Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:115, Did:0, useCase: 3
Autors: Kārlis Justovičs

Tiesnešu skaidrojumi: skatītāja video apliecina strīdīga lēmuma derīgumu, Rihertam neparāda sarkano

Tiesnešu skaidrojumi: skatītāja video apliecina strīdīga lēmuma derīgumu, Rihertam neparāda sarkano
LFF Tiesnešu nodaļas rīcībā nonākuša epizodes video ieraksta ekrānšāviņš.

Latvijas Futbola federācijas (LFF) Tiesnešu nodaļas piedāvātie skaidrojumi par saistošām epizodēm Virslīgas čempionāta spēlēs aprīlī, tostarp iepriekš īsti neizdibināmā Sedrika Kuadio vārtu guvuma pareizību RFS un "Super Nova" cīņā.

Pirmā situācija

Pēc uzbrucēja sitiena pa bumbu ar kāju aizsargs izmaina bumbas trajektoriju (pieskaras bumbai) ar savu izstieptu roku. Moments zibenīgs, un pēc brīža tiesneša asistents informē tiesnesi par to, ka bumba pilnībā šķērsojusi vārtu līniju.

Šajā situācijā tiesnesis pielietoja atlikto svilpi un pareizi nepiešķīra 11 metru soda sitienu, jo pēc aizsarga spēles ar roku vārti tika ieskaitīti.

Ja spēlē darbotos VAR, tas nevarētu iesaistīties situācijā ar ieskaitīto vārtu guvumu, jo no translācijas pieejamajiem kameru rakursiem nav iespējams viennozīmīgi apgalvot, vai bumba ar visu savu projekciju pilnībā šķērsoja vārtu līniju. Taču LFF Tiesnešu nodaļas rīcībā ir kāda skatītāja uzņemta bilde tieši no tiesneša asistenta rakursa, kas pierāda, ka vārtu guvums ieskaitīts pareizi. Savukārt, ja vārtu guvums netiktu ieskaitīts, tiesnesis piešķirtu 11 metru soda sitienu par aizsarga spēli ar roku.

Otrā situācija

Pirmais bumbā ar galvu nospēlēja uzbrucējs. Vārtsargs, izejot no vārtiem ar vidēju intensitāti, lai nospēlētu bumbā ar roku, nokavē un ar dūri iesit pretiniekam galvā. Pareizs lēmums šeit būtu bijis 11 metru soda sitiena piešķiršana un dzeltenā kartīte vārtsargam par bezatbildīgu pārkāpumu.

Trešā situācija

Nav pilns kontakts ar pēdu, nav arī augstā intensitāte, līdz ar to var pieņemt tiesneša lēmumu tikai fiksēt pārkāpumu bez disciplināras sankcijas.

Pats pārkāpums – acīmredzams. Ja spēlē darbotos VAR un tiesnesis nefiksētu šādu pārkāpumu, būtu nepieciešama VAR iesaiste ar rekomendāciju tiesnesim atkārtoti pārskatīt epizodi laukumā pie monitora, lai vārtu guvums netiktu ieskaitīts un spēle atsāktos ar tiešo brīvsitienu par labu aizsardzībā spēlējušai komandai.

Ceturtā situācija

Sarežģīti apstākļi – divi pārkāpumi īsā laikā. Vispirms Tukuma komandas spēlētājs klupina pretinieku, un uzreiz pēc šī pārkāpuma, kas netiek fiksēts, Daugavpils komandas spēlētājs pārkāpj noteikumus no mugurpuses, ietriecoties pretiniekā. Pārkāpums tiek vērtēts kā bezatbildīgs, jo nav pilna kontakta ar radzēm, kontakts ir slīdošs un niecīgs, līdz ar to pareizs lēmums šeit būtu dzeltenās kartītes parādīšana.

Piektā situācija

Tiesnesis pareizi izvērtē divcīņu: bezatbildīgais pārkāpums no aizsarga puses – "nelegāla rokas izmantošana". Laukumā piešķirts tiešais brīvsitiens, jo no tiesneša rekomendējamās pozīcijas pavisam nebija skaidrs, vai pārkāpums notika soda laukumā vai ārpus tā. Tiesneša asistents šajā gadījumā arī nevar palīdzēt, jo viņš atrodas vienā līnijā ar priekšpēdējo aizsargājošās komandas spēlētāju un tālu no soda laukuma līnijas. Šajā gadījumā pēc VAR iesaistes pareizi tika piešķirts 11 metru soda sitiens un parādīta dzeltenā kartīte par bezatbildīgu pārkāpumu.

Sestā situācija

Tukuma komandas spēlētājs lēcienā ietriecas pretinieka kājās no mugurpuses, izveidojot sodāmu kontaktu ar Grobiņas spēlētāju. Ņemot vērā samērā augsto intensitāti, lēciena fāzi un to, ka pārkāpēja kāja bloķēja pretinieka pēdu/potīti ar acīmredzamu ietekmi, pārkāpums tiek vērtēts kā ļoti rupjš, jo pārkāpējs ir pārsniedzis nepieciešamo spēka izmantošanu un apdraud pretinieka drošību. Pareizs lēmums šajā epizodē ir tieša sarkanā kartīte.

Septītā situācija

Šajā situācijā notika iespējams pārkāpums no "Riga" komandas spēlētāja puses, pēc kā "Riga" ieguva bumbu savā kontrolē, izveidoja ātru uzbrukumu un guva vārtus. Pēc spēles noteikumiem, ja uzbrūkošā komanda ieguva bumbu savā kontrolē pārkāpuma rezultātā 'atklātā spēlē', vārtu guvumu var pārskatīt tikai tad, ja:

⦿ pārkāpums izdarīts uzbrukuma fāzes laikā vai tās sākumā;
⦿ tiesnesis ir pieļāvis 'skaidru un acīmredzamu kļūdu', nesodot pārkāpumu.

'Uzbrukuma fāzes (kustības)' sākumbrīža noteikšana ir subjektīva, un tiesnesim ir jāizlemj, kad uzbrūkošā komanda ar bumbu nepārprotami virzās uz pretinieka soda laukumu/vārtiem.

Šajā situācijā VAR pareizi identificēja 'Uzbrukuma fāzes (kustības)' sākumbrīdi tieši no iespējamā "Riga" komandas spēlētāja pārkāpuma. Tomēr, ņemot vērā, ka tiesneša lēmums ļaut spēlei turpināties un nefiksēt pārkāpumu, nav skaidra un acīmredzama kļūda (kontakts vairāk plecs plecā), VAR pareizi apstiprināja vārtu guvumu.

Astotā situācija

Pēc sitiena pa vārtiem bumba skar aizsarga roku un, praktiski nemainot virzienu, virzās tālāk. Ņemot vērā, ka roka ir izstiepta un palielina ķermeni, pareizs lēmums šajā situācijā būtu piešķirt 11 metru soda sitienu. Ļoti sarežģīta situācija, kur pārkāpumu dabiskā ātrumā ir ļoti grūti pamanīt. Ja šajā spēlē darbotos VAR, tā rekomendācija tiesnesim būtu pārskatīt epizodi laukumā pie monitora, lai tiktu piešķirts 11 metru soda sitiens.

Devītā situācija

Tiesnesim ir jāizvērtē, vai uzbrucējs stāv vārtsarga redzes līnijā un ietekmē vārtsarga spēju reaģēt uz bumbu. Šo situāciju ir ļoti grūti novērtēt laukumā bez dažādu kameru rakursu atkārtojumiem. Tamdēļ ir jāņem vērā daži papildu apsvērumi.

Ja spēlētājs stāv vārtu laukumā, tas, visticamāk, ir aizmugures pārkāpums.

Starp vārtu laukumu un 11 metru soda sitiena atzīmi – 'pelēkā zona'.

Starp 11 metru soda sitiena atzīmi un soda laukuma līniju – visticamāk, nav aizmugures pārkāpuma.

Ja vārtsargs aizkavē kustību vai pagriež galvu, lai redzētu sitienu, visticamāk, ka tas ir aizmugures pārkāpums. Bez palēninājuma izskatās pēc tūlītējas vārtsarga reakcijas. Palēninājumā var rasties šaubas, vai ir neliela aizkave.

Ļoti svarīgi ir ņemt vērā, ka nepietiek ar to, ka vārtsargs ir aizsegts (kā tas bija pirms dažiem gadiem), bet ir jābūt ietekmei uz spēju reaģēt un/vai atvairīt bumbu.

Bez kameru atkārtojumiem visvieglākais ir iedomāties, ka aizmugurē esošais uzbrucējs neatrodas tur, un tad izvērtēt, vai vārtsargs būtu reaģējis citādi. Tiesnesis izmantoja šo kritēriju un nonāca pie secinājuma, ka vārtsargs reaģēja normāli un viņam nebija skaidru pierādījumu, lai neieskaitītu vārtus, kas ir nepieciešami šāda lēmuma pieņemšanai. Kopumā ir daži elementi, par kuriem jāšaubās, vai nebija ietekmes uz vārtsargu, bet arī elementi, kas pamato lēmumu par vārtu guvuma ieskaitīšanu. Tāpēc tiesneša lēmums laukumā ieskaitīt vārtu guvumu ir atbalstāms.

Desmitā situācija

Saskaņā ar spēkā esošiem "Spēles Noteikumiem", ja jebkura oficiālā persona iziet laukumā un iejaucas spēlē, jānozīmē tiešais brīvsitiens no pārkāpuma vietas un jāparāda tiešo sarkano kartīti.

Avots:
https://lff.lv/zinas/18264/tiesnesu...


, 2025-05-09 18:42, vakar
Tas nav līnijtiesneša rakurss. Tad jau labāk neko nebūtu likuši, nevis skaidrojuši vārtu ieskaitīšanu ar skatītāja uzņemtu video, pilnīgs kosmoss.
, 2025-05-09 19:59, vakar
Tagad arī skatītājiem atļauts piedalīties vārtu gūšanas momentos 🤣🤣🤣. Tiesneši jau neko nevar redzēt 😂😂😂
, 2025-05-09 21:00, vakar
MA1963 rakstīja: Tagad arī skatītājiem atļauts piedalīties vārtu gūšanas momentos 🤣🤣🤣. Tiesneši jau neko nevar redzēt 😂😂😂
tas ir Latvijas VAR
, 2025-05-09 21:20, vakar
mūsu soģi visi ir fantomasa līmeni , smuki , balti ', pūkaini . negaidiet no direktenk soģu kļūdu atzīšanu