Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:742, Did:0, useCase: 3

Latvija atgūstas pēc vāja sākuma un pēcspēles metienos pieveic Franciju

Krišjānis Pundurs
Krišjānis Pundurs

Latvija atgūstas pēc vāja sākuma un pēcspēles metienos pieveic Franciju
Uvis Balinskis šovakar darbojās izlases pirmajā aizsargu pārī. Foto: Raimonds Birkenfelds, lhf.lv

Pārbaudes spēļu ciklu pirms pasaules čempionāta ar uzvaru sākusi Latvijas hokeja izlase, kas viesos ar 3:2 pēcspēles metienos apspēlēja Francijas valstsvienību. Uzvaru nesošais bullītis Edgara Kuldas kontā, bet spēles pamatlaikā ar precīziem metieniem izcēlās Oskars Batņa un Māris Bičevskis.

Latvijas valstsvienības vārtu drošība tika uzticēta Kristeram Gudļevskim. Savu pirmo spēli kopš pagājušā gada rudens aizvadīja savainojumu izārstējušais Rīgas ''Dinamo'' uzbrucējs Gunārs Skvorcovs, kurš tika iekļauts trešajā uzbrucēju trijniekā.

Spēles rezultāts tika atklāts pavisam agri - mājinieki izvirzījās vadībā jau spēles pirmajā minūtē. Ripa tika pazaudēta aiz saviem vārtiem, un neveiksmīgi vārtos nospēlēja Kristers Gudļevskis, izlaižot ne visai spēcīgu Šarla Bertrāna metienu caur padusi (0:1). Brīdi vēlāk Francijai bija vēl viena laba iespēja, tomēr Gudļevskis glāba komandu pēc Pjēra Krinona metiena. Mājinieki kontrolēja spēles iniciatīvu, bet pirmās trešdaļas vidū arī Latvijas izlasei izdevās iespiest pretiniekus aizsardzības zonā, taču apdraudējums Floriāna Ardī vārtiem netika radīts.

Latviešu iesākto nelielo ofensīvu pārtrauca Artūra Ozoliņa noraidījums, bet mazākumu izdevās izturēt. Laukumā bija vērojams visai haotisks hokejs. Pašā perioda izskaņā labu iespēju izveidoja Latvijas izlases pirmais uzbrucēju trijnieks - Edgars Kulda uzbrukuma smailē izvirzīja Nikolaju Jeļisejevu, kuram neizdevās kārtīgs metiens. Jau nākamajā uzbrukumā francūži sodīja pretiniekus par neizmantoto iespēju un nepilnu minūti līdz trešdaļas beigām panāca 2:0 - Antonī Rešs, atstāts viens vārtu priekšā, savāca atlēkušo ripu pēc partnera metiena un raidīja to tukšā stūrī.

Otro trešdaļu ar divām labām iespējām atklāja Latvijas izlase. Teicamā metiena pozīcijā nonāca Rihards Marenis, taču uzbrucēja mestās ripas ceļā nejauši patrāpījās Oskars Batņa, kurš centās aizsegt skatu Ardī. Pēc tam ātrajā pretuzbrukumā laba iespēja bija Edgaram Kuldam, bet mājiniekus no vārtu zaudējuma glāba vārtsargs. Latvieši turpināja izdarīt lielu spiedienu uz pretinieku vārtiem, tika arī pie vairākuma, taču francūžiem izdevās vārtus nosargāt neskartus.

Lieliska iespēja pēc Jeļisejeva piespēles izvirzīt viesus vadībā bija Elvijam Biezajam, kurš iespraucās brīvajā zonā starp pretinieku aizsargiem un centās Ardī pārspēt ar metienu virs pleca, bet pieredzējušais vārtsargs glāba savu komandu. Latvijas spiediens beidzot vainagojās panākumiem otrā perioda 11. minūtē. Emīls Ģēģeris uzbrukuma zoņā atbruņoja Antonīnu Manavjanu, piespēlēja Batņam, kurš ar teicamu plaukstas metienu guva savus pirmos vārtus izlases kreklā (1:2).

Uzreiz pēc tam lieliska epizode padevās Gudļevskim, kurš kritienā ar ķērājcimdu atvairīja Žonatana Žanila metienu no tuvas distances. Viesi nerealizēja vēl vienu vairākumu, pēc kā atkal apgriezienus uzbrukumā palielināja mājinieki francūži. Pretuzbrukumā ļoti labā pozīcijā tika izvirzīts Uvis Balinskis, taču aizsarga metiens tika atvairīts.

Trešās trešdaļas sākumā Latvijas izlase neizmantoja vēl vienu vairākumu, bet bija ļoti tuvu tam, lai izceltos mazākumā - ripu atkal pārtvēra Ģēģeris, kuram gan neizdevās sodīt pretiniekus ar precīzu metienu. Gudļevskis mazākumā atvairīja vairākus bīstamus pretinieku metienus un to izdevās izturēt. Pie saviem vārtiem neuzmanīgi nospēlēja Francijas izlases aizsargi, ripu vārtu priekšā ieguva Māris Bičevskis, bet Ardī atkal laboja komandas biedru kļūdas, glābjot no vārtu zaudējuma.

Spēles pamatlaiks tuvojās beigām un arvien pieauga Latvijas izlases spiediens, taču ripa spītīgi negāja vārtos. Tomēr beidzot veiksme uzsmaidīja arī latviešiem, un četras minūtes līdz pamatlaika beigām izdevās panākt izlīdzinājumu - Bičevskis izpildīja spēcīgu piespēli gar pretinieku vārtiem, ripa trāpīja pa pretinieku aizsarga slidu un atrada ceļu vārtos - 2:2! Pēdējā trešā perioda minūtē pirmo vārtu autors Bertrāns varēja kļūt par spēles varoni, tomēr neizmantoja teicamu iespēju, savu komandu glābjot Kristeram Gudļevskim, kurš atvairīja pretinieka metienu no vārtu priekšas.

Papildlaika ievadā labs vārtu gūšanas moments radās Mārtiņam Dzierkalam, kurš centās ieraidīt ripu vārtsargam virs pleca. Nākamajā pretuzbrukumā vēl labāka iespēja bija Renāram Krastenbergam, bet Ardī paspēja pārvietoties uz tukšo vārtu stūri un glāba savu komandu. Latvieši nedaudz aizkavējās uzbrukuma zonā, mājinieku uzbrucējs Gijoms Leklērs izrāvās izgājienā vienatnē pret vārtsargu, taču tika apturēts ar noteikumu pārkāpumu. Uz Latvijas izlases vārtiem tika nozīmēts soda metiens, bet Reša un Gudļevska duelī pārāks bija vārtsargs. Arī ar papildlaiku bija par maz uzvarētāju noskaidrošanai, tāpēc sekoja pēcspēles metienu sērija.

Jeļisejevam Ardī pārspēt neizdevās, bet pretinieku apturēja arī Gudļevskis. Dzierkals Ņikitas Kučerova stilā ar ļoti skaistu bullīti izvirzīja Latviju vadībā, un vēlāk kolēģa piemēram sekoja Edgars Kulda, izpildot precīzu metienu. Gudļevskis pirmoreiz kapitulēja trešajā metienu sērijā, bet Bičevskim neizdevās vēlreiz pārspēt Ardī. Krastenbergam bija iespēja nokārtot uzvaru, taču to paveica Gudļevskis - Renāra māņu manevrs tika atšifrēts, bet Kristers atvairīja arī ceturto pretinieku mēģinājumu. Līdz ar to Latvijas izlasei uzvara pirmajā pārbaudes mačā - 3:2.

Francija - Latvija 2:3 PM (2:0;0:1;0:1)

Vārti: 0:36 Bertrāns (Gutigs, Krinons) 1:0, 19:33 Rešs (Krinons, Bozons) 2:0, 30:51 Batņa (Ģēģeris) 2:1, 55:18 Bičevskis 2:2, 65:00 E. Kulda (p.m.) 2:3.
Soda minūtes: 8:6
Vārtsargi: Floriāns Ardī - Kristers Gudļevskis

Latvijas izlases sastāvs

Kristers Gudļevskis (Gustavs Grigals); Uvis Balinskis - Artūrs Kulda, Roberts Mamčics - Krišjānis Rēdlihs. Tomass Zeile - Ēriks Ševčenko, Renārs Kārkls - Eduards Hugo Jansons; Edgars Kulda - Māris Bičevskis - Nikolajs Jeļisejevs, Mārtiņš Dzierkals - Artūrs Ozoliņš - Renārs Krastenbergs, Elvijs Biezais - Daniels Bērziņš - Gunārs Skvorcovs, Emīls Ģēģeris - Oskars Batņa - Rihards Marenis, Roberts Lipsbergs.

Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2019-04-20 10:58, pirms 6 gadiem
No uzbrucējiem reālas iespējas debitēt PČ ir tikai Dzierkalam,Batņam un varbūt Marenim !

  -2 [+] [-]

, 2019-04-20 10:58, pirms 6 gadiem
LTpirags rakstīja: Kalendārā dienu daudz,tāpat kā reliģiju. Kristīgo baznīcu,vismaz juridiski ,nodala no ...visa pārējā..
Eiropa ir kristiešu kontinents, tāpēc kaut vai šajā sakarā var Lielajā Piektdienā nespēlēt.

  -1 [+] [-]

, 2019-04-20 11:13, pirms 6 gadiem
piters_kvils_5491377 rakstīja: Dārziņa pēdējā spēle bija 22. februāri - gandrīz 3 nedēļas vēlāk kā Gudim. Un kāpēc irst virsū Laurim par to ja atteiksies spēlēt PČ, jo nebūs līguma? Lai sanāk līdzīgi kā togad, kad netiek ne pie līguma, ne apdrošināšanas un ja nedod Dievs trauma, liekas problēmas? Nav jau vairs puišelis, kam visa karjera priekšā.Tādi jau te lielā daļa fanu ir - kamēr brauc uz izlasi - varonis, malacis. Tikko atsaka tā mīkstais, nodevējs, vārgulis.
Tik pat labi var dabūt līgumu pirms PČ, aizbraukt uz PČ un tur iedzīvoties tādā savainojumā, ka jāizlaiž visa nākamā sezona vai jābeidz karjera. Un?! Jāskatās uz lietām plašāk. Neko nepārmetu Laurim, taču teorijā viņam līgums pirms PČ neko negarantē, jo notikt var viss kaut kas (pat ārpus hokeja laukuma). Vasiļjevs Herberts neko nekalkulēja un viņam Dievs Deva garu karjeru un nodrošinātu dzīvi pēc tās (Vācijas pensiju). Visu izšķir nevis līgums pirms PČ, bet gan likteņa (Dieva) labvēlība. Spilgts piemērs - Karsums Mārtiņš. Arī neko čalim nepārmetu, taču pagājušajā PČ gūtā trauma nebija nejauša. Un tas pats gadījums ar Karsumu parādīja; neskatoties uz traumu PČ, Mārtiņam Spartak iedeva līgumu. Pirms diviem gadiem Lauris nedabūja līgumu pēc savainojuma ne jau tāpēc, ka boja savainojums, bet tāpēc, ka tas bija Dinamo ar Ankipānu GM postenī un tāpēc, ka tā sezona Laurim bija neveiksmīga. Pēc veiksmīgas sezonas pat, ja būtu trauma PČ, darbu viņš atrastu. Un, ja runā par Laura karjeru, tad personīgi es 32 gados nevis sēdētu Dinamo Rīga, bet brauktu uz DEL spēlēt līdz karjeras beigām un pelnīt Vācijas pensiju.

     [+] [-]

, 2019-04-20 11:17, pirms 6 gadiem
ej dillēs rakstīja: Aizmirstiet par Dārziņu!
Lauris nebrauks uz PČ - viņam jāgaida jauns līgums. Zinot, cik traumatisks ir Dārziņš, viņš neriskēs.
Arī no Latvijas čempionāta nevienu neredzēsim.
Biezais parādīja, kāds līmenis ir Francijā.
Nekāds!
Lauri, tas esi Tu?

     [+] [-]

, 2019-04-20 11:39, pirms 6 gadiem
OILER1981 rakstīja: Tik pat labi var dabūt līgumu pirms PČ, aizbraukt uz PČ un tur iedzīvoties tādā savainojumā, ka jāizlaiž visa nākamā sezona vai jābeidz karjera. Un?! Jāskatās uz lietām plašāk. Neko nepārmetu Laurim, taču teorijā viņam līgums pirms PČ neko negarantē, jo notikt var viss kaut kas (pat ārpus hokeja laukuma). Vasiļjevs Herberts neko nekalkulēja un viņam Dievs Deva garu karjeru un nodrošinātu dzīvi pēc tās (Vācijas pensiju). Visu izšķir nevis līgums pirms PČ, bet gan likteņa (Dieva) labvēlība. Spilgts piemērs - Karsums Mārtiņš. Arī neko čalim nepārmetu, taču pagājušajā PČ gūtā trauma nebija nejauša. Un tas pats gadījums ar Karsumu parādīja; neskatoties uz traumu PČ, Mārtiņam Spartak iedeva līgumu. Pirms diviem gadiem Lauris nedabūja līgumu pēc savainojuma ne jau tāpēc, ka boja savainojums, bet tāpēc, ka tas bija Dinamo ar Ankipānu GM postenī un tāpēc, ka tā sezona Laurim bija neveiksmīga. Pēc veiksmīgas sezonas pat, ja būtu trauma PČ, darbu viņš atrastu. Un, ja runā par Laura karjeru, tad personīgi es 32 gados nevis sēdētu Dinamo Rīga, bet brauktu uz DEL spēlēt līdz karjeras beigām un pelnīt Vācijas pensiju.
Tak beidzat murgot pr tiem Laura līgumiem. Viņam ir stāsts par apdrošināšanu, tas arī viss.

  +2 [+] [-]

, 2019-04-20 12:45, pirms 6 gadiem
OILER1981 rakstīja: Eiropa ir kristiešu kontinents, tāpēc kaut vai šajā sakarā var Lielajā Piektdienā nespēlēt.
Jebkurai reliģijai jābūt atdalītai no normāliem, laicīgiem procesiem. Kurš grib, var lūgties, sist galvu pret sienu vai darīt vēl ko sev interesantu, bet tas nekā nedrīkst attiekties uz pārējo sabiedrību.

  +1 [+] [-]

, 2019-04-20 13:01, pirms 6 gadiem
Banss rakstīja: Tak beidzat murgot pr tiem Laura līgumiem. Viņam ir stāsts par apdrošināšanu, tas arī viss.
kaut kāds trollis pirms čempja uzradies, visus mācīsies un tuftu gāzīs
laikam ticīgais sevišķi patika bezdējums par to ,ka aiz dīķa lielajā piektdienā nespēlējot nez kas šonakt(piektdien ZA) izsita flames no PO, es laikam skatījos kaut kādu ierakstu.
tāpat Daugaviņš kopā ar Karsumu līgumu parakstīja 2.maijā ar Spartak pirms PČ.
Dārziņam neveiksmīga sezona? dinamkas sastāvā
var droši tālāk viņa murgojumus nelasīt un ielikt miskastē!

     [+] [-]

, 2019-04-20 13:11, pirms 6 gadiem
Sochi rakstīja: Kā izskatījās Krastenbergs, Dzierkals un Kulda?
Krastenbergs s;ud;igi, Dzierkals un E.Kulda normāli