Edgars Masaļskis liek punktu 16 gadus ilgajai karjerai Latvijas izlasē
Latvijas hokeja izlases ilggadējais vārtsargs Edgars Masaļskis portālam Sportacentrs.com apstiprināja, ka savu pēdējo spēli valstsvienībā jau aizvadījis. 36 gadus vecais hokejists no izlases atvadās pēc 159 tajā aizvadītajiem mačiem.
„Ir pienācis laiks pielikt punktu spēlēšanai Latvijas izlasē. Man ir bijis patiess gods pārstāvet Latvijas valstsvienību visus šos gadus. Paldies visiem komandas biedriem un līdzjutējiem! Lai veiksme ir ar Jums!” norādījis Edgars Masaļskis ierakstā savā „Facebook” profilā. Masaļskis kopā ar Latvijas izlasi šovakar pieredzēja, kā sadrūp izredzes piedalīties 2018. gada olimpiskajās spēlēs, un pēc zaudējuma Vācijai paziņoja par karjeras beigām izlasē.
Šonedēļ aizvadītajā kvalifikācijas turnīrā Masaļskis gan laukumā neizgāja ne reizi, paliekot aiz gados jaunāko vārtsargu Elvja Merzļikina un Kristera Gudļevska muguras. Masaļskis otro sezonu pārstāv KHL komandu „Lada”, kuru trenē latviešu treneris Artis Ābols un pārstāv Latvijas izlases aizsargs Kristaps Sotnieks.
Edgars Masaļskis Latvijas izlases sastāvā piedalījās 159 spēlēs, kas ir mūsu izlases vārtsargu rekords. Viņš debitēja pirms gandrīz 16 gadiem, 2000. gada izskaņā pārbaudes mačā pret Franciju. Masaļskis šo gadu gaitā Latvijas izlasē aizvadījis 11 sausās spēles, piedalījies 15 pasaules čempionātos pēc kārtas un četrās olimpiskajās spēlēs, vairākos no šiem turnīriem uzņemoties izlases pamatvārtsarga un reizē arī lielākā vilcēja lomu.
Masaļska kontā ir vairākas iespaidīgas izlasē aizvadītas spēles un izcīnītas uzvaras. Ar viņu vārtos Soču olimpiādē tika pieveikta Šveice, kas pavēra ceļu uz ceturtdaļfinālu, bet Vankūveras olimpiādē Masaļska varonīgais sniegums, atvairot 47 no pretinieku 50 metieniem, ļāva tikt līdz papildlaikam pret Čehiju (2:3).
Masaļskis arī lielā mērā atbildīgs par Latvijas izlases saglabāto vietu elitē, jo pagājušā gada pasaules čempionātā izšķirošajā spēlē pret Franciju glāba pēdējās sekundēs, atvairot izgājienu viens pret vienu. Ja francūži tobrīd būtu guvuši vārtus, Latvijai elites divīziju nāktos atstāt.
Masaļska pēdējā spēle Latvijas izlasē līdz ar to paliks 30. augusta pārbaudes mačs pret Dāniju, kad viņš aizvadīja spēles pirmo pusi, pēc tam sniedzot vietu Gudļevskim.
Masaļskis izlases rindās laukumā pavadīja 8710 minūtes, ielaižot 383 vārtus jeb vidēji spēlē 2.64. Viņa rēķinā arī divas rezultatīvas piespēles un 37 soda minūtes.
Tagad ir izaugusi beidzot jauna vārtsargu paaudze, edža var beidzot doties pelnītā atpūtā
Paldies par visu!
Atliek novēlēt izkonkurēt Ježovu Ladā, lai atgūtu 1.GK lomu Toljati klubā un iekļūt Gagagrina kausa izcīņā šosezon!
Paldies Tev, Edgar! Tu esi Latvijas hokeja LEĢENDA!
Paldies par to laiku, kad bija tikai viens!
Saprotu, ka jūti, ka ir pienācis laiks. Lai izdodas tālāk viss gan hokejā, gan dzīvē!
https://www.youtube.com/watch?v=bF7...
Paldies edza!
Tev vismaz 1 speli vajadzeja dot spelet
Ka izglabi soču un izlasi atceresimies vienmer + viss parejais
159 spēles arī ir 13. rādītājs LV izlases vēsturē.
Nākamajam kārta Lipmanam
Vēl tikai atvadu spēli izlasē un sumināšanu, to Tu esi pelnījis!
https://www.youtube.com/watch?v=sRN...
Paldies par puuleem valstssvieniibas labaa, visu sho 16.gadu garumaa!
Legenda!
Turklāt, Masaļskis jau nebeidz karjeru vispār, tik izlasē.
Dainis Porgants - Draugi - YouTube
Noskaties
Lai veicas turpmākā karjerā.
Tagad būs nepierasti, kad Edža nebūs PČ vārtos.
Savukārt Irbe. Viņu ļoti bieži lika vārtos tikai tāpēc, ka viņš ir Irbe... un pēc tam paši licēji to ir nožēlojuši.
https://www.youtube.com/watch?v=WTP...
Paldies Edža paemocijām, lai Tev viss izdodas arī turpmāk.
Cita lieta, ka nebūt ne vienmēr kāds eks-spēlētājs būs labākais variants trenera amatam. Kurš no pēdējā laika "jaunajiem un perspektīvajiem" Latvijas eks-hokejistiem tagad vispār ir kļuvis par patiešām labu treneri?
Man liekas, ka bez tām dažām brigādēm, kas te mums visiem ir zināmas, citu nav. Lai gan mēģinājuši ir teju visi 90-to gadu izlases velkoņi.
Ar vārtsargu treneriem tāpat. Ko mūsu vārtsargu treneri ir izaudzinājuši? Samoilovs Bobrovski? Viņi nedaudz pastrādāja kopā, protams, bet nez vai tā bija izaudzināšana.
Par gadījumiem - laika posmā no 1998. līdz 2000. gadam bija ļoti daudz izteikti vāju maču PČ. Arī slavenajā 2000. gada PČ, kas daudziem ir palicis atmiņā kā izcils, beigās tika norakts konktēti Irbes pat ne kļūdu, bet absolūtas pārgalvības/muļķības dēļ.
Tāds uzticības kredīts un absolūta, bezierunu uzticēšanās, varbūt, arī ir laba lieta, taču tāpat tā ir iegāzusi, jo tolaik neskatījās pārējos vārsargus un viņu varējumu KONKRĒTĀ BRĪDĪ, jo... bija Irbe.
Rezultātā - viens pats Irbe varēja gan atnest uzvaras, gan norakt pilnīgi objektīvi ņemamas spēles.
Protams, ir izauguši divi lieliski citas paaudzes vārtsargi, bet var paredzēt, ka Gudļevskis PČ piedalīsies labi ja reizi 3-4 gados...
Paldies Edža 😊
Arī šodien - vismaz divi no vārtiem bija punktā, kuru Edgars izcili sargāja - kājsargi. To, kā Edgars sargāja vārtu apakšu, neviens no šī brīža vārtsargiem nav atkārtojis. Paldies viņam par to. Viņš izlasei neatteica par spīti traumām un citām problēmām.
Es zinu ,tikai punnenovs ,kalnins, jucers ,ančš, muštukovs ,grigals, cimmermanis ,,,ir vel kadi ,kas var ari limeni nostavet ?
Tāpēc, ka valstī (un te es nedomāju valdību, bet gan iedzīvotājus), fiziskā kultūra un tam sekojošais sports sākas un beidzas ar šādiem hokeja vakariem - pabļaušanu un alus padzeršanu, uzkožot kaut ko.
Latvija ir ĀRKĀRTĪGI nesportiska valsts un tā tāda būs vēl ĻOTI ilgi.
Hokejā jau gadus 10-15 ir iestājusies sava veida stagnācija. Viss Hokejs balstās uz hokeja naudām.
Cita lieta, ka basktebols ir krietni draudzīgāks maciņam, tādēl tādas valstis kā Latvija uz basketu sūta daudz vairāk jauniešu nekā uz hokeju
Nepiekrītu tam, ka Latvija ir ĀRKĀRTĪGI nesportiska valsts.
Profesionālais sports pie mums ir vājprāts. Jāatzīst, ka tas pat ir saprotami dēļ valsts finansiālā stāvokļa. Bet šo atrunu varētu lietot, ja mēs savas finansiālās iespējas izmantotu tuvu maksimumam. Tā nav. Ne Tuvu.
Bet ir vēl tautas sports. Maratoni, pusmaratoni, tautas skrējieni, dažādu veidu velo sacensības. Tiem visiem jau vairs nevar izsekot līdz. Kaut vai salīdzinot ar 2010. gadu - šo sacensību ir kļuvis krietni vairāk. Un katrā no tām dalībnieku skaits aug un aug.
Dažādu sporta laukumu skaits aug. Ne tik ātri, cik vēlētos, bet tomēr. Ja pirms gadiem 20 nebija problēmu tikt basketu uzspēlēt uz vienīgā normālā pilsētas laukuma, tad tagad aiziet vakarā ar draugiem mierīgi 2vs.2 uzspēlēt praktiski nav iespējams, kaut iespēju ir salīdzinoši vairāk. Un ne jau tāpēc, ka teritorija slēgta, vai grozi aplauzti.
Protams, miljons gaismas gadi līdz tam, lai valstī ikviens iedzīvotājs būtu sportisks un vesels, bet nu par ĀRPRĀTĪGI nesportisku valsti es Latviju nesauktu.
Paldies Edgaram par visu, ko viņš ir devis latvijas hokejam.
Šajā PČ pie dienas labākajiem seiviem komentāros var redzēt, ka pat ārzemnieki atpazīst Edžu. Viņš ir kā Latvijas seja un pretinieku bieds katrā PČ. LEĢENDA!
Mīnuss-skandāls VecRīgā-nu nevajag precētam vīram uzmākties un aizskart sievieti.
Un pēdējais ielaistais gols izlases kreklā-lētumu lētums.To teica ari dāņu čalis kas to golu iemeta.
Otrkārt - nav tikai divi - ir 3 ļoti labi vārtsargi - Merzļikins, Gudļevskis un vēl Šveicē spēlējošais Punenovs. Tā kā trīs lieliski vārtsargi ir. Redzēs, kā ies Kalniņam Dinamo klubā. Varbūt būs vēl ceturtais.
Tā kā ar vārtsargiem mums viss pa lielam ir kārtībā. Arī iepriekšējās paaudzes vārstargu rindās bija 3 labi vārtsargi - Irbe, Masaļskis un Naumovs. Klodāns ar Skudru bija ļoti īsu laiku un tur jau drusku cits stāsts. Vēl tuvumā bija Raitums, Lūsiņš, Dzelzs un vēl visādi. Bet katrā ziņā paldies Masaļskim! Sajā divdesmitgadē es teiktu, ka šobrīd no izlases ir aizgājis trešais spilgtākais vārtsargs Latvijas vēsturē - pēc Irbes un Naumova. Laiks jaunajiem!
es viņu liktu augstākā plauktā kā Irbi !
Protams,ka katram ir tiesības izteikt savu viedokli.Cik tas pareizs vai nepareizs? Par to lai spriež citi.Es Latvijas hokeju apzinīgi skatos no 1965.gada un varu viennozīmīgi pateikt,ka pa šo laiku Latvijas hokejā ir izauguši trīs super spīdekļi.Un interesanti,ka katrs savā pozīcijā.Un tie ir Artūrs IRBE,Sandis OZOLIŅŠ un Helmūts BALDERIS.
Un nevajag būt īpaši pārgudram,lai papētītu šo vīru sporta sasniegumus.Neviens viņiem Latvijā tuvumā nestāv,jeb precīzāk pārējie uz nedaudz zemāka plauktiņa.