Krivuņecs tic Virslīgas potenciālam: "Gribam panākt wow efektu!"

Pirms LFF vēlēšanām starp prezidenta amata kandidātiem bija diskusijas, vai LFV vispār vajadzīga kā atsevišķa organizācija. Kaspars Gorkšs bija viens no tiem, kurš apšaubīja LFV lietderību. Pakomentē, lūdzu, kādas ir LFV un LFF attiecības pēc vēlēšanām šobrīd un kas gaidāms nākotnē!
Dažus mēnešus pēc vēlēšanām LFF prezidents [Gorkšs] un ģenerālsekretārs [Pukinsks] atnāca uz LFV, lai aprunātos par paveikto un nākotnes plānu. Kaspars izteica domu, ka laikā, kad viņš veidoja savu priekšvēlēšanu kampaņu, bija cita situācija un cita LFV valde. Principā līga bija bez direktora [pēc Šlēgla atbrīvošanas 2017. gada maijā LFV nebija izpilddirektora līdz pat 2018. gada februāra izskaņai, kad par jauno vadītāju kļuva Ainārs Dakša - aut.] - organizācija bija ar galvu, bet bez rokām. Saprotams, ka šādā situācijā Gorkša viedoklis bija, ka LFV nav efektīva un tā jāpievieno LFF.

Tomēr pēc LFV valdes sastāva izmaiņām decembrī/janvārī, kad Virslīgas klubi palielināja LFV valdes locekļu skaitu līdz četriem [Krivuņecs, Saulriets, Lajuks, Bisenieks - aut.], līgā sākās pārmaiņas - LFV atrada jaunu direktoru [Dakšu], pārcēlās uz jaunu ofisu, savāca vienuviet visus dokumentus, salika visu līgas vēsturi vienā vietā, uzreiz parakstīja jaunu līgumu uz labākiem nosacījumiem ar mūsu ārzemju partneriem, kuri pērk no mums translāciju tiesības - tobrīd līgums jau bija finiša taisnē, taču, atnākot mums, man izdevās pārliecināt šo līguma parakstīšanu nedaudz pārcelt, lai iepazītos ar šo jautājumu padziļināti, un galu galā izdevās pierādīt un pārliecināt līgumu parakstīt uz mums izdevīgākiem nosacījumiem. Pierādījām, ka mums ir nopietni nodomi savu produktu uzlabot, kas savukārt dos labumu šiem te mūsu partneriem. Tāpat nomainījām mūsu partnerus TV vidē, kas arī bija visai ilgstošu pārrunu rezultāts. Sekojoši sākām strādāt pie Virslīgas zīmola attīstības - gan sociālajos tīklos, gan avīzēs, gan radio, kas principā līdz tam netika darīts. Visbeidzot sākām izmantot jaunu produkta izplatīšanas kanālu, proti, "Lattelecom" veidoto platformu un kanālu "Shortcut".

Šīs strukturālās izmaiņas ietekmēja nākamos procesus - sākām vērot, kur līga tiek pieminēta, cik cilvēku mūs skatās un klausās. Šos statistikas datus devām LFF, lai pierādītu, ka darbs patiešām notiek. Kaspars ar Edgaru ir ar šiem datiem iepazīstināti, viņi zina, kas notiek. Retorika mainījusies uz to, ka ir jādiskutē, kādā formā LFV jāturpina savu pastāvēšanu - atrodoties federācijā vai kā atsevišķai organizācijai. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mums ir pieejama UEFA pieredze un palīdzība, kā labāk organizēt līgu, lai tas dotu labāku rezultātu. Labāku rezultātu visiem "akcionāriem" - LFF, izlasei, līgai, klubiem, to īpašniekiem, futbolistiem, līdzjutējiem.

Tāpēc mums, līgai, šobrīd ir konstruktīvs dialogs ar LFF par nākamo periodu - vēlamies vienoties par nākotnes sadarbības formu. Taču konkrēti šobrīd mums kā sabiedriskajai organizācijai ir izveidojies budžets nākamajiem diviem gadiem [2019., 2020.] - mums ir garantēts tāds budžeta līmenis, kāds tas ir šobrīd [2018. gadā] un šobrīd notiek darbs, lai piesaistītu vēl dažus partnerus, lai spertu nākamo soli un lai mēs skatītājiem kļūtu vēl spēcīgāki un interesantāki.

Ja nākamajiem diviem gadiem ir garantēts budžets, vai tas nozīmē, ka arī ar LFF tomēr jau kāda vienošanās par finansiālu atbalstu ir panākta?
Līgas uzdevums ir būt finansiāli neatkarīgai. Manis pieminētajā garantētajā budžetā LFF līdzfinansējums ir mazāks nekā 5%, un šī budžeta daļa būtībā aiziet, lai klubus nodrošinātu ar statistiku - puse aiziet "Instat", kura statistika palīdz klubiem gatavoties un izmantot analītiskos datus par pretiniekiem, kā arī savu komandu un spēlētājiem. Otra puse daļēji sedz translāciju izmaksas.

Līgas galvenie ienākumu avoti ir trīs - ģenerālsponsora devums, TV tiesību pārdošana ārzemēs (jau minēju par jauno līgumu, kas parakstīts uz trim gadiem) un mazie sponsori. Runājot par trešo grupu, reizēm tas ir barters, pakalpojumu sniegšana. Kā piemēru varu minēt TV torņu izvietošanu stadionos. Tie ir tehniskie partneri, kuri par nelielām summām ļauj mums filmēt TOP spēles ar piecām kamerām, kam nepieciešami četri TV torņi. Turklāt turnīru sākam vienos laukumos, pēc tam pārejam uz citiem, un tas viss, torņu pārvešana, saistīts ar būtiskām izmaksām. Tāpēc it kā mazs partneris, taču ļoti svarīgs, kas līgai palīdz nodrošināt spēļu translēšanu.

Ar LFF runājam, lai tā mums palīdzētu spert nākamo soli. Redzam, ka, veicot nelielus ieguldījumus, varam panākt būtisku efektu. Mēs varētu paplašināt sava produkta izplatīšanas kanālus - to pašu radio, manuprāt, neizmantojam par 100%. Tas pats attiecas uz avīzēm. Vienmēr var palielināt interesantu materiālu skaitu sociālajos tīklos, vairāk rakstīt analītisko materiālu. Taču tam visam, pirmkārt, nepieciešami cilvēki, kas, protams, saistīts arī ar papildus finanšu izdevumiem. Taču šie cilvēki palīdzētu ar materiālu veidošanu, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi.

Jo kas gan ir mūsu futbola galvenā problēma? Spēles ir ārkārtīgi interesantas, sižeti ir aizraujoši, cīņa par titulu ir asa - ir četras piecas komandas, kas tēmē uz titulu. Un tā ir unikāla situācija - veicu analīzi, kurā pētīju čempionu skaitu dažādos čempionātos pēdējos 10 gados. TOP čempionātos pārsvarā ir trīs četri čempioni, bet Virslīgā bijuši pieci čempioni un, kas zina, varbūt šogad būs sestais [Virslīgas titula nav ne līderei RFS, ne vicelīderei "Riga" - aut.]. Tas viss ir interesanti, savukārt tas, kas saistīts ar lietām apkārt futbolam, ar to, kā mēs runājam par futbolu, kādas ir futbola programmas, kuras īstenībā nemaz neeksistē... Lai cilvēki varētu nevis tikai skatīties, kā viena komanda gūst vārtus pret otru komandu, bet arī uzzinātu futbolā iesaistīto cilvēku stāstus, par treneriem, par futbolistiem, viņu sporta un personīgās vēstures, kuras ir interesantas. Stāstīt par to, kā treneri gatavo komandas, par to, kā komanda maina savu stratēģiju mača gaitā. Tas viss ir tik interesanti un dod jaunu garšu spēlei. Diemžēl mums šī visa pietrūkst. Pats lasu par Anglijas futbolu, jo ir tik interesanti, kad informācija ir tik ļoti pieejama, paplašināta un atklāta no cita redzes leņķa.

Precizēsim šo tēmu - no vienas puses sacīji, ka LFV jābūt finansiāli neatkarīgai, bet no otras puses saki, ka būtu vajadzīgs šis LFF finanšu impulss, lai cilvēki par līgu uzzinātu vairāk.
Analizējot Latvijas un Baltijas sporta tirgu, uzskatu, ka Virslīgai ir visplašākās iespējas un vislielākais potenciāls attīstīties un piesaistīt līdzekļus no sponsoriem. Tas tāpēc, ka Virslīga patiešām var sponsoriem sniegt reālu atdevi. Lai parādītu, sasniegtu šo rezultātu, skaidrs, ka mums kaut kādā mērā nepieciešams avanss. Ar pliku entuziasmu nevaram pierādīt, ka esam labākie. Jā, mūsu reitingi aug, taču, tiekot pie neliela avansa un sperot nākamo soli, varam paplašināt sponsoru loku līgai, kas var ļaut LFF atbrīvoties no finanšu sloga un kļūt par organizāciju, kas seko futbola kā spēles attīstībai - vairāk uzmanību pievērst reglamentiem, licencēšanai, bet finanšu jautājumam aiziet fonā. Taču šobrīd vajadzīgs šis solis.

Principā mēs mēģināsim paveikt to saviem spēkiem - runāju tikai par gadījumu, ja mums pietrūks iespēju vai laika, lai paši atrastu sponsorus, kas ļautu realizēt lietas, kuras minēju. Mums vēl ir diezgan daudz laika līdz nākamajai sezonai, aktīvi pie tā strādājam. Jāsaprot, ka LFV šobrīd ir divi apmaksāti darbinieki - organizācijā, kurā ietilpst astoņi klubi ar kopējo gada budžetu virs 10 miljoniem eiro... Un tāpat tiek darīts darbs - gan organizatoriskā, gan mārketinga ziņā. Ar Virslīgu saistīto jautājumu loks patiešām ir plašs - strādājam ne tikai ar klubiem, bet arī ar televīziju, ar medijiem, žurnālistiem. Un mums ir tikai divi apmaksāti darbinieki, kamēr valdes locekļi strādā bez atalgojuma ar pliku entuziasmu. Jāsaprot, ja varam saņemt palīdzību no LFF finansiālā vai cilvēkresursu ziņā, tad kopējiem spēkiem varam sasniegt ļoti labu rezultātu.

Tikšanās laikā ar UEFA prezidentu Aleksanderu Čeferinu.

Pieminēji galvenās ieņēmumu pozīcijas. Mazos sponsorus liekam malā, par pārējām divām sadaļām. Šis gads ar "SynotTip" ir pēdējais un, cik saprotu, līgai būs jauns ģenerālsponsors. Saprotu, ka finanšu skaitļi ir komercnoslēpums, bet pakomentē vismaz, uz kuru pusi mainīsies finansiālais atbalsts!
Ar "SynotTip" šis ir trīs gadu līguma trešais gads. Esam ļoti pateicīgi, ka "SynotTip" palīdzēja veicināt līgas atpazīstamību un celt tās līmeni. Sēdāmies ar viņiem pie galda arī tagad, kad viņi mums piedāvāja jaunu līgumu. Taču šis jaunais piedāvājums bija uz vienu gadu, kas līgai nozīmē mazāku stabilitāti. Mums labāk pat nedaudz mazāks finansiālais atbalsts, taču vismaz divi trīs gadi, lai varam mierīgi strādāt. Mums bija arī citi piedāvājumi un principā piedāvātās summas bija tieši tādas pašas, kādas iepriekšējos līgumos. Ar jauno ģenerālsponsoru mums būs vienošanās uz diviem gadiem, kas bija mans piedāvājums, jo arī ar TV mums ir līgums uz vēl diviem gadiem, un šis būs labs divu gadu cikls, kurā varēsim pierādīt, uz ko esam spējīgi. Pēc šiem diviem gadiem varēsim pielikt punktu un apskatīties, kas iznācis. Noteikti būs secinājumi - tikpat labi varbūt secināsim, ka esam bijuši neefektīvi. Neticu tam, bet dzīvē visādi gadās. Ticu, ka šobrīd darām pareizās lietas, protams, ar nelielām kļūdiņām, taču ticu, ka divi gadi var būt pozitīvs atskaites punkts.

Vai izņemot "SynotTip" un šo jauno ģenerālsponsoru, bija vēl kādi reāli piedāvājumi?
Vairāk vai mazāk nopietni piedāvājumi bija trīs. Izvēlējāmies optimālo variantu, ņemot vērā summu un periodu.

Kāpēc translāciju tiesības ārzemēs pārdevāt uz tik ilgu periodu - trim gadiem?
Tas pamatā bija partneru uzstādījums. Kad atnācu, līgums jau gandrīz bija sagatavots no LFV iepriekšējās valdes puses. Partneri veido piedāvājuma paketes, kas sastāv no vairākām līgām, pārdodot kanālus tālāk vai retranslējot. Līgums ar šiem partneriem jau īsā laikā bija jāparaksta. Divās nedēļās, kas man tika iedotas, veicu tirgus analīzi, uzmeklēju šīs sfēras konkurējošos uzņēmumus, uzzināju šo firmu piedāvājumus. Pietrūka laika, lai izanalizētu, kādas ir mūsu līgas priekšrocības un vājās vietas, taču partnerus informēju par līgas plāniem ieguldīt produktā un pārliecināju par nepieciešamo finansējumu. Turklāt trīs gadi tā ir stabilitāte. Jā, varbūt varēja pilnībā pārtraukt pārrunas, ievilkt šo procesu. Varbūt iegūtu no tā, bet varbūt arī zaudētu. Nezinām, kā tas beigtos, bet time pressure [laika deficīts] bija jūtams un uzskatu par milzīgu sasniegumu, ka palielinājām līguma apmēru par 30%. Tas jau mums ļāva veikt nākamos soļus, piemēram, izveidot TV studijas programmu pirms TOP spēlēm. Tas notika pateicoties ātrām un aktīvām darbībām, kuras veicām ziemā. Nākotnē būs vairāk laika, lai izpētītu šo tirgu dziļāk, taču no citas puses LFV ar šo partneri strādā jau piecus gadus - tas ir ļoti augstas kvalitātes un uzticams partneris, ar kuru bieži tiekamies un kas palīdz attīstīt vietējo futbolu. Kas man simpatizē, ka viņus tiešām interesē, kā mēs attīstām līgu.

Jau skārām TV tēmu, kas arī manis pārstāvētajam medijam ir bijusi aktuāla. Zinu, ka tu visu laiku runā par reitingu pieaugumu, bet TNS dati rāda, ka televīzijā vidēji Virslīgas spēli vienlaikus skatās 400-600 cilvēki. Tas šķiet diezgan maz un, cik zināms, TNS datus izmanto arī sponsori. Kā tomēr vērtējat šo pāreju uz "Best4SportTV"?
TNS dati nav precīzi - vismaz es apšaubītu šo datu kvalitāti. Tomēr šie dati tiek publicēti, mēs tos saņemam, un viss mediju tirgus strādā, izmantojot šos datus. Taču es tos apšaubītu. Tur skatās mājsaimniecības, tiek reizināts ar koeficientu un iegūti skaitļi. Tiesa, arī mēs tos izmantojam, jo tos lieto viss mediju tirgus. Tomēr te ir runa par datiem, kurus dod trešā persona, nevis mēs paši uzskaitām, tāpēc man ir grūti spriest par datu kvalitāti. Mans subjektīvais viedoklis ir, ka šie skaitļi nav 100% efektīvi. Citos mūsu kanālos, piemēram, internetā dati ir krietni kvalitatīvāki. Internetā saprotam, piemēram, to, kurš mūs skatās no demogrāfiskā viedokļa.

Piemēram, vakar vakarā runāju ar cilvēku, kurš jau ārkārtīgi ilgi, 18 gadus, nodarbojas ar e-sportu. Viņš man stāstīja, kā tiek veidotas translācijas šajā sporta veidā un kā tiek uzskaitīta statistika. Un tā ir praktiski nevainojama, jo e-sports notiek internetā. Viņiem ir super kvalitātes dati, kamēr futbolā mēs joprojām esam konservatīvi un mums nav tādas analītikas. Tomēr pamazām notiek pāreja un TV kļūst par otro nozīmīgāko kanālu aiz interneta platformām, ieskaitot "Facebook", "Youtube" un arī "Amazon", kas atnācis uz šo translāciju tirgu. Tādējādi drīz mums būs labāki dati. Latvijā šīs tehnoloģijas ienāk ar nelielu kavēšanos, taču domāju, ka cilvēki, sevišķi mileniāļi, aizvien vairāk un vairāk skatīsies sportu savās mobilajās ierīcēs, planšetēs, datoros. Šobrīd tirgus likumi ir tādi, kādi ir, ne mēs tos izgudrojām, un izmantojam tos datus, kādi mums ir.

Aiziesim no reitingiem uz sportisko pusi. Minēji, ka klubu kopējais budžets pārsniedz 10 miljonus eiro - man šķiet, ka vajadzētu būt mazāk, bet tev labāk zināt. Katrā ziņā tie ir lieli izdevumi, kamēr mūsu klubu gandrīz vai vienīgais ienākumu avots ir Eirokausu prēmijas. Parēķināju, ka 2016./17. gada sezonā Latvijas klubi summāri nopelnīja 1.65 miljonus eiro, 2017./18. gada sezonā 1.45 miljonus eiro, bet šosezon, kad būtiski palielināja prēmijas, plus "Spartaks" ar veiksmīgas izlozes palīdzību pārvarēja vienu kārtu, 2.05 miljonus eiro. Teiksim, vidēji 1.5-2.0 miljoni eiro tiek nopelnīti. Acīmredzami ekonomika nelīmējas - plus divi miljoni, mīnus 10 miljoni. Ir skaidrs, ka vairākiem cilvēkiem futbols ir gluži kā spēļmantiņa. Izejot cauri Virslīgas TOP6 klubiem, tikai RFS aizmugurē ir liels uzņēmums, kamēr pārējo piecu klubu gadījumā laikam jau ir viena cilvēka faktors. Jautājums sekojošs - kā Virslīgas attīstības sakarā var plānot kaut ko ilgtermiņā, ja ir tik liela atkarība no atsevišķiem cilvēkiem? Piemēram, sākies krīze, divi trīs no viņiem piespiedu kārtā atmetīs futbolam ar roku un Virslīgas līmenis strauji nokritīs.
Pirmkārt, šo situāciju nevar ietekmēt. Diemžēl futbols neģenerē pietiekamus ieņēmumus, lai to uzskatītu par pelnošu biznesu, jo Latvijā ir ļoti mazs tirgus. Piemēram, ja runājam par TOP līmeni, Anglijā pēc "PricewaterhouseCoopers" pēdējiem datiem, klubu īpašnieku personīgais ieguldījums budžetā, ja pareizi atceros, vidēji ir līdz 3%. Citiem vārdiem, ja nepietiek, viņi iedod klāt, bet vairāk nekā 40% dod TV translācijas, UEFA nauda veido ap 15%, savukārt pārējais tas ir merchandise [mārketings], transfēri. Skaidrs, ka mums nekad nebūs tik milzīga tirgus, lai ģenerētu tādus ieņēmumus. Tāpēc arī esam atkarīgi no šiem atsevišķajiem cilvēkiem - entuziastiem. Viņi iegulda naudu, jo viņiem ir interesanti, un mēs nevaram panākt citu situāciju. Piekrītu, ka nevar salīdzināt izdevumus ar iespējamo atdevi. Tomēr vienlaikus tas globālā līmenī ir futbola fenomens. Neskaitot TOP5 līgas, futbols līgām nedod peļņu, taču par spīti tam gadu no gada zaudējumus radošais klubu futbols tiek līdzfinansēts un eksistē - tas ir unikāli, jo nevienā citā ekonomikas sfērā nekas tāds nav novērojams. Tas tāpēc, ka futbols kā spēle atrodas ārpus biznesa konteksta - tas vairāk ir kā hobijs, kurā cilvēki vēlas gūt emocijas.

Pats, komunicējot ar Latvijas futbola klubu īpašniekiem, redzu viņu degošās acis. Viņi visi ir veiksmīgi, bagāti cilvēki - neapgalvošu, ka futbols ir viņu dzīves jēga, taču tā noteikti ir viena no lietām, kas viņiem sniedz adrenalīnu. Jāsaprot, ka šie cilvēki mīl konkurenci, viņiem patīk sacensties. Un futbols sniedz šo iespēju, turklāt futbolā ne vienmēr uzvar nauda, bet ir ļoti daudz faktoru - cilvēcīgais, tiesneši, laika apstākļi, stadions un tā tālāk. Mums jābūt pateicīgiem, ka šie entuziasti, kuri iegulda naudu, ir. Un mums ir jāuzlabo investīciju klimats, lai pie mums nāktu pēc iespējas vairāk šādu cilvēku. Piemēram, Kiprā valsts palīdz futbolam - no nodokļu viedokļa tur paņemt labu futbolistu ar lielāku algu ir izdevīgāk nekā futbolistu ar mazu algu, jo strādā progresīvais nodoklis. Tur izdarīts viss, lai īpašniekiem būtu izdevīgi investēt futbolā. Protams, paliek spēkā tas, ka obligāts priekšnosacījums ir ieguldījumi infrastruktūrā, akadēmijā, jo nevar tikai investēt pirmajā komandā.

Tāpat jāsaprot, ka mūsu klubi ir sabiedriskas bezpeļņas organizācijas, kas nozīmē, ka visai UEFA prēmiju naudai jābūt investētai atpakaļ futbolā. Uz tā paša piemēra pamata - ieguldīti 10 miljoni, Eirokausos nopelnīti divi miljoni, kas nozīmē, ka 20% no iztērētā atgriežas atpakaļ mūsu futbolā. Tas ir svarīgi. Ja radīsim vēl labvēlīgākus apstākļus un klubi ar savstarpējās konkurences palīdzību spēs izlauzties pamatturnīros... Šogad mums pietrūka pavisam nedaudz - "Spartaks" varēja tikt pāri "Sūduvai" un iekļūt play-off kārtā, kur jau daudz kas būtu atkarīgs no veiksmes. Jau pamazām nokļūstam šo pamatturnīru tuvumā.

Pats analizēju, kā atmaksājas ieguldījumi leģionāros. Aprēķināju, ka Igaunijā no visiem futbolistiem 15% ir leģionāri un viņi palīdzēja igauņu klubiem nopelnīt tikai vienu miljonu eiro. Saprotams, ka pie mazāka leģionāru skaita ir mazāks kluba kopējais budžets un atdeve uz vienu leģionāru iznāk augstāka - Igaunijā, šķiet, sanāca 44 tūkstoši uz vienu leģionāru, Latvijai 30 tūkstoši uz vienu leģionāru. Taču uz šo rādītāju nedrīkst skatīties šauri - ne visi leģionāri spēlē Eirokausos, Latvijā leģionāri ir arī Valmierai un "Mettai". Šis ir tāds rupjš rādītājs - mana ideja bija pavērtēt leģionāru skaitu un to, kā leģionāru limits ietekmē attiecīgās valsts rezultātus Eirokausos.

Jo patiesībā Eirokausi ir vienīgais rādītājs, kā varam novērtēt klubu konkurētspēju un pelnītspēju. Latvijas klubi šogad pierādīja, ka izskatāmies ļoti labi. Spēlēs pret "Crvena Zvezda" un "Bordeaux" nebija tā, ka tikās komandas no dažādām planētām. Absolūti nē, lai gan UEFA līgu rangā Serbija ir 20 vietas virs mums, bet Kipra ir 20 vietas virs Lietuvas ["Sūduva" Čempionu līgā šogad izsita APOEL - aut.]. Neskaitot Sanmarīno komandu, Latvijas klubiem visas pretinieces bija no rangā augstāk esošām līgām vai mūsu līmeņa, kā tas bija albāņu gadījumā. Un nospēlējām cienījami. Te arī ir būtība - mums ir jāuzlabo investīciju klimats.

Savu jautājumu pārfrāzēšu citiem vārdiem. Nosacīti Rumānijā augstākajā līgā ir 14 vai 16 klubi un pieņemsim, ka tur arī visi klubi ir atkarīgi no viena cilvēka. Ja tur kaut vai četri vai pieci investori atmetīs ar roku, jo, piemēram, sāksies problēmas biznesā, pamainīsies komandu saraksts, bet, visticamāk, čempionāts paliks aptuveni tādā pašā līmenī, jo atradīsies citi klubi, kas ieņems pazudušo vietas. Savukārt Latvijā ar lieliem budžetiem ir pieci seši klubi, kas lielākoties atkarīgi katrs no viena cilvēka un aiz šiem klubiem līdzvērtīgu nav. Vai tu kā līgas pārstāvis nesaskati būtiskus riskus?
Šie riski ir pilnībā reāli. Pirms dažiem mēnešiem žurnālā "World Soccer" lasīju statistiku - ļoti baidos kļūdīties ar skaitļiem, bet tie bija fantastiski, proti, kopš 2006. gada Latvijā un Lietuvā pazuduši kādi 26 klubi. Tāpēc šis risks eksistē. Es šai sakarā neko daudz nevaru darīt, kā vienīgi mēģināt padarīt Virslīgu piesaistošu sponsoriem, palīdzēt komandām. Šī palīdzība var izpausties kā rāmju likšana, kas palīdz pacelt kvalitāti - lai viņi līdzjutēja acīs izskatās simpātiski. Mēs varētu atslogot klubus un, piemēram, centralizēti tirgot biļetes un ienākumus sadalīt, ļaujot klubiem nodarboties ar citiem sāpīgajiem jautājumiem. Varam centralizēti organizēt ēdināšanu stadionos. Kā līga varam aiziet pie potenciālā sponsora un pozicionēt sevi kā lielu organizāciju, kas pārstāvēta sešās pilsētās - šādi varam vienoties ar partneriem par labvēlīgākiem nosacījumiem. Gribu, lai līga ar šādiem servisiem pēc iespējas vairāk palīdz klubiem, vienlaikus dodot tiem atslodzi, jo šādas lietas prasa ne tikai finansiālo, bet arī cilvēkresursu.

Gribam veidot kvalitatīvu produktu, stāstīt par futbolistiem, klubiem, veidot interesantus sižetus, pie reizes šādi ceļot spēlētāju vērtību. Jo futbolista vērtība veidojas no diviem parametriem - no tā, ko viņš dara laukumā un ārpus laukuma. Ja salīdzināsim divus identisku prasmju futbolistus, kuru izvēlēsies klubs? To, kuram ir pievilcīgs veidols. To var saukt par futbolista personīgo zīmolu. Futbolista vērtība aug, ja viņam ir šis zīmols - piemēram, viņš piedalās labdarības pasākumos, ir aktīvs sociālajos tīklos, pozicionē sevi kā veselīga dzīvesveida piekopēju. Citiem vārdiem, viņš raisa sabiedrības uzmanību. Šāds spēlētājs vienmēr būs liekams augstāk nekā tāds, kuram šī veidola nav. Vai pat pretēji - kāds, kurš pieķerts alkohola reibumā klubā, savu vērtību pat samazina. Mūsu kā līgas uzdevums ir stāstīt par labajiem piemēriem, jo tas ir mūsu kopējais tirgus - Virslīgas futbolisti grib pārcelties uz stiprākiem čempionātiem, klubi grib viņus pārdot un nopelnīt un galu galā sponsori pievērsīs lielāku uzmanību turnīram, kurš no malas izskatās labi, kur futbolisti izskatās kā pievilcīgs produkts.

Citus ceļus, ko varam darīt, lai šos riskus mazinātu, neredzu. Diemžēl. Daudz kas atkarīgs no ekonomiskās situācijas valstī, no šo futbola cilvēku biznesa riskiem. Tu minēji RFS kā piemēru, kur klubs nav atkarīgs no viena cilvēka, bet gan kompānijas - taču arī LNK darbība ir pakļauta dažādiem riskiem, būvniecības bizness ir saistīts ar cikliskumu. Atļaušos teikt, ka stabilākais klubs ir "Metta". Tas ir klubs, kas nepiedalās Eirokausos, taču jau septīto gadu spēlē Virslīgā, viņi eksistē un turpina attīstīties. Lūk, panākumu atslēga - attīstīt akadēmiju, radīt veselīgu sistēmu un kultūru.

Šīs sarunas laikā daudz runājam par komerciālām lietām, naudu. Vai LFV viens no uzdevumiem ir arī Latvijas futbola intereses? Minēšu vienu piemēru - pēdējā Virslīgas kārtā [18.] no 88 pamatsastāvā izgājušajiem futbolistiem tikai četri (Ivo Minkevičs un Marks Kurtišs "Jelgavai", Kristers Tobers "Liepājai" un Kristaps Liepa "Mettai") bija tādi Latvijas futbolisti, kuri ir jaunāki par 21 gadu. Manuprāt, tas ir ļoti maz, turklāt 21 gads nav tā skarbākā latiņa - nereti redzam, ka lielajās līgās pamanās spēlēt padsmitgadnieki.
Ja nekļūdos, Virslīgas turnīrā vidējais vecums ir 26.5 gadi. Tas ir ļoti daudz tik mazam čempionātam. Protams, no līgas pozīcijām man gribētos, lai šis vecums ir mazāks un būtu vairāk jauno, perspektīvo spēlētāju. Viens no iemesliem tika minēts iepriekš - jauniešus vieglāk padarīt par zīmoliem. Piemēram, Gutkovskis 19 gadu vecumā sasita gandrīz 30 vārtus Virslīgā - tas ir interesants stāsts visiem. Jauns talants, par viņu raksta visi. Pēc tam viņš aizbrauc, dod atdevi savam klubam, tālāk būvē personīgo karjeru. Tas ir super interesanti un šādu stāstu jābūt vairāk.

Tomēr šodien liels spiediens ir uz treneriem, kuriem jāiekļūst Eirokausos. Jo budžeti ir lieli un, lai tos attaisnotu, ir ļoti svarīgi kvalificēties Eirokausiem. Saprotams, ka jaunie spēlētāji ne vienmēr ir stabili un pēc divām labām spēlēm var izgāzt trešo. Trenerus var saprast. Paskatāmies uz Horvātijas vai Serbijas čempionātu - tur vidējais vecums ir 23-24 gadi. Tur ir ļoti daudz talantu, daudzi brauc prom. Neteiktu, ka šajās valstīs ir daudz labāka infrastruktūra vai galvastiesu augstāks futbola klubu līmenis. Un tomēr tur talanti dzimst un viņiem tiek dota iespēja spēlēt pamatsastāvā un tikt tālāk uz ārzemēm. Un ko redzam galarezultātā? Horvātija kļūst par pasaules vicečempioni.

Nevajag baidīties dot iespēju jaunajiem. Ja tomēr baidāmies, tad izteikšu personīgo viedokli - ja leģionāru limits ir sarežģīts un garš temats, tad es vienkārši noteiktu, ka pamatsastāvā jābūt diviem jauniešiem, U-21 un U-19 vecuma. Divi futbolisti atstāj milzīgu ietekmi uz sportisko rezultātu, sāktos konkurence par talantiem, turklāt klubi par tiem konkurētu ne tikai šeit Latvijā, bet arī ar "Schalke 04", "West Ham", "Bayern", "Parma" [sauc klubus, kur bija vai joprojām ir latviešu talanti - aut.] - tie ir klubi, kuri arī grib noķert kādu veiksmīgu talantu agrīnā vecumā, samaksājot par to mazu kompensāciju. Šādus futbolistus vieglāk brendot - ja spēlētājam ir vairāk nekā 30 gadi un viņš jau vairākus gadus no vietas spēlē Virslīgā, katru gadu mainot klubu, izveidot viņu kā piesaistošu produktu ir grūtāk. Viņš nevienam nav interesants un viņš diez vai vēl kaut kur aizbrauks. Ja klubiem nav šādas filozofijas iespēlēt jauniešus, tad varbūt tas jāizdara mākslīgi.

Tu paud savu personīgo viedokli, bet vai LFV kaut kā var risināt šos jautājumus - rakstīt iesniegumus LFF, iniciēt šādas izmaiņas?
Jā, varam, nekādā veidā neesam ierobežoti. Vienmēr esam atvērti - ja klubiem, kas ir LFV biedri, ir kādi jautājumi, rīkojam biedru sapulci un tos apspriežam, viedokli izsakot gan klubiem, gan līgai. Pēc tam varam nosūtīt oficiālu vēstuli attiecīgajai LFF struktūrai.

Jūs to plānojat darīt arī praksē vai tomēr komercjautājumi, budžeta veidošanas jautājumi ir primārie?
Mēs jau tagad to darām - piemēram, risinām jautājumu par Eiropas Savienības futbolistu statusu attiecībā uz leģionāru limitu. Šai jautājumā aktīvi izsakām savu viedokli, tāpat izsakām viedokli par optimālo komandu skaitu līgā. Kā arī esmu teicis LFF prezidentam un ģenerālsekretāram, ka federācijai un līgai vajadzētu vēl ciešāk sadarboties - piemēram, līga varētu palīdzēt LFF klubu licencēšanas procesā, jo mēs, tēlaini runājot, esam darbojošās rokas laukumā, mēs labi pārzinām, kas stadionos ir pareizi ierīkots un kas nepareizi, zinām, kādi uzlabojumi veicami, lai uzlabotu tiešraižu vizuālo izskatu - lai to paveiktu, ir jāizvirza papildus nosacījumu licencēšanas procesā. Tas pats attiecas uz prasībām pret mārketingu, cilvēkresursiem, preses sekretāriem. Jaunas prasības nepieciešamas, lai celtu kopējo līmeni. Mēs varētu veikt konsultatīvās funkcijas - teikt priekšā federācijai, kam licencēšanā pievērst uzmanību, jo objektīvi mēs ikdienā ar klubiem esam tuvāki nekā federācija.

Varbūt federācija uzskata, ka ir pašpietiekama un pati ar visu var tikt galā.
Tā var domāt, bet, manuprāt, jo vairāk informācijas, jo kvalitatīvāka var būt analīze. Mēs ar klubiem strādājam katru dienu. Mēs nevaram noteikt, pēc kādiem noteikumiem spēlēt - piemēram, paziņot, ka vajadzīgs VAR. Tamlīdzīgus globālus jautājumus risina federācija. Taču varam palīdzēt tieši licencēšanā, apmācīt klubu menedžmentu, mārketinga cilvēkus.

Ar LFV izpilddirektoru Aināru Dakšu.

LFV ir divi algoti darbinieki - Ainārs Dakša un Kārlis Dārznieks. Pastāsti mūsu lasītājiem populārzinātniski, kādas ir tavas kā LFV valdes priekšsēdētāja funkcijas un kādas funkcijas ir Dakšam, LFV izpilddirektoram? Cilvēkiem viss varētu jukt kopā.
Šāda jukšana varētu būt tāpēc, ka es sāku aktīvi darboties un bija lietas, kuras darīju es, bet teorijā vairāk attiektos uz izpilddirektoru. Ainārs savukārt man ir palīdzējis stratēģiskos jautājumos, kas ir LFV valdes pārziņā. Respektīvi, mēs piedāvājam klubiem, kurā virzienā kustēties. Mēs prezentējam klubiem idejas, un klubi tās akceptē. Valde nodarbojas arī ar budžeta jautājumiem.

Atkal jāatsaucas uz to, ka mūsu cilvēkresursi ir ļoti ierobežoti - visas prezentācijas, visas tikšanās veicām gan ar manu un citu valdes locekļu piedalīšanos, gan Aināra piedalīšanos. Tādējādi ir grūti nodalīt, kurš ko dara. Protams, es vairāk esmu atbildīgs par stratēģiskām pārrunām ar federāciju un partneriem. Ainārs vairāk veic visu administratīvo darbu, strādā ar klubiem. Viņš ir apmeklējis 90% Virslīgas spēļu - domāju, neviens no viņa priekšgājējiem, neviens no federācijas darbiniekiem tādu apmeklējumu nekad nav sasniedzis. Viņš ir atbildīgs. Viens piemērs - vienā no pirmajām kārtām Kauguros pazuda elektrība, un Ainārs pats sēdās pie stūres, aizbrauca pakaļ ģeneratoram, pieāķēja to pie savas mašīnas un jautājumu atrisināja. Neviens šādus melnos darbiņus nevar veikt, izņemot viņu. Tai pašā laikā viņš ir līgas seja, viņš labi prot pasniegt sevi un līgu, viņš ir līgas orators.

Pats arī aktīvi rosos - līdz šim neviens tādos apmēros nedarbojās, bet man ir interesanti, jo ticu, ka šo līgu var pacelt augstākā līmenī. Man kā ambiciozam cilvēkam ir interesanti izvirzīt jaunus mērķus un tos sasniegt - cilvēkiem ar līdzīgu domāšanu to ir viegli saprast. Domāju, mums LFV savākusies laba komanda, labs sakausējums - cilvēki no dažādām sfērām ar dažādu pieredzi, vecumu. Mēs varam pierādīt, uz ko esam spējīgi. Mūsu iekšējais mērķis ir padarīt Virslīgu par labāko sporta līgu Baltijā. Labākā tas nozīmē, ka cilvēki vēro šo līgu gan klātienē, gan TV, un viņi runā par šo līgu.

Vienu no mērķiem varu raksturot ar piemēru. Tu pats arī biji Pasaules kausa izcīņā Krievijā. Kad es aizbraucu uz turieni, gaidīju vienu, bet ieraudzīju citu bildi. Mārketingā to sauc par wow efektu. Es ierados un man patiešām bija šis efekts. Man patika, kā viss bija organizēts, brīvprātīgo skaits, viss bija skaisti, super! Bet pirms tam biju gaidījis ko citu. Ja kompānija vai produkts var sasniegt šo wow līmeni, tad varbūtība, ka nākotnē šī produkta vai pakalpojuma iegāde atkārtosies, ir 90% un vairāk. Mans un līgas uzdevums globāli ir, lai cilvēki, ieslēdzot TV, savu viedtālruni vai atnākot uz stadionu, sacītu: "Oi, kaut ko tādu negaidīju, ka pie mums tā!" Man tas būtu svarīgākais - pat svarīgāk nekā skatījumu skaits televīzijā. Uzdevums ir uzlabot pakalpojumu pircēja pieredzi. Pakalpojumu pircējs tas ir mūsu skatītājs.

Iepriekš man teici, ka pēc šīs sezonas oficiāli pametīsi RFS, lai nebūtu interešu konflikta. Pavaicāšu kritiski - vai tiešām esi tik naivs un uzskati, ka šāds solis kaut ko mainīs un cilvēki, kas līdz šim tevi redzējuši kā RFS cilvēku, tagad viedokli mainīs? Zinot tavas tuvās attiecības ar Artjomu Milovu, Aleksandru Usovu, zinot, ka RFS ir gluži kā tavs bērns.
Cilvēku domāšanu nevaru pamainīt, šo viedokli var mainīt tikai darbi. Tie, kas ar mani ikdienā LFV strādā, zina, ka esmu Maksims Krivuņecs, nevis LNK vai RFS izkārtne. Atklāšu noslēpumu - uz šādu soli, pamest amatu RFS, mani mudināja RFS prezidents [Artjoms Milovs], kurš pats sacīja, ka klubā daudzi procesi jau ir sakārtoti, viss labi strādā, un ka es kā enerģisks un ambiciozs cilvēks RFS drīz sasniegšu griestus. Viņš redz, ka es varu kļūt par neatkarīgu un spēcīgu personību Latvijas futbolā, kur darbības laukums ir plašāks. To sacīja cilvēks, kurš padarījis mani par tādu profesionāli, kāds esmu - viņš ir mans mentors. Protams, viņš vienmēr paliks mans draugs, bet vienlaikus zinu, ka man nekad nebūs jāizšķiras starp labumu RFS un futbolam globāli, jo viņš [Milovs] nekad man neko neprasīs.

Ar "LNK Industries" valdes priekšsēdētāju un FK RFS prezidentu Artjomu Milovu.

Viņš arī teica, ka noteikti pienāks brīdis, kad būs jāpieņem lēmums, kas nenāk par labu RFS un, lai man nebūtu iekšējā konflikta, nonācu pie šī lēmuma, kurš patiesībā bija kopīgs lēmums. Nebija tā, ka vienpersoniski izlēmu klubu pamest - draudzība turpinās un daļa manas sirds vienmēr paliks šajā klubā, jo šo klubu pamatā izveidojām mēs visi un šo trīs gadu laikā esmu parakstījis visus dokumentus, kas saistīti ar RFS darbību. Šajos gados nodarbojos ar RFS partneru meklēšanu, dizaina, logo izveidi, spēļu organizēšanu stadionā un tā tālāk. Pirmajā nedēļā mani šī doma [pamest RFS] šausmināja, taču sapratu, kāpēc man to pateica un ticu, ka man tā patiešām būs vieglāk. Tas ir pareizi.

LFV valde ir bijusi un tiek pārstāvēta ar klubiem - līdz šim 50% klubu bija pārstāvēti valdē, proti, "Metta"/LU [Bisenieks], "Riga" [Lajuks], "Liepāja"/"Mogo" [Saulriets] un RFS [Krivuņecs] un tā nav pareiza sistēma, jo veidojas tiešs interešu konflikts. Es pēc šīs sezonas aiziešu no RFS un kļūšu neatkarīgs. Kādam, protams, nekad nebūšu neatkarīgs un te jau viss atkarīgs no cilvēku uztveres. Tikai mani darbi varēs pierādīt pretējo. Olafs [Saulriets] "Liepājā" paliek kā mārketinga konsultants, taču arī viņam ir liela vēlme koncentrēties tieši LFV un palīdzēt mārketinga jomā. Uģis [Bisenieks] arī jau faktiski nodarbojas vairāk ar līgas jautājumiem, nevis "Mettas"/LU jautājumiem, kur vairāk palīdz basketbola klubam, savukārt Romāns [Lajuks] ir "Riga" izpilddirektors, taču, ja paskatās, kā tiek pieņemti lēmumi šajā klubā, viņa pārziņā ir maza daļiņa no kluba funkcijām. Protams, runas par "vienošanos kabinetos" un "negodīgu spēli" vienmēr būs un tikai mūsu darbi var pierādīt pretējo. Nekā citādi.

RFS 2018. gada sezonas prezentācijā ar RFS sporta direktoru Aleksandru Usovu, galveno treneri Valdu Dambrausku un komandas kapteini Kasparu Dubru.

Intervijas noslēgumā vēl daži jautājumi, kurus man atsūtīja "Twitter" sekotāji. Viens jautā, kāpēc klubi, kuru rīcībā ir stadioni ar mākslīgo apgaismojumu, tik reti izmanto iespēju spēlēt tumsā, jo tas rada foršu atmosfēru?
Absolūti piekrītu šai idejai. Šogad kalendārs tika stādīts ar milzu grūtībām, kas lielā mērā bija skaidrojams ar Eirokausiem. Te starp citu, varam atgriezties pie manas saistības ar RFS - es pirms sezonas piedāvāju spēlēt bez pauzēm [nepārcelt Eirokausos spēlējošo komandu spēles - aut.], uztverot to kā zināmu nodokli, proti, jūs piedalāties Eirokausos un nopelnāt labas prēmijas, bet tad, lūdzu, arī pielāgojaties piesātinātam spēļu kalendāram vasarā. Uzskatu, ka šīs vasaras pauzes ir jāaizpilda, ņemot vērā, cik īsa pie mums ir sezona. Uz manu priekšlikumu vairums pateica, ka tā ir RFS interešu lobēšana, jo RFS Eirokausos šogad nepiedalās. Nācās pateikt, ka pagaidīsim vēl vienu gadu, lai, ja RFS Eirokausos šoreiz iekļūs, varu šo pašu priekšlikumu atkal likt uz galda [smaida].

Pilnībā piekrītu "Twitter" lasītājam, ka pēc iespējas jāizmanto mākslīgais apgaismojums, jo tā automātiski ir fokusēšanās spēlei. Tumsā tu redzi tikai laukumu, bet pie mums apkārt laukumam redzamais bieži vien ir, maigi sakot, ne tāds, kādu gribētos. Koncentrēšanās laukumam un spēlētājiem ir kā rozīnīte. Gribam pēc iespējas vairāk maču aizvadīt pie mākslīgā apgaismojuma un federācijas plāns ir nodrošināt apgaismojumu Slokā, Jelgavā, Ventspilī, kā arī pamainīt to Liepājā. Ceru, ka visos Virslīgas dabīgā seguma stadionos jau tuvākajā laikā būs mākslīgie apgaismojumi. Tādā gadījumā kalendāra veidošanā lūgsim klubus spēlēt vēlāk, jo tas ir populāri.

Un vispār ideja ir pieradināt skatītājus pie viena un tā paša spēles norises laika. Gluži kā visi zina, ka otrdienās un trešdienās plkst.21:45 sākas Čempionu līga. Piemēram, Virslīga vienmēr varētu tikt spēlēta piektdienās plkst.21:00, kad nenotiek Bundeslīga, Premjerlīga, un visi zinātu, ka piektdienās pēc darba var vai nu aizbraukt uz stadionu vai arī sapulcēties ar draugiem krogā un noskatīties kārtas TOP spēli, kas ievada attiecīgo spēļu kārtu. Pirms šīs spēles būtu studija - ne tāda kā tagad, pusstundu gara, bet patiešām ar analītisku programmu, kurā tiek runāts par pagājušo kārtu, par šo kārtu, tiek pasniegti stāsti par futbolistiem, par klubos notiekošo nedēļas garumā, par klubu gatavošanos. Šādi tiek veidota futbola aura un spēle notiktu vēlu vakarā.

Lai to realizētu, šobrīd ne visiem klubiem ir vajadzīgā infrastruktūra un otrs jautājums ir par TV ēteru, jo ne vienmēr varam diktēt noteikumus. Tāpat jāmenedžē spēļu laiki ar citām līgām, tai skaitā citu sporta veidu līgām. Starp citu, esam mainījuši pieeju un jau esam tikušies ar Basketbola savienību un Hokeja federāciju un esam vienojušies par sadarbību - piemēram, Liepājā ir gan basketbola, gan hokeja, gan futbola komanda un darīsim tā, lai vienā dienā nekas nepārklājas. Tas ir pirmais solis. Nākamais - nedarīt pāri sporta auditorijai. Futbols un basketbols ir "Best4Sport", hokejs ir Sportacentrs.com, bet sporta auditorija ir neliela un lielā mērā pārklājas, tāpēc ir svarīgi sadalīt laikus. Mēs esam identificējuši, kuros laikos mums ir interesantāk spēlēt un, domāju, nākamais kalendārs būs izveidots profesionālāk - tas būs parocīgāks skatītājiem, tādējādi palielinot gan klātienes, gan neklātienes apmeklējumu. Mūsu rīcībā ir statistika, kas parāda, kurās dienās un laikos uz stadionu atnāk vairāk līdzjutēju.

Kad?
Pirmkārt, jānodala galvaspilsēta no pārējām pilsētām. Provincē labāk tomēr spēlēt brīvdienās, bet Rīgā labāk pirmdienu vakaros un vispār tieši darba dienu vakaros.

Pirms tam mums bieži teikts, ka spēļu laikus nereti nosaka ārzemju translāciju kompānija, kurai ir savas intereses. Cik esat atkarīgi no viņiem?
Tas ir mīts. Kā minēju, šis ir ļoti kvalitatīvs partneris, kas saprot mūsu situāciju. Līgumā pateikts tikai tik daudz, ka nosacīti 40% spēļu jābūt darba dienās. Sākotnēji mums tas bija šoks - kā tad tā, tik daudz spēļu darba dienās? Taču tad sākām vākt statistiku un sapratām, ka darba dienas Rīgas spēlēs mums pat ir izdevīgākas nekā brīvdienas. Tāpēc mums tā nav problēma. Tiesa, tas viss ir nosacīti un šogad, piemēram, šo kvotu, 40%, neizpildīsim. Bet, galvenais, mums nav noteikts, cikos jāspēlē.

Vēl man cilvēks, kurš nav apmierināts ar šī brīža TV kvalitāti, vaicā, kādi ir konkrēti plāni, lai to uzlabotu?
Teikšu uzreiz, ka ir daudz lietu, ar kurām pats neesmu apmierināts attiecībā uz translāciju kvalitāti. Ir lietas, kas ir izlabotas, bet ir lietas, kas ir palikušas. Jāsaprot, ka vērtējam jaunus cilvēkus jaunā sfērā. Esmu devis uzticības kredītu šiem cilvēkiem un ticu, ka sezonas beigās mums šo kļūdu nebūs, kā arī uzlabosies TV pārraižu kvalitāte, komentētāju kvalitāte. Lai gan jāpiekrīt, ka šī sezona ir tāda kā testa sezona un drusku samocīta. Ir tīri tehniskas kļūdas - kad grafiski tiek rādīta spēlētāju maiņa, lai gan šāda spēlētāja vispār nav vai viņš pārstāv otru komandu. Tās ir muļķīgas kļūdas, kas nav pieļaujamas. Ceram visas kļūdas novērst līdz sezonas beigām. Otrs jautājums ir par materiālu, kas top pēc translācijas - video atkārtojumi. Arī tie ir jāveido interesantāki.

Tas, ko mēs darām, ir katras šādas kļūdas reģistrēšana. Es skatos translācijas, citi LFV valdes locekļi, klubi, un mēs visus motivējam rakstīt par šīm kļūdām. Mēs tās protokolējam un reizi divās trīs nedēļās tiekamies ar TV pārstāvjiem un to apspriežam, lai pārraides uzlabotu. Skaidrs, ka reizēm tas ir infrastruktūras jautājums - ne vienmēr ir iespējams filmēt kvalitatīvi un pilnvērtīgi. Bet ir reizes, kad problēmjautājumi skar tīri profesionālismu. Taču mēs to visu reģistrējam un strādājam pie tā.

Es pats internetā pētu slovēņu, horvātu līgas, skatos, kādas translācijas un spēļu labāko momentu apskati ir tur. Vēroju, ar cik kamerām viņi filmē tur. Nevaru teikt, ka viņi kaut kā dramatiski atšķirtos no mums. Tas, kas viņiem ir un mums nav - pēc spēles uzreiz statistika par bumbas kontroli, sitienu skaitu un tā tālāk. Te mēs vēl varam pielikt, tāpat uzlabot translācijas dizainu. Darbs ar komentētājiem. Mums jāpalīdz viņiem ar informāciju - ar statistisko, ar informāciju par klubiem. Līga šai ziņā varētu palīdzēt, bet atkal - tas viss prasa papildus cilvēkresursus. Jāņem labākais no citām līgām un pamazām jāievieš.

Vēl kāds, kuram nav tuvākās attiecības ar viedtālruni, planšeti un datoru, vaicā, vai ir cerības, ka visas spēles varēs redzēt televīzijā, nevis tikai vienu no četrām kārtas spēlēm?
Teikšu godīgi, tas ir mazticami. "Best4Sport" ir papildus kanāli, kur rāda atkārtojumus. Bet, runājot par tiešraidēm, mēs skatāmies globālās tendences un to, kurp virzās tirgus. Skatāmies, kādā veidā kvalitatīvāk, efektīvāk un lētāk parādīt futbolu. Lai spēli translētu televīzijā, kvalitātes prasības ir daudz augstākas, piemēram, filmēšanai jānotiek ar piecām sešām kamerām, jābūt studijai, un tas viss prasa papildus izdevumus. Šobrīd realitāte ir tāda, ka varam nodrošināt vienu šādu spēli kārtā, kamēr pārējās trīs spēles izdevumu mazināšanas nolūkā filmējam ar divām kamerām. Skaidrs, ka galvenais izplatīšanas kanāls vēl aizvien ir televīzija un ja mūsu budžets pieaugtu... Bet mēs pamazām gribam arī audzināt auditoriju. Lai tā pierastu pie jaunajām tehnoloģijām - ir tikai reizi jāpamēģina. Tai pašā laikā varu teikt, ka "Shortcut" pieejamās pārējo spēļu tiešraides nav tas līmenis, ko mēs vēlamies.

Tieši pagājušajā nedēļā mums bija tikšanās ar "Lattelecom" pārstāvjiem, kuri nodarbojas ar "Shortcut" izstrādi - esam priecīgi, ka viņi pret mums ir ļoti atvērti un saka, lai mēs viņiem stāstām, kādu produktu vēlamies redzēt. Pirmais, ko saku, - ieejot "Shortcut", ir jāpatērē zināms laiks, lai atrastu spēles translāciju un vēl grūtāk ir ar atkārtojuma atrašanu - mans piedāvājums ir veltīt futbolam atsevišķu sekciju. Kā partneri vēlamies redzēt futbola sadaļu, kur pa kārtām izvietotas visas spēles. Nav runa par to, cik cilvēku skatīsies arhīvā, piemēram, pirmās kārtas spēles - runa ir par sajūtām, proti, cilvēks ienāk šai sadaļā un ir šis wow efekts, ka viss pa plauktiņiem ir pieejams. Šī user expierence [lietotāja pieredze] neapšaubāmi ir jāuzlabo. Šobrīd tā nav vajadzīgajā līmenī, bet, kad to sasniegsim, tad, domāju, arī konservatīviem lietotājiem viss būs ērti. Varbūt tā ir arī mūsu vaina, ka ne līdz galam visu paskaidrojām. Vienmēr jāskatās uz sevi, uz nepadarīto.

Kamēr strādājam pie uzlabojumiem "Shortcut", nolēmām paralēli paeksperimentēt un patranslēt spēles "Facebook". Šī platforma apliecināja savu popularitāti un tur skatījumu bija vairāk nekā "Shortcut". Arī tā mums ir jauna pieredze. Tāpat, piemēram, translācijas "Youtube" neprasītu mums izdevumus - var filmēt ar divām kamerām un laist tur tiešraides. Taču vai tas ir tas, ko mēs gribam? Gribam kvalitatīvu produktu, jo futbols ir dinamisks sporta veids. Piemēram, TOP spēles šobrīd filmējam ar četrām piecām kamerām un filmējam no otras puses - ar skatu uz līdzjutēju tribīnēm. Devu uzdevumu operatoriem biežāk filmēt cilvēkus tribīnēs, filmēt emocijas, jo tas ir svarīgākais. Tas piedod dzīvīgumu spēlei, nevis tikai spēle klusumā ar garām braucošu vilcienu un tu nesaproti, vai stadionā vispār ir skatītāji.

Kā piemērs "Bordeaux" un "Ventspils" spēle. 15 tūkstoši skatītāju un super atmosfēra - neatšķirt no Čempionu līgas! Vai nupat biju uz "Atletico" un Madrides "Real" spēli Tallinā, bet pēc tam speciāli pavēroju arī TV translāciju - izskatījās fantastiski! Stadions Igaunijā neliels, bet TV bildi neatšķirt no Čempionu līgas. To visu panāca UEFA darbs - ieguldījumi tehnikā, operatoru, režisora pieredze, ērta filmēšanas vieta, nevis no kaut kāda augsta torņa.

Šobrīd mūsu uzdevums ir izveidot labu, analītisku programmu par mūsu komandām, spēlēm un futbolistiem. Mums būs īsta TOP spēle, jo jāsaprot, ka šogad ne visas TOP spēles, kas tādas bija uz papīra, patiešām atbilda šim statusam. LFV biedri ir visi Virslīgas klubi un nevaram pieņemt lēmumu, ka divi trīs klubi TOP spēlēs tiks translēti biežāk nekā pārējie. Te ir kompromisu māksla - visiem jāsaprot, ka šādas pārrunas nav vienas stundas jautājums, lai tiktu pie kopsaucēja. Ceru, ka par šo sezonu savāksim statistiku un nākamajā gadā klubiem varēsim nodemonstrēt, ka tas un tas nāk par labu līgai. Ejam evolūcijas, nevis revolūcijas ceļu.

Atbildot uz jautājumu, pagaidām tiks saglabāta esošā sistēma un izmaiņas varētu būt, ja mainīsies finansiālā situācija.

Ieminējies par "Youtube" un viens lasītājs tieši vaicāja, kāpēc visus mačus nevar retranslēt šajā kanālā?
To varētu darīt, bet mēs domājam arī par to, lai neizmētātu spēles pa pilnīgi visiem kanāliem - TV, "Facebook", "Youtube", "Shortcut"... Izvēlējāmies "Facebook", jo statistiski tur ir vairāk skatījumu nekā "Youtube". Tikai tāpēc. Mums jāuzlabo skatījumu statistika un orientējamies uz vairākumu, nevis individuālām vēlmēm.

Vēl kāds vaicāja, vai 28 spēles sezonā [vai pat 24, kad divās sezonās septiņas komandas] nav ļoti maz? Skaidrs, ka šis jautājums ir tieši saistīts ar līgas iespējamo paplašināšanu, kas nav tavā kompetencē.
Jā, spēļu skaits nav liels un, ja palielinās komandu skaitu līdz 10, tad būtu 36 kārtas. Manuprāt, ja papildus kaut kur sāksim spēlēt trešdienās, tas būs tikai interesantāk, jo tas ir tāds brīvs, neizmantots logs. Protams, slodze visiem būtu lielāka, izdevumi palielinātos, taču tas viss nebūtu tik dārgi kā, piemēram, tas pats leģionāru jautājums. Var likt vienā plauktā - viens papildus dārgs leģionārs vai daži papildus izbraukumi sezonā. Arī mājas spēļu organizēšana salīdzinoši ar klubu budžetiem nav milzīgi dārga.

Tev kā LFV valdes priekšsēdētājam šodien, 22. augustā, ir skaidrība par 2019. gadu - būs 8 vai 10 klubi?
Runājām ar federāciju un kopējais fons ir pozitīvs. Jā, komandu palielināšana arī LFV palielinātu darba apjomu, taču mēs skatāmies pozitīvi. Klubi tāpat, jo tad palielinātos konkurence lejasdaļā, citādi šobrīd tikai divi klubi sacenšas par neizkrišanu [intervija notika pirms "Mettas" un Valmieras spēles - aut.]. Citkārt cīņa par izdzīvošanu ir aizraujošāka nekā tabulas augšā. Domāju, ka mēs pie paplašināšanas nonāksim, bet šobrīd galvenais jautājums ir, vai 1. līgas klubi ir spējīgi ienākt Virslīgā. Lai nav tā, ka sezonas laikā komandas atbirst, kas, protams, nebūtu skaisti ne līdzjutēju, ne partneru priekšā. Tas bojātu līgas imidžu. Ja varam nodrošināt 10 komandas, tad, uzskatu, tas ir jādara.

Atbilde uz jautājumu? Šobrīd konkrētas atbildes nav. Notiek pārrunas. Jebkurā gadījumā, visticamāk, atbilde uz šo jautājumu no federācijas puses būs jau pēc sezonas, pat ja reāli skaidrība būs agrāk, jo nedrīkst ciest sportiskais princips - ja jau tagad tiks paziņots, ka septītā vieta nekrīt ārā, kāda sportiskā jēga būs pārspēlēm? Tāpēc, domāju, ka publiski skaidrība būs tikai pēc sezonas beigām, pēc pārspēlēm.