M. Rēdlihs: "Vieglu spēļu nebūs"

Šis ir pirmais gads "Dinamo" projektam. Kā vērtē līdz šim aizvadīto sezonu pats sev un arī kopumā komandai?
Runājot par projektu, Latvijai tas ir ļoti labs veidojums, kas palīdz sakārtot hokeju. Tomēr šādā līmenī Latvijas hokejs nav bijis ļoti sen. Tagad principā var teikt, ka Latvijā hokejs ir atgriezies augstā līmenī. Arī pašam spēlēt tādā līmenī un pie tam Latvijā, ir super! Ir liels prieks par šo visu. Par sezonu runājot, vienmēr jau gribas nedaudz labāk, bet, tā kā šī ir pirmā sezona, tad ir labi.

Izlases kontekstā runājot, "Dinamo" ir ieguvums?
Jā, protams. Līmenis ir ļoti labs, daudzi izlases spēlētāji tajā spēlē un pie tam savās mājās un, domāju, tas jebkuru spēlētāju iespaido tikai pozitīvi. Līdz ar to arī izlasē var nospēlēt labāk.

Šobrīd esat 11. turnīra tabulā. Tā ir objektīvā vieta komandai?
Domāju, ka jā. Esam tur, kur apmēram arī mums būtu jābūt, vērtējot objektīvi. Protams, vēl jau tā 11. vieta arī jānotur, vēl ir astoņas spēles, bet domāju, ka ir labas iespējas tikt izslēgšanas spēlēs un palikt ne tikai sešpadsmitajiem, bet arī būt ap to pašu 11., 12. vietu objektīvi.

Ir kāds pretinieks, ko noteikti negribētos izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā?
Droši vien pret Ufu [Ufas "Salavat Yulayev"], lai gan arī otro spēli pret viņiem, ko aizvadījām mājās, bija līdzīgs rezultāts. Bet manā skatījumā viņi tomēr ir maķenīt pārāki par citām komandām, ar ko esam spēlējuši. Viņiem patiešām ir baigi labā komandā, un ne velti tagad ir sakrājuši visvairāk punktus un ir priekšā visiem šobrīd. Pret pārējām komandām - vairāk vai mazāk vienalga...

Šobrīd pretī pirmajā kārtā sanāktu Magņitogorskas "Metallurg".
Patiesībā tas nemaz nebūtu tas sliktākais variants. Viņiem ir laba komanda, bet mēs ar viņiem vienmēr esam spēlējuši līdzīgi. Ne tikai rezultātā, bet arī spēles ziņā.

Pagājušogad spēlēji Baltkrievijā Žlobinā. Par līmeņu atšķirību laikam lieki jautāt...
Ir atšķirīgs! KHL līmenis ir par to vienu pakāpienu augstāks nekā Baltkrievijā. Baltkrievijas čempionātā spēlēt ir labi, bet, kad tu tiec Krievijā, tas ir pavisam citādāk. Aizbraucām ar izlasi uz Izaicinājuma kausu spēlēt, un bija laiks padomāt, ka patiešām Krievijā tas viss ir daudz lielāks, un līmenis ir augstāks. Arī organizācijas ziņā, protams. Piemēram, KHL visiem izmazgā visu netīro, Latvijā nekā tāda nav. Pirms spēlēm, pēc spēlēm sagaida autobusi, lidmašīnas, viss kā vajag.

Spēlēji arī Zviedrijā kādu brīdi. Ar kādām atmiņām atceries to laiku?
Nu, tā... Viss jau bija forši, bet nedabūju īsti savu laiku un nepiepildīju sevi līdz galam, tāpēc nav tās pašas labākās atmiņas...

Visur tagad krīze. Tas kaut kādā veidā ir skāris "Dinamo" spēlētājus?
Pagaidām spēlētājiem viss ir kārtībā. Nav nekādu kavējumu, visas algas samaksā laikā. Ja arī ir kaut kādas krīzes sekas, tad katrā ziņā mēs, spēlētāji, to nejūtam. Līdz ar to viss ir ļoti labi. Arī nekādu organizatorisko izmaiņu nav - kā bija sākumā, tā praktiski viss arī ir palicis, un nekas nav mainījies. Protams, nezinu, kas iekšienē darās, bet mums viss kārtībā. Basketbolā ASK sanāca tik smaga krīze, jo viņiem jau liels valsts atbalsts, bet, cik zinu, tad mums laikam ar valsts naudu ir ļoti mazs sakars, ja tāds vispār ir. Katru cilvēku jau skar krīze, bet uz mums tas tā mazāk...

Kluba prezidents Viesturs Koziols presē bija izteicies, ka nākamsezon spēlētājiem jārēķinās ar algas samazinājumu. Esi gatavs tādam pavērsienam?
Nopietni, ja? Nemaz nebiju dzirdējis par to. Man ir divu gadu līgums ar "Dinamo". Viss atkarīgs no tā, cik krasi mainīsies atalgojums. Ja tāds brīdis patiešām pienāks, tad arī būs jādomā, bet mums jau nav tās lielākās algas līgā. Līga izskatās diezgan stabila un droša, līdz ar to nav pat ienākusi prātā doma, ka varētu braukt prom. Ko tur daudz domās - jāiet un jāspēlē pēc iespējas labāk katra spēle.

Sezonas sākumā bija atgadījums ar Edgaru Masaļski. Kā tas viss tika uzņemts komandā?
Protams, ka visi gribēja, lai viņš paliek komandā, jo viņš ir labs vārtsargs. Tas bija vienkārši negadījums. Katram tā var gadīties. Komandai bija nožēla, ka tāda situācija ir izveidojusies, bet tas bija kluba vadības pieņemts lēmums, un mēs tur neko nevarējām darīt. Viņš tagad ir Vācijā un, domāju, ka viss nokārtosies un ir jau nokārtojies, jo viņš spēlē un atgūst iepriekšējo līmeni.

Nav tā, ka šogad ir mazāk pozitīvo emociju, kad sapulcējaties uz izlasi, jo tomēr diendienā redzat viens otra sejas lielākoties?
Nē, tik un tā ir citādāk nekā "Dinamo". Tik un tā ir citas emocijas. Nevaru nodefinēt, bet ir cita izjūta, tā ir izlase, un pozitīvas emocijas ir ļoti daudz, kad sanākam visi kopā. Visi esam kopā, visi latvieši, nav nekādu leģionāru - tas ir citādāk.

No latviešiem esi iemetis visvairāk vārtus "Dinamo" - deviņus. Taču arī tas ir krietni mazāk nekā pirmajiem trim leģionāriem. Nebaida, ka atkal nebūs situācija izlasē, kad momenti ir, bet pats galvenais - vārti - nav?
Man jau šķiet - jo vairāk tu domā par tādām lietām, jo vairāk tie vārti arī neies iekšā. Vienkārši jāiet un jādara savs darbs, jāspēlē sava spēle, un tad jau tas rezultāts nāks. Mazāk jādomā, jāiet ārā, jāatdod sevi par visiem simts procentiem, un būs labi.

Cik daudz zini par pretiniekiem, vai esat pētījuši kādu īpaši?
Esam spēlējuši ar ungāriem. Viņi ir pacēluši savu līmeni. Viena komanda viņiem spēlē Austrijas čempionātā, kas nav slikts līmenis. Tā viņiem ir izlases bāzes komanda, kur spēlē puse valstsvienības. Pret ungāriem būs ļoti grūti, visi ir labi saspēlējušies sezonas laikā. Itālija arī ir spēcīga - kā atceramies, viņi mūs pasaules čempionātā atstāja aiz borta, uzvarot mūs Maskavā. Ar Ukrainu esam spēlējuši. Katrā ziņā zinu vienu - visas trīs spēles būs smagas. Nebūs vieglu spēļu un katrā mačā būs jāiziet ārā ar maksimālu atdevi. Visas komandas ļoti grib tikt uz Olimpiādi.

Esi jaunākais no brāļiem Rēdlihiem hokejistiem, bet visvairāk spēlējis izlasē...
Nu, tā sanācis. Krišjānim bija savainojumi, tāpēc nesanāca divus gadus spēlēt. Jēcis [Jēkabs Rēdlihs] visu laiku mācījās universitātē Amerikā, līdz ar to nevarēja tikt pavasaros uz Latviju, jo bija skola. Es pat nezinu, kāpēc tiku izlasē. "Rīga 2000" spēlēju ceturtajā maiņā, bet Beresņevs mani paņēma uz olimpisko kvalifikāciju. Arī tur daudz nespēlēju, bet, tā kā biju spēlējis kvalifikācijā, Beresņevs mani paņēma arī uz pasaules čempionāta kandidātiem. Sanāca veiksmīgi nospēlēt, kaut kā tas liktenis sakrita un aizbraucu uz čempionātu. Tad jau biju iesējis to sēklu un tālāk viss pats gāja uz priekšu. Pagājušogad spēlējām visi trīs brāļi un bija baigi labi.

Šogad Jēcis nav uzaicināts...
Nu, nav uzaicināts! Žēl...

Cik patiesa informācija, ka nākamsezon "Dinamo" spēlēs visi trīs Rēdlihi?
Nu, nezinu, tad jau redzēs. Pat nezinu, cik ilgi Jēcim ir līgums Čehijā. Tad jau redzēs, vai "Dinamo" piedāvās viņam līgumu. Pagaidām neko neesmu tādu dzirdējis. Gan jau tad, kad sezona nāks tuvāk, tad būs arī vairāk informācijas par visu.

Starp visām KHL spēļu norises vietām, kuras ir tās vietas, kur labprāt atgrieztos un kur ne?
Ja es būtu spēlētājs, kuram, neko pilnīgi nezinot, būtu jāizvēlas kāda KHL komanda, kur spēlēt, varu teikt godīgi, un nevis kā latvietis, bet kā cilvēks no malas, ka Rīgā ir vislabākā vieta, kur spēlēt. Kāpēc? Jo atmosfēra un visi apstākļi ir reāli vislabākie tieši Rīgā. Pilsēta ir forša, komanda laba, Arēna laba, tādi līdzjutēji - nekur citur tā nav. Ir labas halles uzceltas Omskā, Jaroslavļā, Kazaņā, kur arī komandas tiek labi uzņemtas, uz spēlēm nāk daudz skatītāju, bet nekur nav tā, kā Rīgā, kad līdzjutēji auro un ir lieliska atmosfēra. Kur negribētos? Toljati, Čeļabinskā bija vecas halles, kur nebija diez ko patīkami. Galvenais tomēr ir halle, jo mēs jau neko vairāk par halli un viesnīcu neredzam izbraukumos.