Lūsiņa otrais starts Vācijā un milzu vēlme sevi pierādīt kā trenerim
“Skaidrs, ka šādu iespēju garām nevarēju laist, vienojos ar klubu un tagad esmu Rīgā. Par turpmāko sadarbību pagaidām grūti spriest, tas atkarīgs no dažādiem apstākļiem un situācijas,” sarunā ar portālu Sportacentrs.com stāsta vārtsargu treneris Edgars Lūsiņš, kurš uz īsu brīdi pievienojies Latvijas izlasei, taču šajā sezonā ir viens no retajiem latviešu treneriem Eiropas līgās.
Edgars Lūsiņš vārtsargu trenera karjeru sāka 2014./2015.gada sezonā Latvijas U18 un U20 izlasēs, palīdzot tām arī pēcāk. No 2018. līdz 2020. gadam viņš bija vārtsargu treneris “Prizma” sistēmā, 2020./2021.gada sezonu pavadīja Austrijā, bet pēcāk pastrādāja arī ar Rīgas “Dinamo” vārtsargiem. Šajā sezonā viņš ir Vācijas augstākās hokeja līgas (DEL) kluba Brēmerhāfenes “Fischtown Pinguins” vārtsargu treneris. Decembra vidū viņš uz pāris dienām iegriezies Rīgā, lai palīdzētu Latvijas izlases vārtsargiem sagatavoties jau tuvākajās dienās gaidāmajām pārbaudes spēlēm pret Norvēģijas un Slovākijas valstsvienībām. Izmantojām iespēju, lai noskaidrotu, kā Edgars iejuties Vācijā.
Kā dzīve Vācijā?
Vācijā neesmu pirmo reizi. Iepriekš te spēlēju, biju te pagājušajā gadā arī U18 pasaules čempionātā. Zeme man nav sveša, bet tādā līmenī te stradājis neesmu. Lai uzturētu klubu, kas spēlē Vācijas augstākajā līgā, ir nepieciešami krietni vien lielāki finanšu līdzekļi nekā tad, kad es tur spēlēju un komanda startēja DEL2. Kluba rocība šobrīd ir krietni lielāka. Halli, kurā šobrīd spēlējam, sāka būvēt tikai tad, kad es pametu Vāciju. No kluba ofisa palikuši kādi četri vai pieci cilvēki, visi pārējie ir jauni. Es to sauktu par tādu kā savu otro startu vai restartu Vācijā.
Kāda ir tava loma komandā? Uz papīra esi vārtsargu treneris - vai iesaisties arī komandas taktiskā zīmējuma veidošanā?
Pirmā prioritāte ir vārtsargi. Es komandas taktiskajā zīmējumā nejaucos, un manā darbā arī neviens nejaucas. Tas viss diezgan skaidri nodalīts. Spēles laikā esmu uz soliņa, daru savu darbu, veicu savus pierakstus un analizēju, ko uzskatu par vajadzīgu. Pēc spēles izrunāju savas lietas ar vārsargiem, kā arī vienu vai otru informāciju apstrādāju arī komandas interesēs. Kopā esam četri treneri. Fiziskās sagatavotības treneris pilda arī video trenera funkcijas, taču tā te ir normāla prakse. Trīs, četri treneri DEL klubos ir normāla parādība.
Paraksturo hokeju, kāds tiek spēlēts Vācijā!
Daudz izgudrots te nekas netiek, metienu pa vārtiem ir ļoti daudz. Uzbrūkošais hokejs noteikti dominē, aizsardzība bieži paliek otrajā plānā. Spēku samērs līgā ir ļoti līdzvērtīgs. Turnīra tabulas augšgala komandas te mierīgi var zaudēt pastarītēm, ko arī mēs jau paguvām piedzīvot. Pēc spēles nevar just, ka pirmajā vietā esošā komanda spēlē ar pēdējā vietā esošo. Rēķināt te neko nedrīkst, katrā spēlē ir reālas iespējas cīnīties par uzvarām.
“Fischtown Pinguins” sezonu iesāka ar piecām uzvarām pēc kārtas, vēlāk oktobrī bija arī sešu uzvaru sērija, taču ir zaudējumi, kurus var saukt par neplānotajiem.
Jā, sezonu iesākām ļoti labi, tik labs sākums klubam tā pastāvēšanas vēsturē nebija bijis. Daudzās spēlēs bijām veiksmīgi, bija uzvaras ar vieniem vārtiem, bija spēles, kurās atspēlējāmies no trīs vārtu deficīta. Šobrīd saskaramies ar spēlētāju savainojumiem, līgas nolikums mums neļauj savainoto vietā piesaistīt citus. Noteikumi visim ir vienādi, katrā klubā drīkst būt vienpadsmit ārzemnieku licences, mums šobrīd ir iztērētas desmit. Savainojumi mums atņēmuši pirmo vairākumu, kas atspoguļojas komandas rezultativitātē iepriekšējās spēlēs. Šie mums noteikti nav vieglākie laiki, taču jācer, ka tiksim atpakaļ ierindā.
Kas ir tā mīkla, ko mīci tu? Ar kādiem vārtsargiem strādā?
Šobrīd mums atkal ir divi vārtsargi. Vienubrīd vienam bija nesaskaņas ar kluba vadību, ko plašāk nekomentēšu. Mums tagad pievienojies zviedru vārtsargs Niklass Svedberjs, kuram bijis NHL pieraksts, kā arī pieredze KHL - ļoti laba līmeņa spēlētājs. Viņš tagad būs viens no diviem, ar kuru rēķināmies sezonas turpinājumā. Esmu priecīgs, ka man radusies iespēja strādāt ar šāda līmeņa spēlētāju, tā ir liela uzticēšanās man no kluba vadības puses. Tā man ir lieliska iespēja gūt jaunu pieredzi.
Kā uz DEL ledus izskatās Miks Indrašis un Kaspars Daugaviņš?
Mikam sezonas sākumā pietrūka veiksmes. Momenti veidojās, taču vārti nekrita, tagad viņš izskatās, ka ir ieskrējies un ieguvis pārliecību. Daugaviņš savā komandā spēlē ļoti redzamu lomu, ir ļoti pamanāms. Spēles pret viņu abu komandām mums nav bijušas vieglas, lai gan esam vairāk uzvarējuši nekā zaudējuši. Gatavojoties spēlēm, arī es saviem vārtsragiem mēģinu izstāstīt un atgādināt, kur met latvieši. Arī skautinga sapulcēs latviešu uzvārdi izskan.
Kur viņi met?
Indrašis vairākumā met no sava konkrēta punkta, ieslidojoties no augšas. Daugaviņš ir universālāks, var uzbrukt no dažādām pozīcijām, ir neprognozējamāks.
Kā ar līdzjutēju interesi par hokeju Vācijā? Cik apmeklētas ir spēles?
Te ļoti tiek strādāts pie skatītāju piesaistes. Nopietni tiek domāts par līgas tēlu, mārketingu… Arī TV translācijas ir augstākajā līmenī. 22. decembrī piedalīsimies tā sauktajā Ziemas klasikā, aizvadot spēli Ķelnē futbola stadionā, varēšu salīdzināt to atmosfēru ar savulaik Rīga 84. vidusskolā valdošo, kad zem klajas debess KHL spēles aizvadīja Rīgas “Dinamo”. Mums halle nav liela, vidēji uz spēlēm nāk ap četriem tūkstošiem līdzjutēju. Hokejs te cilvēkiem ir kā dzīvesveids, viņi nāk iedzert alu, uzēst kādu desu, lielai daļai ir sezona abonementi.
Kā tas nākas, ka tu šobrīd esi praktiski vienīgais latviešu treneris, kurš strādā kādā Eiropas līgā?
Manuprāt, tā ir dabīgā rotācija. Iepriekšējā paaudze sevi apliecināja, tagad laiks citiem. Labi apzinos, ka nonācu šeit, jo biju te iepriekš spēlējis. Esmu tajā vecumā, kad neviens darbs man neškiet par grūtu un es cenšos novērtēt sev dotās iespējas. Biju gana ambiciozs kā spēlētājs, taču mana karjera neizveidojās tāda, kā būtu gribējies. Tagad cenšos būt ambiciozs kā treneris un mēģināšu sevi apliecināt trenera pozīcijā.
Šobrīd esi kopā ar Latvija izlasi, palīdzot tās vārtsargiem gatavoties pārbaudes spēlēm pret Norvēģiju un Slovākiju. Kā tas nākas?
Sākotnēji tiku apstiprināts par U18 izlases vārtsargu treneri, bet tagad sekoja piedāvājms palīdzēt lielajai izlasei. Skaidrs, ka šādu iespēju garām nevarēju laist, vienojos ar klubu un tagad esmu Rīgā. Par turpmāko sadarbību pagaidām grūti spriest, tas atkarīgs no dažādiem apstākļiem un situācijas, laiks rādīs. Šobrīd tā ir īstermiņa vienošanās, taču arī klubs uzreiz pauda atbalstu un palaida.
“Fischtown Pinguins” vienība sezonas 28 spēlēs tikusi pie 14 panākumiem, šobrīd turnīra tabulā ieņemot astoto vietu 15 komandu konkurencē.
[+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
Lielajām zvaigznēm varbūt izdodas būt labiem galvenajiem treneriem motivatoriem, taču tie reti kad spēj būt tie, kas spēj pacelt sportistu individuālo meistarību
Cik ir dzirdēts, lielajiem stāriem nereti ir "nu kā Jūs varat to nemācēt?", kas pilnīgi noteikti nepalīdz darbā ar spēlētājiem
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
Ne jau vienmeer jaabuut hokejistam lai kluutu par loti labu treneri - ir jau veel citas detalas, vartsargiem dazhreiz pietiek ar uzmundrinaashanu vai vnk aprunashanos.
BET kaa vartsargs Lusins taads pusprofesionaalis vien bija. Tad kad absoluuti nebija kam speeteet(Un taadi laiki LV izlasee bij vien 10 gadus atpakal) aizbrauca kaa 3treshais vaartsargs uz vienu chempi.
Neskaitot 4 speeles RD nekur augtaakajaa liimenii nav speeleejis... taada mullaashanaas pa joberliigaam un LAC bija visa vina karjera.
Neskatoties un ieprieksh mineeto ceru ka viss Vaacijaa viss izdosies.
-3 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
Ko tad tu gribeeji, Spaanija 3shaa vai Rumaanijas 2traa?
+1 [+] [-]
[+] [-]
DEL2 ir pietiekami daudz Latvijas izlases spēlētāji uzspēlējuši - Semjonovs, Tribuncovs, Ankipāns, Kerčs, Panteļejevs.
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Lai karjera izvērstos veiksmīgi, jārāda lieliska spēle