciju līdz minimumam, ka hokejā pastāv tikai divu veidu metieni- vārtsargam skaidri redzami vidēji spēcīgi šķēlieni no zilās (1) un tikko no asas piespēles saņemti izdarīti brīvi metieni no pustālas distances (2).
Ir komanda A un B. Abas spēlē pret C un atļauj pa spēli 30 metienus. Atšķirība ir komandu aizsardzības sistēmās, kas ietekmē izdarīto metienu struktūru. A atļauj 5 1. tipa un 25 2. tipa metienus. B atļauj 20 1. tipa un 10 2. tipa metienus. Cietais rieksts- kāds ir paredzamais rezultāts? Vai patiešām abu komandu vārtsargi ir līdzīgā situācijā, lai salīdzinātu SV%?
P.S. Uzdevums sākumskolai.

Proxy nozīmē, ka ir tupi paņemts attālums un pielīdzināts kvalitātei. Tam nav nekāda pamatojuma vai atspēkojuma, atskaitot datu apstrādes vienkāršošanu. Tas ir intelektuāls slinkums. Ja tā ir visa nekur neatrodamā, nepublicētā un totāli autoritatīvā pētījuma metodoloģija, tad tas viss ir jāmet atkritumu grozā.

Tu runā par leņķiem un metiena ātrumiem, nesaprotot, ka metiena realizācijas īpatsvars jau sevī iekļauj visus mainīgos, kas ir nepieciešami. Ja no koordinātas x, y tiek vidēji mests ar z procentu efektivitāti, vidējie ilgtermiņa rādītāji lieliski atspoguļos metienu kvalitāti un derivāciju no līgas vidējā rādītāja attiecīgajam vārtsargam.

DIGR ir labs modelis, labāku es neesmu redzējis un diez vai tāds ir. Bet pat DIGR nafig nav vajadzīgs, ja mēs runājam par vairāku gadu datiem AHL 1. (OK, eks 1.) vārtsargam, uz kura vārtiem ir raidīti vairāki tūkstoši metienu.

Ja mums ir tik liela datu kopa, tad es ceru, ka tu apzinies, ka jebkādas statistiskās novirzes pēc metienu kvalitātes būs niecīgas. Nav svarīgi, vai Gudļevskis atvaira 89,7 vai 90,3% metienus (un es tev tikko dāsni piedāvāju milzīgu amplitūdu). Viņš ir vārtsargs zem AHL replacement līmeņa.

No dajebkuras puses skaties, viņš acīmredzami nevelk pat AHL līmeni.

Visas runas par metienu kvalitātēm šīs sarunas kontekstā (nezinu, vai tu vispār atceries, ka diskusija sākās ar apgalvojumu, ka Gudļevska SVS% var piekāst) ir nekas vairāk par intelektuālu masturbāciju.

orlis rakstīja: Ļoti labi ka Tu pārzini teoriju, bet šajā gadījumā prasītos arī kāds reāls datu apkopojums ņemot par pamatu `pareizo` teoriju, kādi tad ir Gudļevska statistikas rādītāji salīdzinot ar citiem vārtusargiem?

Krietni zem vidējā.

MachimoI rakstīja: Proxy nozīmē, ka ir tupi paņemts attālums un pielīdzināts kvalitātei. Tam nav nekāda pamatojuma vai atspēkojuma, atskaitot datu apstrādes vienkāršošanu. Tas ir intelektuāls slinkums. Ja tā ir visa nekur neatrodamā, nepublicētā un totāli autoritatīvā pētījuma metodoloģija, tad tas viss ir jāmet atkritumu grozā.

Tu runā par leņķiem un metiena ātrumiem, nesaprotot, ka metiena realizācijas īpatsvars jau sevī iekļauj visus mainīgos, kas ir nepieciešami. Ja no koordinātas x, y tiek vidēji mests ar z procentu efektivitāti, vidējie ilgtermiņa rādītāji lieliski atspoguļos metienu kvalitāti un derivāciju no līgas vidējā rādītāja attiecīgajam vārtsargam.

DIGR ir labs modelis, labāku es neesmu redzējis un diez vai tāds ir. Bet pat DIGR nafig nav vajadzīgs, ja mēs runājam par vairāku gadu datiem AHL 1. (OK, eks 1.) vārtsargam, uz kura vārtiem ir raidīti vairāki tūkstoši metienu.

Ja mums ir tik liela datu kopa, tad es ceru, ka tu apzinies, ka jebkādas statistiskās novirzes pēc metienu kvalitātes būs niecīgas. Nav svarīgi, vai Gudļevskis atvaira 89,7 vai 90,3% metienus (un es tev tikko dāsni piedāvāju milzīgu amplitūdu). Viņš ir vārtsargs zem AHL replacement līmeņa.

No dajebkuras puses skaties, viņš acīmredzami nevelk pat AHL līmeni.

Visas runas par metienu kvalitātēm šīs sarunas kontekstā (nezinu, vai tu vispār atceries, ka diskusija sākās ar apgalvojumu, ka Gudļevska SVS% var piekāst) ir nekas vairāk par intelektuālu masturbāciju.

ok, par visu pēc kārtas.

Tieši tā, šajā pētījumā shot quality ir noreducēts līdz vienam faktoram (proxy), bet pat tad parādīja, ka viens no neskaitāmiem faktoriem atstāj lielu iespaidu.

Tas ir TSN portāla raksts (Kanādas nr.1 sporta portāls)- skaidrs, ka tur uz vietas neatradīsi pilnu metodoloģijas un pētījuma aprakstu. Bieži redzi ziņu portālos pētījumus pilnā apjomā. TSN ir populārā valodā ielikti secinājumi, tajā pat laikā portāls ir "ar vārdu", kas man nerada šaubas par tā kvalitāti. Ja gribi pilnu versiju, raksti Jostam, nav šaubu, ka viņš padalīsies.

x, y tiek vidēji mests ar z procentu efektivitāti, vidējie ilgtermiņa rādītāji lieliski atspoguļos metienu kvalitāti
Saprotu, ko tu domā, bet nē, tie neatspoguļos. Tie atspoguļotos, ja vārtsargi ik spēli spēlētu citā komandā.
Piemērs- ja vienas komandas vārtsargs spēlē sistēmā, kur ik reizi vairāku sezonu garumā tiek ļauts no šīs x, y koordinātas saņem metienu, kad ir nosegts viņa skatiens, bet cits ar brīvu redzējumu, arī ilgtermiņā pie apjomīgiem datiem bias saglabājas.

Piekrītu, DIGR ir viens no labākajiem modeļiem, kas redzēti, bet tas nav labs. Liekas pretrunīgi, bet atbilde ir vienkārša- datu kvalitāte. Liela daļa manis iepriekš aprakstītajiem faktoriem nav reāli šī brīža apstākļos kvalitatīvi iegūstami, bet tas nenozīmē, ka tie nespēlē nozīmīgu lomu. Par kādu datu kvalitāti mēs varam runāt, pat ja NHL dažādās arēnās nav konsistences par izdarīto metienu reģistrēšanu. Starpcitu, šis ir otrs biežāk minētas faktors, ko min izskaidrojot Kvika zemo SV%- LA gluži vienkārši konsistenti tiek reģistrēti mazāk metienu kā citur. Un tas ir NHL nevis sētas līga.
Offtopic, mana spekulācija ir, ka tas ir viens (ne vienīgais, ne svarīgākais, bet gan "viens no") no iemesliem, kāpēc vārtsargus ir grūtāk skautēt, izvērtēt viņa kvalitātes junioru hokejā- kvalitatīvu datu trūkums.

Par Gudļevski es vispār nevienā vietā neko neminu. Viss, ko rakstīju, ir oponējot tavam argumentam, ka vārtsarga sniegums kondensējas skaitļos, kas pilnvērtīgi atspoguļo vārtsarga kvalitātes, ko joprojām neuzskatu par taisnību.
Nesaku, ka SV% ir nekam nederīgs rādītājs, nebūt ne. Saku, ka tas ne tuvu nav pilnvērtīgs.

Un joprojām aktuāls ir hokeja vistas un olas jautājums- kurš ko vairāk ietekmē- vārtsargs komandu vai komanda vārtsarga spēli? Paskatamies šīs reg sezonas top pirmos vārtsargus pēc SV%- Bobrovskis (CBJ), Holtbijs (WSH), Gibsons (ANA) un Praiss (MTL). Tagad paskatamies labākās aizsardzības komandas līgā- kāds pārsteigums- CBJ, WSH, ANA un MTL. Tur, protams, nav nekāda pretruna- jo labāks vārtsargs (t.i. vairāk metienus atvaira), jo mazāk vārtus komanda ielaiž. Bet ir pilnīgi skaidrs, ka nevar ignorēt to, kādā komandā vārtsargs spēlē. Domājam šeit par Brizgalovu- pie Tippeta aizsardzības top vārtsargs, aizgāja un PHI bez-aizsardzību, pavisam cits stāsts arī SV%.

PS. Kas sakāms par šo saistībā ar SAA un SV%? https://puckplusplus.com/2013/06/29...