Reportāža: Cilvēki brāķē Virslīgas Holivudu

Vispirms par pašu spēli. "Spartaku" redzēju pirmo reizi un jāsaka, ka tomēr biju gaidījis kaut ko vairāk. Šī komanda, nonākot pretinieku soda laukuma tuvumā, ir ļoti, ļoti bīstama, pateicoties jūrmalnieku leģionāru spējām apspēlēt, saasināt situāciju, fiksi ieskriet soda laukuma brīvā vietā, labi uzsist. Ar to viss ir labākajā kārtībā. Toties sliktāk veicas ar nonākšanu līdz šim soda laukumam - spēlētāju izvietojums bieži vien ir haotisks (kas, piemēram, liedz veikli mainīt laukuma malu, pa kuru tiek uzbrukts), leģionāri mēdz aizrauties ar nevajadzīgām apspēlēšanām laukuma vidū, pāreja uzbrukumā notiek lēni, futbolisti ir statiski, ļaujot pretiniekam sagatavoties. Tie arī bija iemesli, kāpēc "Spartaks" tik ļoti mocījās ar "Daugavu", kas ar savu organizāciju un uzmanīgo aizsargāšanos neapšaubāmi ir ciets rieksts jebkuram. Tāpat dikti nedroša bija "Spartaka" aizsardzība - praktiski pēc jebkura "Daugavas" stūra sitiena vai centrējuma viesu soda laukumā radās panika. Un tomēr "Spartaks" ne bez veiksmes palīdzības uzvarēja. Oļega Blagonadeždina rīcībā patiešām ir kvalitatīvi futbolisti, potenciāls komandai ir milzīgs, taču vēl daudz jāstrādā, lai noslīpētu komandas spēli, sapratni, pieņemtu pareizos lēmumus.

Izcila tehnika ir Moskeram, kurš regulāri apspēlēja savus pretiniekus, Korbanu vismaz pāris reizes. Vienu Moskeras sitienu ar pašiem pirkstu galiņiem skaistā lēcienā atvairīja Vaičulis. Līdzīgi kreisajā malā uzdarbojās cits tehniķis Tvumasi, kurš vienā epizodē ielauzās soda laukumā un no asa leņķa spēcīgi trieca bumbu pret pārliktni. Tiesa, Tvumasi tieši ir viens no tiem, kurš regulāri nevajadzīgi veic apspēlēšanas manevrus laukuma vidū pozicionālā uzbrukumā. No vietējiem futbolistiem 1. puslaikā patika labās malas aizsarga Mickeviča pieslēgšanās uzbrukumiem, tomēr viņš 2. puslaikā pazuda un tika nomainīts.

Rīgas "Daugavas" futbolisti, manuprāt, iegūst pārliecību pār saviem spēkiem. Ļoti labi saprotas komandas kapteinis Gospodars un uzbrucējs Kārkliņš - viņu saspēle ne reizi vien noveda pie bīstamiem momentiem. Tieši viņi abi noorganizēja pirmos vārtus, kad Kārkliņš meistarīgi piespēlēja partnerim, saņēma bumbu atpakaļ un nedomājot sita, gūstot vārtus. Pie 1:0 pēc pārtraukuma viņi izveidoja vēl vienu momentu - atkal Gospodara piespēle Kārkliņam, kurš tehniski apspēlēja divus pretiniekus un prātīgi sita apakšējā stūrī. Vārtsargs izvilka, sitienam tomēr bija jābūt mazliet spēcīgākam, un "Daugava" šai spēlē paņemtu trīs punktus. Popkovs 69. minūtē ieskatījās pulkstenī - tas bija par ātru...

Par fona lietām. Diemžēl neprecīzu informāciju regulāri ziņoja stadiona informators. Pirmos vārtus no 11 metru atzīmes iesita Jemeļins, bet par vārtu guvēju tika paziņots Tvumasi. Netika informēts par pārtraukuma maiņu. Dzelteno kartīšu nopelnītāji arīdzan ne vienmēr tika nosaukti... Tāpat šoreiz (atšķirībā no "Daugavas" (R) - "Jūrmalas" spēles turpat "Daugavas" stadionā) nedarbojās tablo, grūtāk bija sekot spēles laikam. Soliņi, protams, bija netīrīti - droši var teikt, ka tie bija ļoti, ļoti netīri. No smieklīgiem kurioziem var minēt epizodi, kurā viens no futbolistiem gaidīja, kad viņam pados bumbu sānu iemetienam, un padevēju puika to darīja nesteidzoties, runājot pa mobilo telefonu...

Visbeidzot par Popkova pēcspēles preses konferences izteikto nožēlu, ka par Virslīgu ir tik maza interese. Tiem, kas pārmet pašai Rīgas "Daugavai" par izveidošanos pēdējā brīdī, fanu pulka neesamību, mājas lapas trūkumu, reklāmu neesamību (jā, kāpēc gan neizlīmēt plakātus par savām spēlēm?), ir daļēja taisnība - ja klubs savā spēlē vēlas redzēt līdzjutējus, tam jāveic arī savas darbības. Labāku piemēru par "Mettu/LU" neatrast.

Taču no otras puses, arī esošajā situācijā skatītāju skaitam būtu lielākam. Piedodiet, bet šī bija vienīgā Virslīgas spēle sestdien, laika apstākļi bija vienkārši ideāli, ieeja bija bezmaksas, "Daugavas" stadiona atrašanās vieta arīdzan ir pietiekami laba. Un galu galā spēlētais futbols patiešām ir kvalitatīvs, ziņkāres pēc varēja atnākt apraudzīt kaut vai "Spartaka" talantīgos leģionārus! Kādi 200 skatītāji laikam bija, bet, manuprāt, šādā spēlē bija jābūt vismaz tūkstotim. Un nav tā, ka Latvijā (Rīgā) futbols cilvēkus neinteresētu, taču, šķiet, vairums ir pievērsies pasaules līmeņa futbolam (kas mūsdienās ir tik ļoti pieejams TV un internetā) un slinko iziet ārpus mājām.

Protams, Virslīgas līmenis nav salīdzināms ar Spānijas, Anglijas līgām, taču tas ir mūsu valstī labākais spēlētais futbols! Jā, Virslīgas spēlēs mēdz būt arī garlaicīgāki brīži un jābūt lielam fanātiķim, lai nāktu uz spēli vienam pašam, toties draugu pulkā nekad nebūs garlaicīgi! Starp citu, futbols ir lielisks iemesls tikties ar paziņām, nošaujot divus zaķus - vērot futbolu un pavadīt laiku ar draugiem (kas īpaši noderīgi, ja kādā mačā nav pārāk interesanti). Taču, attiecībā uz vakar apmeklēto spēli var droši apgalvot, ka garlaicīgi nebija. Kā sajūsmināti krieviski teica viens no "Spartaka" faniem (tiesa, jau acīmredzamā reibumā) pēc uzvarētās spēles pret "Daugavu" - "В этой игре было всё - отигрались, победили, как в лучших "кинах" голливуда!" ("Šai spēlē bija viss - atspēlējāmies, uzvarējām, kā labākajās Holivudas filmās!")