Kalniņš: "Uz ledus gatavojos pirmoreiz mūžā, īsto Valmieru varēs redzēt otrajā aplī"

Kāpēc pagaidām neesi pamatsastāvā? Joprojām trauma liek manīt?
Pirmajā spēlē Ventspilī guvu nelielu savainojumu - divas spēles bija jāizlaiž, trešajā nācu uz maiņu. Šodien jau pilnībā biju vesels, bet treneris izvēlējās tādu taktiku ar domu, ka nāku uz maiņu un pastiprinu spēli. Absolūti respektēju trenera lēmumu. Niks [Savaļnieks] labi spēlē, labi cīnās, rāda raksturu, uzkurina komandu, tā ka viss ir likumsakarīgi.

Tu jau pats arī tagad esi treneris, esi pieredzējis - varbūt pats devi padomu trenerim, ka, nākot uz maiņu, dosi lielāku labumu?
Nē, tas bija tikai trenera lēmums. Skaidrs, ka mēs ar Niku neesam tie paši ātrākie. Esam cīnītāji. Tādi divi [uzbrucēji] varbūt var atrasties pēdējās 10 minūtēs, lai turētu rezultātu vai izdarītu kaut kādu spiedienu, bet droši vien kopumā vajadzīgi ātri spēlētāji, lai būtu daudzveidība. Šķiet, abi divi vienlaicīgi neiederamies. Vismaz pagaidām - redzēs, kā būs tālāk.

Ja pirms spēles jums piedāvātu neizšķirtu, laikam bēdīgi jūs nebūtu, bet spēles gaita bija tāda, ka varējāt arī uzvarēt.
Šodien kā pa viļņiem, tādas šūpoles. Pat nezinu [vai piekristu neizšķirtam pirms spēles] - gribētu pacīnīties par uzvaru, redzot tabulu, redzot spēles. Skaidrs, ka arī "Metta" nav bez savām problēmām, tā ka absolūti nenoskaņojām sevi tā, ka būtu jāspēlē neizšķirti. Saprotams, ka neizšķirts izbraukumā pret komandu, kas Virslīgā pieredzējusi daudz ko, nav tas sliktākais iznākums, bet galvā bija domas, ka jācīnās par uzvaru.

Visi četri vārti sabira, kad tu uznāci laukumā.
Nezinu, likteņa pirksts [smejas]. Veiksmīgi sanāca - varbūt arī nostrādāja trenera ideja par uzbrukuma pastiprināšanu. Tiešā veidā gūtajos vārtos gan nebiju iesaistīts, bet prieks, ka goli iekrita, ka nostrādāja spēles plāns.

Ja gūtu vārtus, svinētu rezervēti?
Nezinu, sirdij nevar pavēlēt. Ja aizdomātos, tad varbūt rezervēti, bet, ja būtu ļoti lielas emocijas, tad svinētu.

Kā tev izskatījās pendeles epizode?
Grūti pateikt, 50/50. Ja neiedotu, nekāda strīda nebūtu. Tiesnesis redzēja tā. Iespējams, ka kontakts bija, bet tai pašā laikā laukuma centrā tādas pašas epizodes dažkārt nesvilpj. Es nekomentēšu, 50/50. Varēja iedot, varēja neiedot.

Vai jūti, ka "Metta" kļuvusi jūtami vājāka pēc Dāvja [Indrāna] un tevis aiziešanas? Vēl vairāk jauniešu.
Man grūti novērtēt - kad esmu laukumā [domāts - "Mettas" sastāvā], pavisam citādi izskatās, tagad vairāk skatos no malas, arī "Mettu", un ir grūti novērtēt. Iespējams, pieredzes biškiņ pietrūkst, bet nevar teikt, ka viņi spēlē slikti. Bija vairākas spēles, kurās viņi nodemonstrēja labu tempu, ātrumu, pāreju. Skaidrs, ka realizācija pieklibo. Šodien arī bija pirmajā puslaikā pārliktnis, bet tāpat divus vārtus guva. Dāvis, protams, spēcīgs spēlētājs, kaut gan vietā atnāca leģionārs un arī brīžiem neslikti izskatās. Man grūti teikt, jāskatās speciālistiem no malas - pieredzes varbūt ir palicis mazāk, varbūt arī trūkst šādu futbolistu klātbūtnes, līdera, kurš nav atradies. Gan jau laika gaitā atradīsies.

Šai brīdī piezogas LFF jaunais prezidents Kaspars Gorkšs, kurš apsveica Gati Kalniņu ar komandas pirmo punktu. Gatis parādā nepalika un apsveica ar jauno amatu.

Kaspars tagad var palīdzēt tev, Gati, atbildēt. Ja apgalvošu, ka Valmiera ar "Mettu" cīnīsies par palikšanu, vai tas būs korekti?
Nē, nebūs! Mēs iesim katrā spēlē cīnīties - puikām ir raksturs. Vēl pirms sezonas sākuma varēja prognozēt, ka pirmais aplis mums būs tāds kā sagatavošanās posms. Pēc pirmā apļa pa īstam varēs redzēt, jo... negribu nevienu apbižot, bet tie apstākļi, kādos mēs gatavojāmies... es droši vien pirmo reizi mūžā tādos gatavojos. Principā visu pirmssezonas periodu pavadījām uz ledus. Fizisko apjomu mēs veicām, bet tādas tehniskas, taktiskas lietas absolūti nebija iespējams. Pāris reizes bijām hallē, uzspēlējām, un tie bija tādi kā svētki. Ziema arī mūs nelutināja. Skaidrs, ka sitīsimies ar "Mettu" un droši vien turpat arī būsim, bet iesim cīnīties katrā mačā.

Dzirdēju, ka tu šodien pirms spēles vēl paguvi arī piedalīties talkā.
Man šogad vispār nav brīvdienu, rīt jābrauc uz Liepāju. Daudz kas man ir pakārtots Virslīgas kalendāram, man ir savi bērni, kuri jāved spēlēt un sagadījās, ka šodien bērniem bija jāgrābj lapas - aizbraucu uz stundu. Nebija jau tā, ka notalkojos tā, ka vairs neko padarīt nebūtu spējīgs [smaida]. Šodien vairāk bija organizatorisks darbs - parādīt bērniem, kas jāsagrābj, sagatavot mājas laukumu "Latvenergo", lai var aizvadīt spēles kaut cik mājīgā gaisotnē.