12 komandas Virslīgā? Tiek taustīti ūdeņi, bet vēl bez reālām diskusijām
Portāla Sportacentrs.com rīcībā esošā informācija liecina, ka šovasar Latvijas futbola gaiteņos vētīta iespēja paplašināt Virslīgas dalībnieču klāstu līdz 12 komandām. LFF prezidents Vadims Ļašenko apstiprināja, ka šāda ideja eksistē, taču vēl nav ieguvusi reālas aprises, kamēr biedrības “Latvijas Futbola virslīga” prezidents Maksims Krivuņecs to nosauca par sliktu ideju un pauda cerību, ka tā tuvākajā nākotnē nepiepildīsies.
Ilgu laiku Latvijas futbola Virslīga bija starp skaitliski mazākajām valsts augstākās divīzijas līgām Eiropā, kad tajā spēlēja tikai astoņas komandas. 2020. gadā Virslīga tika paplašināta līdz desmit komandām, taču nākamā sezona neizvērtās kā plānots un to pabeidza tikai septiņi klubi.
2022. gadā atkal bija desmit komandu sastāvs, un šis formāts tagad tiek izspēlēts jau ceturto sezonu pēc kārtas, ieturot nosacītu stabilitāti. Pa desmit klubiem ir arī mums radniecīgajos Igaunijas un Lietuvas čempionātos.
Taču šovasar atkal parādījušās diskusijas par to, vai nevajadzētu Virslīgu paplašināt līdz 12 komandām. Portāla Sportacentrs.com rīcībā esošā informācija liecina, ka šis jautājums vairākkārt neoficiāli izskanējis, domājot par tā iespējamo realizāciju un vai tam būtu pietiekams atbalsts, lai šādu lēmumu pieņemtu. Pārdomu līmenī pavīdējis variants, ka šo jauninājumu varētu ieviest jau no nākamās sezonas, taču vismaz šobrīd tāda iespēja vairs nav aktuāla.
Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko portālam Sportacentrs.com apstiprināja, ka šāda ideja eksistē: “Šāds ierosinājums dzirdēts no dažiem klubiem, runas ir bijušas, bet pagaidām tikai runas. Šāds solis noteikti būtu jāsper tikai un vienīgi pēc pamatīgām diskusijām un analīzes par to, kā tas iespaidotu Latvijas futbolu. Tas tomēr būtu ļoti nozīmīgs solis, ko nevar spert bez argumentētas informācijas par tā sekām, jo tas jau mainītu ļoti daudz – spēļu skaitu, turnīra formātu utt.”
“Jā, šāda ideja eksistē un šovasar runu līmenī ir apspriesta,” sacīja Ļašenko. “Taču es neko vairāk šeit nevēlētos komentēt, tāpat arī savu personīgo viedokli pagaidām paturēšu pie sevis. Šeit nepieciešama argumentēta izpēte, ko veiks citi cilvēki, un pēc iepazīšanās ar viņu argumentiem arī varēšu izdarīt secinājumus.”
“Vai varu apstiprināt par 100%, ka 2026. gada sezonas sakarā komandu skaita ziņā izmaiņas vēl netiks apstiprinātas? Vēlreiz teikšu, ka šobrīd nevaru par to izteikties un komentēt, kamēr manā rīcībā nav konkrētāku datu un secinājumu par šāda varianta ietekmi uz Latvijas futbolu,” norādīja Ļašenko.
LFF ģenerālsekretārs Artūrs Gaidels portālam Sportacentrs.com izteicās, ka oficiālā līmenī šāds ierosinājums vēl nekur nav likts galdā: “Šādam priekšlikumam vispirms būtu jānāk no pašiem klubiem un Virslīgas. Neko precīzāk diemžēl nevarēšu komentēt, jo neko konkrētu par to neesmu redzējis.”
“Bet piekritīšu, ka lēmumam par Virslīgas paplašināšanos noteikti nevajadzētu būt jau par nākamo sezonu – tas būtu tikai loģiski, ka šāds lēmums tiktu pieņemts pirms konkrētās sezonas sākuma, lai tad visiem ir skaidri spēles noteikumi,” sacīja Gaidels. “Es gan uzsvēršu, ka man kā LFF ģenerālsekretāram šādā jautājumā nav savu balsstiesību – šāds lēmums būtu LFF valdes ziņā.”
Pašreizējais Virslīgas formāts paredz, ka valsts augstākajā futbola līgā spēlē desmit komandas – katras sezonas pēdējās vietas ieguvēja atkāpjas uz Nākotnes līgu, samainoties vietām ar Nākotnes līgas uzvarētāju, kamēr Virslīgas 9. vietas ieguvēja un Nākotnes līgas vicečempione par vietu Virslīgā cīnās pārspēlēs.
2025. gada sezona Virslīgā pārsniegusi ekvatoru, un cīņa par izkrišanu solās būt ļoti sīva – trīs komandas šobrīd iekārtojušās divu punktu intervālā no 7. līdz 9. vietai (Grobiņa, “Super Nova” un “Tukums 2000”), kamēr ilggadējā Virslīgas dalībniece “Metta” šobrīd ir izkrišanas zonā, no priekšpēdējās vietas atpaliekot par četriem punktiem.
Savukārt Nākotnes līgas priekšgalā šobrīd izvirzījies JDFS “Alberts”, no kura par četriem punktiem atpaliek uzreiz trīs komandas – “Ogre United”, “JFK Ventspils” un “Riga Mariners”.
Biedrības “Latvijas Futbola virslīga”, kas pārstāv Virslīgas klubus, priekšsēdētājs Maksims Krivuņecs portālam Sportacentrs.com izteicās, ka pats personīgi ļoti iestājas pret šādu ierosinājumu: “Uzskatu to par sliktu ideju. Samazināsies patiešām lielo un svarīgo spēļu skaits, pievienosies divas komandas, kas, visticamāk, vēl nebūs tik spēcīgas, lai konkurētu ar vadošajiem klubiem. Sanāks, ka būs vairāk spēļu pret vājākām komandām, attiecīgi pazeminot vidējo līmeni. Ja vajag kādas pārmaiņas, tad drīzāk es piedāvātu samazināt līdz astoņām komandām, ja domājam par vidējā līmeņa pacelšanu. Bet nu Latvijas futbola šobrīdējām realitātēm 10 klubi Virslīgā ir optimāls variants, jo dod iespēju vairāk iespēlēt arī vietējos spēlētājus.”
“Baumas par Virslīgas paplašināšanos esmu dzirdējis. Man šīs baumas nepatīk,” teica Krivuņecs. “Šajās baumās nedzirdu argumentētus sportiskos pamatojumus, tikai politiskus. Ja mēs plānojam izmaiņas, tad tās nedrīkst būt par jau nākamo sezonu. Ja mēs domājam par futbola attīstību, tad vajadzētu būt tā, ka ir pieredzes apmaiņa un citu valstu piemēru izskatīšana, tad, ja tas viss liekas Latvijas futbolam atbilstoši un derīgi, pēc 1-2 gadiem varam pāriet uz jaunu modeli. Šobrīd nav nekādas diskusijas, tikai politiskas runas.”
“Konkrēti pie manis neviens klubs ar šādu ierosinājumu nav nācis, arī no federācijas neviens nav runājis ar mani par to,” teica Krivuņecs. “Es saprotu – katrs darbojas, lai uzlabotu pats savu pozīciju, bet man pienākums ir uzlabot Virslīgas pozīcijas.”
Uz jautājumu, vai, viņaprāt, vismaz 2026. gada sezonas sakarā varam droši rēķināties ar pašreizējā formāta saglabāšanu, Krivuņecs atbildēja pēc pārdomu brīža: “Vai ir nereāli, ka vēl šoruden tiek pieņemts lēmums par paplašināšanos? Nevaru apgalvot. Ir tā, ka līgas formātu apstiprina LFF valde, tai ir tiesības to mainīt. Bijuši jau gadījumi. Ceru, ka kaut kas šādu lēmumu pieņemšanas procesā ir mainījies. Mēs ļoti daudz runājam par labu pārvaldību Latvijas futbolā, nu tad šajā pārvaldībā jābūt kvalitatīvai diskusijai un laicīgiem lēmumiem, lai visi iesaistītie var sagatavoties. Ieskaitot pašu Virslīgu – mums ir savi aktīvi līgumi, mēs pārdodam produktu (TV tiešraides) vairākiem partneriem. Jā, to nepieciešamības gadījumā var mainīt, taču tas neradītu iespaidu par mums kā profesionālu līgu, ja pēkšņi rudenī nolemjam, ka pavasarī būs par divām komandām vairāk.”
Viens piemērs ir no 2018. gada nogales, kad astoņu komandu konkurencē Virslīgas sezonu pēdējā vietā pabeidza “Valmiera Glass/ViA”, taču pēc sezonas beigām vēl nebija skaidrības, cik komandas tad spēlēs nākamsezon – astoņas vai desmit? Beigās izrādījās, ka deviņas, galīgo lēmumu toreizējai LFF valdei pieņemot 26. novembrī, četrus mēnešus pirms nākamās sezonas sākuma.
Savukārt pašreizējā LFF valde iepriekšējā starpsezonā pieņēma mazāka mēroga lēmumu, kas arī stājās spēkā jau no nākamās sezonas, proti, par leģionāru reģistrācijas maksas pacelšanu, atceļot progresīvo samaksas principu. Šīs izmaiņas tika apstiprinātas trīs mēnešus pirms nākamās sezonas sākuma un izraisīja plašas diskusijas gan par lēmuma būtību kā tādu, gan par lēmuma pieņemšanas procesu.
Kas attiecās uz Ogri, kurš tad tur ir otrs VL atbilstošais laukums? OCP futbola laukums, kur tribīnēs ir 50-100 vietas un pats laukums mazāks par standartu?
Es nenonāku pretrunā, ja pieņemtu manu izspēles variantu 1-6 un 7-12, bet kā jau teicu tā ir tikai mana ideja.
Centrālajā stadionā ir 1 galvenais laukums. Pārējie futbola laukumi Ogrē ir nestandarta izmēru un maziņi. Saku to, kā ogrēnietis. Rezerves laukums S-pilī - zūd jēga un loģika. Tava izspēles kārtība - katram top klubam sanāks 12 spēles ar "bottom 6" Šobrīd skatīties uz bottom 6 nevar, jo sorry D-pils, Liepāja un konkrētās sezonas Jelgava ir cits līmenis, kā zemāk esošās.. Un pat Tukums, SN un Grobiņa ir cits kalibrs. Parasti ir 2-3 izteiktās outsider komandas. Tātad 8-12 spēles sezonā. Tātad tas pats skaits tikai ilgākā posmā, kā pie tavas sistēmas, jo tavā sistēmā klāt nāks mači ir komandām tuvākām, kā Metta, SN, Grobiņa nevis D-pils, Liepāja un būs jāizspēlē ar visām pussezonā nevis sezonas garumā.
Tevis rakstītais. Šobrīd no ONL var pretendēt aptuveni 5 klubi + vēl pēc gada Valmiera, tātad 6 komandas. Neko neesmu nepareizi izlasījis. Tāpēc arī norādot 4 komandas, kas pēc sastāva varētu - jautāju, kas ir 5.? Tagad tu sāc citu dziesmu. Ka 5 ir ierēķinot VFC un pēc 2-3 gadiem klāt Mārupe. Varbūt tad pats izdomā līdz galam ko gribi pateikt, nevis uzraksti vienu un pēc tam stāsti ko citu?
Turklāt mēs atkal varam atgriezties par stāstu par infrastruktūru. Cik no šīm 5-6 komandām ir ar gatavu VL atbilstošu infrastruktūru?
Livonijas kausā RFS startēja ar tuvākajiem rezervistiem - jā tur spēlēja Mor Talla, jaunie japāņi utt., bet pamatā RFS aizvadīja treniņnometni Turcijā, vai AAE (tagad jau vairs neatceros precīzu valsti).
Par infrastruktūru es Tev 100|% piekrītu - tāpēc arī saku, ka nestādos priekšā kur VL spēlēs JDFS Alberts
Starp citu - iesaku paskatīties raidījumu Sporta Studija par stadionu stāvokli Latvijā - tur iet vairākās sērijās tie raidījumi.