12h pēc spēles ar "CSKA"

Par spēles gaitu
Rīgas Dinamo, kā jau pēdējā laikā mājas spēlēs pierasts, spēli nebūt neuzsāka kā otrais numurs, gaidot savas izdevība pretuzbrukumos, bet gan aktīvi, pilnu Arēnas Rīgas tribīņu mudināti, devās uz priekšu un centās novirzīt spēli CSKA laukuma pusē. Dažās pirmajās minūtēs tas arī izdevās. Tomēr CSKA ātri izdarīja secinājumus un, pateicoties augstākai individuālajai meistarībai un tehniskajai sagatavotībai, pārņēma iniciatīvu savās rokās.

Pēc ielaistiem diviem vārtiem rīdziniekiem nekas cits neatlika kā vien riskēt, lieliem spēkiem doties uz priekšu un censties glābt spēli. Ilgu laiku par iespējām izglābties liecināja tikai milzīgā pašatdeve un centība, bet pietrūka oriģinālu un nestandarta risinājumu uzbrukuma noslēguma fāzē. CSKA komanda droši aizstāvējās, neļaujot rīdziniekiem nonākt izdevīgās vārtu gūšanas situācijās, bet retajās brīžos, kad rīdziniekiem tas tomēr izdevās, glāba Baruļins. Abi rīdzinieku gūtie vārti izveidojās nevis pēc izspēlēm vai meistarīgām individuālām darbībām (kā tas bija CSKA gadījumā), bet gan pēc aizsargu uzmetieniem uz vārtu pusi. Punktu izglābt izdevās, tomēr pagarinājumā veiksme smaidīja CSKA.

Lūzuma punkts
No Rīgas Dinamo komandas pozīcijām skatoties, šajā spēlē bija divi izšķiroši brīži: Pirmais, kad komanda nesalūza, parādīja raksturu un izturēja 5 minūšu mazākumu, tai skaitā daļu laika arī spēlējot trijatā; Otrais, kad Dinamo guva pirmos vārtus spēlē pēc Lī Sveta it kā nevainīga uzmetiena uz vārtiem. Efekts šiem gūtajiem vārtiem bija vismaz divējāds – gan emocionāli komanda ieraudzīja gaismu tuneļa galā un atguva ticību pozitīvam iznākumam, gan arī ieraudzīja, ka Baruļins nav tik nepārspējams kā varētu likties skatoties šīs sezonas rīdzinieku un CSKA savstarpējās spēles.

Vairākums/ mazākums
Vairākumā rīdziniekiem bija lielas problēmas ar ieiešanu zonā un nostāšanos. Tomēr pāris reizes izdevās gan nostāties, gan arī izspēlēt līdz brīviem metieniem no perimetra. Diemžēl pēc šiem metieniem un sekojošiem Baruļina ripas atsitieniem, pietrūka rīdzinieku virzības un aktīvas darbības vārtu priekšā.

Mazākumā rīdzinieki dabūja pamatīgi izspēlēties, diemžēl pietrūka 2 sekundes, lai noturēt savus vārtus neskartus. Tomēr, lai arī mazākuma spēle bija veiksmīga, rodas daži jautājumi par Rīgas Dinamo spēli mazākumā (gan šajā, gan iepriekšējās spēlēs).

Rīdzinieki, esot mazākumā, aktīvi spēlē vidus zonā, lai traucētu pretiniekiem nokļūšanu mūsu zonā. Tomēr, kad pretiniekam izdodas pārvarēt mūsu centienus, tad dinamieši izveido pozicionālu četrstūri un turpinājumā mēģina nosegt piespēļu un metienu līnijas, tajā pašā laikā ļaujot diezgan brīvi pretiniekam saņemt un apstrādāt ripu gar bortiem, saspēlēties pa perimetru un meklēt iespējas metieniem. Ja salīdzinām, cik aktīvi pretinieki mēdz sēsties virsū mūsu vairākuma izspēlētājiem, neļaujot saņemt un apstrādāt ripas, liekot steigties ar piespēlēm un provocējot kļūdas, rodas jautājums, kāpēc mūsu komanda spēlē tik pasīvi?

Stiprās puses
Šajā spēlē komanda nodemonstrēja raksturu, neatlaidību un cīņas sparu. Nenolaida rokas neskatoties uz to, ka notikumi laukumā bija ievirzījušies nelabvēlīgā gultnē, un turpināja stūrgalvīgi cīnīties, līdz šī neatlaidība tika atalgota ar diviem veiksmīgiem vārtu guvumiem un vienu punktu rezultātu tabulā.

Vājākais ķēdes posms
Šajā spēlē ļoti vāju sniegumu nodemonstrēja rīdzinieku uzbrukums. Lai arī metienu skaits ir liels (37 metieni), bet lielākoties tie nebija īpaši bīstami. Pietrūka savlaicīgas un mērķtiecīgas izspēles, kā arī neordināras darbības vai spiediens uz vārtu priekšu. Pārāk daudz „taisnvirziena” darbības, kas CSKA aizsardzībai un vārtsargiem lielākoties problēmas nesagādāja.

Strīdīga situācija
Pie strīdīgās situācijas pieskaitīšu Ozoliņa noraidījumu 5+20. Var jau jautāt, kas tur strīdīgs – kustība ar nūjas lāpstiņu bija, Hartigana tēlojums bija pārliecinošs, attiecīgi arī sods. Tomēr šaubas raisa soda formulējums.

Sods tika piešķirts par dūrienu ar nūju. „Dūriens ar nūju” kā tas pēc būtības ir paredzēts noteikumos, ir viens no rupjākajiem pārkāpumiem, kas tiek ļoti bargi sodīts līdz pat lielām diskvalifikācijām. Tā kā hokejā ir redzēti „dūrieni ar nūju”, tad šo epizodi, kad Ozoliņš ar nūjas lāpstiņu iebakstīja Hartiganam, novērtēt kā līdzvērtīgu neceļas roka. Drīzāk šo epizodi var pielīdzināt tam ko izdarīja Hosa spēlē ar Minskas Dinamo. (jāatzīmē, ka arī tad tiesneši nenoorientējās un piešķīra grūti izskaidrojamu sodu.) Manā skatījumā „dūriena ar nūju” tajā epizodē nebija un gan Hosas, gan tagad Ozoliņa situācijās prasījās 10 minūšu sods par nesportisku uzvedību.

Attiecībā uz šo situāciju, rodas vēl viens jautājums – Vai Rīgas Dinamo spēlētājiem nekas nebija sakāms par to, ka Hartigans ar provokācijām panāk, ka no laukuma tiek nodzīts komandas kapteinis? Vai Hartigans nebija pelnījis īpašu attieksmi no rīdzinieku puses (konstanti spēlējot ķermenī visās situācijās u.ml.) vai pat pārmācīšanu (ja komandā ir kāds, kas to var izdarīt)? Abpusējs sods ļaunumu komandai nenodarītu, bet būtisku ziņu rīdzinieki būtu nosūtījuši. Bet nu šis jautājums ir atklāts jau no pirmās spēlēs ar Maskavas Spartak.

1 no 4
Pašlaik 4 komandas - Rīgas Dinamo, Severstaļ, Minskas Dinamo un Torpedo cīnās par vienu izslēgšanas spēļu vietu. Piedāvāju pasekot līdzi šai sāncensībai. Tabulā redzams komandu punktu krāšanas ātrums pēc decembra pārtraukuma un kopējā vieta rietumu konferencē.

Rīgas Dinamo spēlētāju statistika spēlē pret Maskavas CSKA