RFS prezidents: par Virslīgas klubu budžetiem un pēdējās kārtas drāmu

Visu Virslīgas sezonu bija novērojama divu Rīgas klubu skriešanās - gan "Riga", gan RFS aizvadīja teicamas sezonas, kurās savstarpējos mačos pamatlaikā tā arī ne reizi nenoskaidroja uzvarētāju. Lai gan abi klubi Virslīgas punktu ziņā visu laiku bija blakus "uz nažiem", tas tika paveikts ar atšķirīgām iespējām, un intervijā RFS kluba prezidents Artjoms Milovs tika aicināts sīkāk paraksturot klubu finansiālos mērogus. "Lursoft" datu bāzē RFS kluba 2022. gada budžets norādīts piecu miljonu eiro apmērā, taču Milovs paskaidroja, ka tajā nozīmīgu daļu ieņem arī izdevumi par dalību Eirokausos, piemēram, pārlidojumi. "Ja tos izdevumus noņem nost, tad pagājušajā gadā budžets mums bija apmēram 3.5 miljoni. Šogad RFS budžets bija līdzīgs, varbūt nedaudz mazāks, ap 3.3 miljoniem."

Aicināts salīdzināt sava kluba finansiālos mērogus ar galveno konkurenti "Riga", Milovs minēja, ka pretinieku budžets ir ap desmit miljoniem eiro, tiesa, šis skaitlis jau arī atkarīgs no tā, kas tajā tiek ierēķināts. Savukārt par spēlētāju algu atšķirību viņš norādīja, ka "Riga" sākumsastāva futbolists šosezon saņēma vidēji 2.5 reizes vairāk nekā RFS. Taču titulu ieguva RFS komanda.

"Es piekristu, ka budžeta lieluma ziņā RFS ir otrajā vietā Virslīgā," teica Milovs. "Taču atrāviens no 3., 4. un 5. vietas nav tik liels, kā daži iztēlojas. Man īsti nepatīk minēt, ko citi tērē, taču, ja reiz esmu iedzīts stūrī, tad tādi ir minējumi - "Riga" budžets ap desmit miljoniem, mums 3.5, tuvākajiem sekotājiem ap diviem, 2.5 miljoniem eiro. Bet tie ir tiešām aptuveni skaitļi, kurus izsaku pēc saviem minējumiem."

"Tāpat šeit svarīga lieta, ko nepieciešams ņemt vērā, ka trīskāršs budžets jau nenozīmē, ka visur tiek tērēts trīsreiz vairāk un labāk," norādīja RFS prezidents. "Teiksim tā, lai sasniegtu 80% rezultāta, klubam nepieciešami trīs miljoni. Nākamie trīs miljoni jau sniedz vairs tikai varbūt 10%, kamēr nākamie trīs miljoni var pat nostrādāt mīnusā, piemēram, ja tiek piesaistīti augsti apmaksāti spēlētāji, kuri ir krietni virs Virslīgas līmeņa un zaudēt šeit motivāciju. Tad pārāk liels budžets var nostrādāt pat negatīvi, jā. Tā ka noteikti nav tā, ka "Riga" ir trīsreiz lielāks budžets un ka tādēļ viņiem obligāti jābūt trīsreiz spēcīgākiem laukumā."

Viena no acīmredzamākajām atšķirībām "Riga" un RFS pieejās novērojama galvenā trenera pozīcijā. "Riga" komandā Tomislavs Stipičs kļuvis par izņēmumu jau ar to, ka novadījis komandu no sezonas pirmā līdz pēdējam mačam, taču arī viņa nākotne šobrīd ir neskaidra, kamēr RFS komandu kopš 2020. gada vada viens galvenais treneris - Viktors Morozs.

Milovam tika uzdots jautājums, vai viņš neplānotu izmaiņas komandā, ja RFS tomēr nebūtu ieguvusi titulu, ko kluba prezidents noliedza un sniedza savu paskaidrojumu: "Uzskatu, ka 2022. gadā neviens treneris pasaulē mūs neaizvestu reizē gan uz Konferences līgas grupu turnīru, gan Virslīgas titulu, ņemot vērā mūsu spēlētāju resursus. Pirms tam Moroza vadībā 2021. gadā ieguvām Virslīgas titulu, tam sekoja iekļūšana Konferences līgas grupu turnīrā, kas mums arī ir kā tituls. Ja šogad būtu tomēr sanācis tā, ka neuzvaram ne kausā, ne līgā, tad mana attieksme pret galveno treneri nekādi nebūtu mainījusies. Mēs taču saprotam, ka Viktors nemaz nevarēja ietekmēt to, kā pēdējā kārtā nospēlē "Riga" un "Valmiera"."

Par Moroza kā trenera potenciālu un limitu - Milovs atzina, ka viņam par to grūti izteikties, taču viņš noteikti saredz Morozam iespējas spert soli uz augšu un sekmīgi strādāt kādā Eiropas vidusmēra līgas klubā: "Vai viņam ir potenciāls aizsniegties līdz kādam "Top5" klubam, par to man tiešām grūti atbildēt, jo es gluži vienkārši nezinu, no kā tas ir atkarīgs. Tas, ko es zinu, ir tas, ka Viktors visu laiku turpina attīstīties un pilnveidoties, un, ja kādam Latvijas futbolā ir viedoklis, ka Viktors kā treneris stagnē un neattīstās, tad tam es noteikti nepiekrītu."

RFS prezidents norādīja, ka tādā divcīņā kā viņa komandai ir pret "Riga" ļoti svarīgas ir nianses un mazas detaļas, jo svarīgākajos aspektos komandas jau ir tik līdzvērtīgas: "Velns ir detaļās, ja tā drīkst izteikties, tāpēc arī tām mazajām lietām cenšamies pievērst lielu uzmanību."

Visu detaļu kulminācija šosezon pienāca 11. novembrī, kad pēdējā kārtā RFS bija nepieciešams iegūt vismaz par punktu vairāk savā spēlē pret "Mettu" nekā "Riga" ieguva pret "Valmieru". "Man pašam bija iekšēja sajūta, ka savu uzdevumu paveiksim un uzvarēsim, attiecīgi viss izšķirsies otrajā spēlē," atminējās Milovs. "Pirmo puslaiku es pat neskatījos, atrados LNK Sporta parka telpās un "aipadā" sekoju līdz "Riga" mačam, tikai ik pa brīdim izejot, lai apskatītos, kas notiek mūsu spēlē."

"Arī otrajā puslaikā vairāk skatījos "Riga" spēli, pat tad, kad mums vēl bija 0:0," turpināja Milovs. "Tad mēs paši izvirzījāmies vadībā, un likās, ka izredzes tagad jau ir ļoti labas. Bet, kad "Riga" guva vārtus un panāca 1:1 savā mačā, tad gan sekoja laiks, ko es nemaz negribu atcerēties. Viņiem palika, šķiet, piecas minūtes, kurās izraut sev uzvaru un titulu. Tās bija tādas emocijas, biju pamatīgi uzvilkts, sekoju "Riga" spēlei, bet tur tāpat bija 20 sekunžu nobīde no reālā laika, un satraucos, ka kādam līdzjutējam jau varbūt pienākušas ātrākas ziņas par to, ka "Riga" iesitusi. To konfliktu starp Viktoru (Morozu) un Andri (Rihertu, "Mettas" galveno treneri) es, godīgi sakot, pat neredzēju, lai gan stāvēju dažu metru attālumā. Tobrīd man bija pilnīgs haoss galvā. Kad "Riga" spēle beidzās, tad kļuva vieglāk, jo uzdevums tapa pilnībā skaidrs - mums pašiem jānosargā uzvara! Vismaz varēju sakoncentrēties uz kaut ko konkrētu."

Intervijas pilns audio ieraksts pieejams Sportacentrs.com futbola apskatnieka Edmunda Novicka "Patreon" profilā.