Bārtulim smadzeņu satricinājums un savainota kāja
Foto: dynamo.ru
Latvijas izlase sākusi gatavošanos pasaules čempionātam, kas maijā norisināsies Vācijā un Francijā. Sezonas pēdējā Kontinentālās hokeja līgas spēlē gūtais savainojums šobrīd par pievienošanos valstsvienībai neļauj domāt Vladivostokas “Admiral” aizsargam Oskaram Bārtulim.
Jau vēstīts, ka zaudējumu 4. marta KHL Austrumu konferences sestajā ceturtdaļfināla spēlē piedzīvoja Oskara Bārtuļa Vladivostokas "Admiral", kas mājās piekāpās Omskas "Avangard" ar 0:2. Līdz ar to gan Bārtulim, gan "Admiral" komandai sezona noslēdzās, turklāt sezonas pēdējā spēlē latviešu aizsargs iedzīvojās nopietnā savainojumā.
“Šobrīd man konstatēts smadzeņu satricinājums, šodien tiks veikta medicīniskā izmeklēšana kājai. Pēc pārbaudēm kļūs skaidrs, vai man atļaus lidot,” sarunā ar portālu Sportacentrs.com pauda Oskars Bārtulis, kurš nav drošs, ka ārsti viņam ļaus atgriezties Rīgā jau tuvākajās dienās. Skaidrs, ka šobrīd par pievienošanos izlasei nevar būt ne runas, un spēlētājs atzīst, ka sākumā jātiek skaidrībā ar veselības stāvokli.
Bārtulis šosezon “Admiral” komandā pildīja kapteiņa pienākumus. 53 KHL regulārā čempionāta spēlēs latviešu aizsargs izcēlās ar diviem gūtajiem vārtiem un septiņām rezultatīvām piespēlēm (2+7). Gagarina kausa izcīņā tikmēr sešās cīņās Bārtulim viena rezultatīva piespēle. Tāpat latviešu aizsargs var lepoties ar otro lielāko spēles laiku komandā gan regulārajā čempionātā, gan izslēgšanas mačos.
Smadzeņu satricinājums nav sīka trauma ar kādu var spēlēt. Tam var būt nopietnas sekas, ja rīkojas pārsteidzīgi.
Vēl ir laiks, jāpagaida, kas un kā būs tālāk.
20 sekundes pirms sezonas beigām nepamatoti pārforsētā centība neliecina par īpaši profesionālu attieksmi pirmkārt jau pašam pret sevi.
Piemeram, ja tev ir kadas likstas ar veselibu, tu tacu ari ej pie dakteriem? Vai tev pajat uz savu veselibu? Vai tik un ta ej stradat, tas nekas ka ar vezelibu ta cabigak?
Sadziedēt smadzeņu satricinājumu var pāris nedēļās . Sezonas laikā tieši tik ilgu laiku prasa atgriešanās uz ledus. Kas tagad ir citādi?
P.s. sports=izklaide, sportistiem darbs, bet skatītājiem izklaide, tātad sportists=izklaidētājs.
P.s.s. atbildot uz pēdējo jautājumu- tā kā strādāju sev, tad reizēm nākas strādāt arī tad, kad ar veselību tā čābiskāk, jā.
Ir pamats domāt, ka ne līdzjutēji to darīs, ne arī LHF.
Veselību Osim.
Par hokejista "pienākumu" spēlēt izlasē vispār nav jārunā, jo Oskars tādā Latvijas hokejā bija tika līdz 16 gadu vecumam un, saprotot, ka te viņam nav ko darīt, devās uz Maskavas CSKA. Zinot, ka 90-tajos un 00-tajos valsts atbalsts bija tikpat kā nekāds, pat morālā ziņā Oskars jau sen ir "atdevis" visus savus parādus.
Reiz es atlavos hokejista spelesanu kluba salidzinat ar katra mirstiga cilveka algotu darbu, bet spelesanu izlase ar vienkarsu halturu,piemeram, kartupelu talku. Man te dazi labi gudrinieki teica, ka ta salidzinat, maigi izsakoties, neesot korekti. Ok, isti korekti varbut ari nav. Bet nu principi ir stipri lidzigi - darbs ir darbs un haltura ir haltura. Un galu gala,varu pateikt to pasu, ko jau pateicu vakar- spelet izlase NAV spiesta lieta.
Savainoties pēdējā spēlē, pēdējā minūtē (!!!) un pie tam tik nozimīgi sagadoteis ka lūzt slida pretiniekam... Tā var būt zīme no augšas-labāk nebraukt, šoreiz nav lemts.
Protams var lamāt viņu ka nekad nav gribējis utt. Tas jau ir cits stāsts.
Ir runa par šo reizi. Ir reizes kad notiek daudz kas dzīvē it kā slikts, lai no kaut kā vēl sliktāka mūs atturētu. Liktenis parūpējās par mums un nelaiž kaut kur.
Starp citu Jūlijs Cēzars no rīta pirms slepkavības ļoti negribēja iet uz Senātu , pats nevarēja izskaidrot kādēļ tā. Tas kā viens piemērs un tādi ir daudz. Šādas zīmes no augšas, brīdinājumus cilvēki nesaņem bieži, bet gudri cilvēki aizdomājas kas un kādēļ tā ar mani notiek. Tāpat kā fizikā arī cilvēku smalkajā pasauē darbojas likumi.
Ja es būtu Bārtuļa radiiieks un viņš varētu un gribētu tieši šoreiz piedalīties , censtos atrunāt par katru cenu. Vienalga ko sabiedrība runās, domās, sauks par nodevēju utt.
Runa tikai par šo gadu. Mums ir jāmācās no zīmēm ,kuras mums tiek dotas dzīvē. Katrs notikums, katra sagadīšanās, katra nejaušība ir loģisku notikumu saistība, kuru mums līdz galam nav lemts izprast.
P.s. un Nameja rakstīto vairāk nelasu nekā lasu, tā kā tur grūti kko komentēt..