Pētījums: Kurš sporta veids ir apmeklētākais Latvijā?

Vietējo čempionātu blokā Latvijā ir divi izteikti vaļi – basketbols un futbols, no kuriem pārējie sporta veidi, hokeju ieskaitot, atpaliek visai tālu. Rēķinot šīs sezonas datus, Latvijas Basketbola līgas (augstākās divīzijas) vidējā apmeklētība ir 312.0 skatītāji, kamēr SMScredit.lv Virslīgā pagājušajā sezonā vidēji maču apmeklēja 291.4 skatītāji. Kā nākamās plecu pie pleca seko volejbola (Latvijas un Igaunijas apvienotā "Schenker" līga), florbola un hokeja virslīgas, kuru vidējā apmeklētība šosezon ir bijusi vien 129-135 skatītāji.

Kamēr basketbola un futbola augstākajās līgās ir teju vienāds komandu (12 pret 10, taču VEF spēlē tikai izbraukumā un U18 izlase aizvadījusi tikai trīs mājas mačus) un pietiekami līdzīgs kopējais spēļu (100 pret 135) skaits, pārējo trīs čempionātu konkurencē jāņem vērā lielās atšķirības. Ja florbola virslīgā spēlē 14 komandas (aizvadīto maču skaits – 146), hokeja čempionātā ir sešas komandas (62 spēles), bet "Schenker" līgā startē vien četri Latvijas klubi (33 spēles). Līdz ar to, ja salīdzinātu četras katras līgas apmeklētākās komandas, florbols konkurentēm būtu tālu priekšā - 222.0 skatītāji pret hokeja 164.0 un volejbola 135.3.

Protokolos norādītie skaitļi gan diemžēl bieži vien ir tikai aptuveni vai pat krietni neatbilstoši realitātei. Statistikas piepušķošana ir ikdiena visos sporta veidos, tomēr šīs sezonas kontekstā īpaši izceļas basketbols. Ja "Valmiera" protokolā redzamos 2000 skatītājus pret "Turību" skaidro kā nejaušu pārpratumu un kļūdu, par izdomu noteikti nevar sūdzēties Ogrē, kur pēc spēka otrajā līgā protokolos atrodami tādi skaitļi kā 980, 656 un 324.

Ja līgas kopējo statistiku šīs spēles būtiski neietekmē, komandas individuālie aprēķini gan var ciest nopietnāk. Salīdzinot šīs sezonas datus, jāņem vērā vēl kāda sporta veidu atšķirība – visās tabulā pieminētajās līgās, izņemot futbolu, ir paredzētas izslēgšanas spēles, kuras, visticamāk, palielinās vidējo apmeklētību. Piemēram, pagājušajā LBL sezonā 19 "play-off" mačus kopumā apmeklēja 20.7 tūkstoši skatītāju, kamēr 166 regulārās sezonas mačos - tikai 51.5 tūkstoši. Abās pēdējās sezonās "play-off" vidējo apmeklētību palielināja par aptuveni 30 skatītājiem.

Piezīmes:

Basketbolā un futbolā pēdējā gada laikā vērojamas pilnīgi pretējas tendences. Ja basketbola regulārās sezonas apmeklētība ir augusi (no 282.8 uz 312.0 skatītājiem, tiesa, vienalga mazāk nekā sezonās pirms tam – 331.6 un 351.9 skatītāji), tad futbola virslīgas apmeklētība turpina dilt – pagājušajos gados bija attiecīgi 360.6 un 426.8 skatītāji. Tiesa, jāpiebilst, ka kritums jāsaista ne tikai ar intereses mazināšanos, bet arī ar to, ka agrāk vairākas komandas ar "Skonto" priekšgalā mākslīgi palielināja apmeklētību daudz lielākos apmēros nekā tagad.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu vienīgie futbola klubi, kuru apmeklētība ir augusi, ir "Skonto" (no 349.3 uz 425.0) un Rīgas "Daugava" (no 135.7 uz 204.5), bet "Ventspils", Daugavpils "Daugavas", "Spartaka" un pēdējās vietas īpašnieces (pirms gada "Gulbene, šosezon "Ilūkste") apmeklētība ir samazinājusies par 100-140 skatītājiem. Turpretī basketbolā apmeklētība kritusi vienīgi "Ventspilij" (no 470.0 uz 444.0) un "Latvijas Universitātei" (no 373.1 uz 347.1). Iepriekšējās divās sezonās VEF, aizvadot mājas spēles dažādos Latvijas reģionos, ar aptuveni 500 skatītājiem bija starp līderēm, bet šosezon rīdzinieku iztrūkumu aizstāj debitante "Saldus" (587.5), uz kuras spēlēm iepriekš LBL2 nāca 327.5 skatītāji.

Ja pašmāju sacensības nav pārāk iecienītas skatītāju vidū, cita aina ir Eirokausos, kur basketbolā un futbolā gandrīz katra mača apmeklētība mērāma tūkstošos. Pēdējo trīs gadu laikā rekords bija septiņi tūkstoši VEF izšķirošajā mačā pret "Valencia", savukārt futbolā abas apmeklētākās spēles bija, pateicoties lielajām poļu fanu armādām - 3106 skatītāji "Metalurga" spēlē pret "Legia" un 5200 skatītāji "Skonto" mačā ar "Wisla" (zemāk video). Bez viesu fanu palīdzības nākamais labākais rādītājs ir trīs tūkstoši starp "Skonto" un "Tiraspol" aizvadītajā vasarā. Pēdējo trīs Eirokausu sezonu laikā VEF vidējā apmeklētība bijusi 2530.8 skatītāji (un 2104.8 VTB līgā), "Ventspils" spēles apmeklējis 1473.1 skatītājs, bet visu futbola klubu kopējais rādītājs bijis 2119.2 skatītāji.

Nav nekāds pārsteigums, ka no visām klubu komandām vislielākā apmeklētība ir tām, kuras spēlē ārzemju līgās. Pārliecinošā pirmajā vietā, protams, atrodas Rīgas "Dinamo", uz kuras mājas spēlēm šosezon ir nākuši 8132.4 skatītāji, kas pagaidām ir labākais rādītājs kluba pastāvēšanas vēsturē. Starp līderēm ir arī VTB līgas pārstāve VEF (1320.0 skatītāji), taču, daudziem nemanot, kopā ar "Dinamo" divu smagsvaru duetu veido Daugavpils "Lokomotīve", kas ikdienā startē Polijas pēc spēka otrajā spīdveja līgā – 5328.6 skatītāji.

Pagājušajā sezonā, kas "Dinamo" nebija tik veiksmīga sportiskajā ziņā un līdz ar to arī tribīnēs, Rīgas un Daugavpils milži bija praktiski viens otram blakus – 6076.5 pret 5600.0 "Dinamo" labā (Cerības kauss netika ņemts vērā). Kaut arī par spīdveja popularitāti Daugavpilī nevajadzētu šaubīties, "Lokomotīvei" gan ir divas būtiskas priekšrocības – sezonas gaitā sacensību skaits ir ļoti mazs (pagājušajā gadā bija deviņas), bet dārgākās biļetes maksā aptuveni 6.4 eiro (kamēr "Dinamo", neskaitot galdiņu rezervāciju – 35.6 eiro).

"Dinamo" un VEF ir lieliski piemēri tam, cik ļoti apmeklētību ietekmē komandas sniegums. "Dinamo" katastrofālajā iepriekšējā sezonā apmeklētība no 7976.5 skatītājiem nokrita līdz 6076.5 un šosezon ir kāpusi par vairāk nekā diviem tūkstošiem. Savukārt VEF apmeklētība (1320.0) slikto rezultātu dēļ kritusies par 440 skatītājiem, pat ierēķinot pagājušās sezonas LBL mājas spēles - rēķinot tikai Eirokausus un VTB līgu, pagājušajā sezonā VEF mačus apmeklēja 2335.7 skatītāji jeb par vairāk nekā tūkstoti vairāk. Šosezon VEF apmeklētākā spēle bija Eirokausā pret Haifas "Maccabi" (3700) un tikai trijos no 12 mačiem protokolā ierakstīti vismaz 2000 skatītāji (par spīti tam, ka arī VEF regulāri mākslīgi palielina apmeklētības datus). Pirms tam divu sezonu laikā no 32 starptautiskiem mačiem tikai trijos apmeklētība nav bijusi vismaz divi tūkstoši.

Viena no "Lokomotīves" stadiona tribīnēm. Foto: www.lokomotive.lv

Savukārt galvenais salīdzināšanas objekts parasti ir sporta veidu virsotnes - proti, izlases. Tomēr izlašu salīdzināšanu ļoti apgrūtina ārkārtīgi atšķirīgais turnīru princips - piemēram, futbolā un basketbolā pirms finālturnīra notiek atlases cikls, kas nodrošina gan izbraukuma, gan mājas spēles, bet hokejā kvalifikācijas turnīra nav. Līdz ar to, atlasot pēdējās desmit mājas spēles, kurām ir noteikta apmeklētība, futbolā no tām tikai viena ir pārbaudes spēle, basketbolā tādas ir četras, bet hokejā - septiņas.

Ņemot vērā šos desmit mačus, lielākā apmeklētība ir vīriešu futbola izlasei, kuru vidēji vērojuši 5585.9 skatītāji. Kaut arī par viena mača skatītāju skaitu varam pateikties bosniešu desantam (kopumā 7787 skatītāji), tā nebūt nav vienīgā kupli apmeklētā spēle - pirmajā vietā ir cīņa pret Grieķiju (7956), un septiņu tūkstošu robežu pārsniedza arī Baltijas derbijs pret Lietuvu (7306). Otro vietu ieņem hokejs (4604.4), taču tieši hokejā meklējamas individuāli apmeklētākās spēles - olimpiskajā kvalifikācijā spēles pret Kazahstānu un Franciju apmeklēja vairāk nekā 10 tūkstoši skatītāju.

Tālāk seko basketbola vīriešu izlase (2762.5), basketbola sieviešu izlase (1287.5) un handbola izlase (984.4, par pārbaudes spēlēm nav datu). Pavisam nedaudz no handbola atpaliek volejbols (950.7), taču volejbola izlasei ir bijis ļoti maz oficiālu mājas spēļu, tādējādi statistika stiepjas pat septiņu gadu senā pagātnē. Latvijā norisinājušies arī vairāki pasaules čempionāta finālturnīri. Piemēram, U18 basketbola izlases spēles pagājušajā gadā apmeklēja 1714.3 skatītāji. 2009.gadā, līdzīgi kā vīriešu valstsvienība, lielu ažiotāžu izraisīja arī sieviešu izlase, kas bija reāla medaļu pretendente un finālturnīrā Latvijā sapulcēja 4068.0 skatītājus, bet 2007.gada nogalē U20 hokeja izlases spēles 1.divīzijā apmeklēja 5076.7 skatītāji.

Piezīme: Mājas spēļu un/vai statistikas datu trūkuma dēļ pētījumā netika iekļautas visu sporta veidu izlases - piemēram, spīdveja un florbola.

To, cik maz tiek apmeklēti Latvijas vietējie čempionāti, varam novērtēt uz kaimiņu fona. Baltijas mērogā dominē Lietuva, kur nopietnā līmenī noris vien divi čempionāti, taču abi ir ļoti apmeklēti - basketbola virslīgas spēli vidēji vēro teju tūkstotis interesentu (987.1), bet futbolā apmeklētība ir 666.2 skatītāji. Basketbola čempionātā, protams, lieli nopelni tik augstai statistikai ir abiem grandiem "Žalgirim" un "Lietuvos Rytas", kuru spēles pretinieku arēnās parasti ir visapmeklētākās.

Tomēr, atšķirībā no "Dinamo" un hokeja Latvijā, Lietuvā ar abiem grandiem interese par pašmāju klubiem nebūt nebeidzas Atskaitot mačus ar Kauņas un Viļņas superklubu līdzdalību, vidējā apmeklētība vienalga ir iespaidīga - 803.1 skatītājs. Basketbola un futbola čempionātos vismazāk apmeklētās komandas ir "Pieno žvaigždes" (356.0) un "Kruoja" (205.8), kuras attiecīgajā Latvijas čempionātā ieņemtu septīto vietu.

Ja lietuvieši Baltijā ir ārpus konkurences, diemžēl arī trešā apmeklētākā pašmāju līga nepieder Latvijai - LBL par 11.7 skatītāju tiesu zaudē Igaunijas basketbola virslīgai (323.7). Piektajā vietā ir Latvijas futbola virslīga, kas kolēģus Igaunijā (188.8) apsteidz par vairāk nekā simts skatītājiem, bet "Schenker" līgā seši Igaunijas klubi ir krietni apmeklētāki nekā četri Latvijas - 202.0 pret 135.3. Savukārt florbolā igauņiem atkal esam priekšā - 131.5 pret 66.3.

Klubu ziņā Baltijas līderis ir Kauņas "Žalgiris", kas šosezon ir pulcējis 8585.7 skatītājus, bet pārējās vietas trijniekā pieder "Dinamo" un "Lokomotīvei". Pagājušajā sezonā "Žalgira" atrāviens pār mūsu klubiem bija daudz iespaidīgāks - 11988.3 skatītāji pret 6076.5 un 5600.0. Populārāko klubu apmeklētību gan ietekmē kāds būtisks faktors - arēnas ietilpība, kas ierobežo cilvēku skaitu apmeklētākajos mačos. "Žalgira" arēnas maksimālā ietilpība var būt aptuveni 16 tūkstoši, Viļņas "Siemens" arēnā - ap 11 tūkstošiem, bet "Arēnā Rīga" hokeja spēles var apmeklēt aptuveni 10.3 tūkstoši skatītāju.

Starp izlasēm jau pieminētās pārbaudes un kvalifikācijas/čempionātu spēļu attiecības dēļ pirmo vietu saglabā Latvijas futbola izlase, kas par nepilniem 300 skatītājiem apsteidz Igaunijas futbolistus (5304.3). Vēl par trim simtiem atpaliek Lietuvas basketbola izlase (5062.5), starp kuras desmit spēlēm visas ir pābaudes spēles. 2011.gada Eiropas čempionāta finālturnīrā, kas notika Lietuvā, lietuviešu mačus apmeklēja 9240.9 skatītāji, svarīgākajās spēlēs lielākajās arēnās allaž esot 11-15 tūkstošiem. Lai arī Lietuvas čempionāts Baltijā dominē, interesanti, ka izlase atrodas pārliecinošā pēdējā vietā - tikai 3754.8 vietas. Starp iemeslie ir ne tikai komandas sniegums, bet arī dārgās biļešu cenas un nelielais stadions - četras no piecām atlases cikla spēlēm notika LFF stadionā Viļņā, kura ietilpība ir aptuveni 5.5 tūkstoši.

Piezīme: Klubu apmeklētības aprēķināšanā tika iekļautas visas oficiālās spēles, izņemot kausa un superkausa izcīņas.

Izmantotie resursi:
LFF: JAUNUMI | LATVIJAS FUTBOLA FEDERĀCIJA
Latvijas Basketbola savienība
Latvijas Florbola savienība » LV »...
Официальный сайт спидвейного клуба «Lokomotīve»
Latvijas Hokeja federācija
volley.ee
Eesti Korvpalliliit
Eesti Jalgpalli Liit
Saalihoki.ee
LKL- Lietuvos krepšinio lyga
Pradinis - FutboloTV
The official website for European football –...
FIBA Europe
CEV - Confédération Européenne de Volleyball