Nepieredzējusī Nīderlande un van Gāla taustīšanās tumsā

Strotmans, van der Vārts un kompānija

Atlases ciklu Nīderlande pārvarēja bez nekādas aizķeršanās, visās spēlēs sagraujot savas tuvākās sāncenses Rumāniju (4:0, 4:1) un Ungāriju (8:1, 4:1), divreiz ar 2:0 uzvarot arī Turciju un vienīgos punktus desmit spēlēs zaudējot Igaunijā (2:2). Tomēr pirmais iemesls pesimismam ir pietiekami garais savainoto spēlētāju saraksts.

Pats galvenais zaudējums ir centra pussargs Kevins Strotmans, kura sapnis par Pasaules kausu ceļgala krustenisko saišu plīsuma dēļ izdzisa jau marta sākumā. Pēc mēneša kļuva skaidrs, ka bez Brazīlijas paliks arī kreisās malas aizsargs Džetro Vilemss, kurš aizvadīja labu sezonu PSV "Eindhoven" rindās. Maijā galīgo "nē" pateica arī labās malas aizsargs Gregorijs van der Vīls, kurš ar dažādām problēmām mocījās jau ilgu laiku. Savukārt pats pēdējais izkrita Rafaels van der Vārts, kurš savainojumu guva izlases treniņā.

Jauni un nepieredzējuši

Van Gāls finālturnīra kontekstā nerēķinājās ar tādiem ārzemju klubu pārstāvjiem kā Mārtens Stekelenburgs, Džons Heitinga, Ēriks Pīterss, Ibrahims Afellajs un Urbijs Emanuelsons, viņus neiekļaujot pat paplašinātajā 30 kandidātu sarakstā. Tā vietā van Gāls izvēlējās uzsvaru likt uz vietējiem un gados jauniem spēlētājiem. No 23 finālturnīra dalībniekiem desmit izlasē ir aizvadījuši ne vairāk par desmit mačiem, bet 15 spēlētāji – ne vairāk par 16 spēlēm. Piemēram, vārtu drošība acīmredzot tiks uzticēta Amsterdamas "Ajax" pamatvārtsargam Džesperam Sillesenam, kurš Nīderlandes augstākajā līgā kā pirmais numurs aizvadīja tikai otro sezonu.

Tikai 32 spēles "Eredivisie" ir nospēlējis 22 gadus vecais centra aizsargs Džoels Veltmans, bet vēl mazāk – vien 23 spēļu ir 20 gadus vecajam kreisās malas aizsargam Terensam Kongolo. Veltmans un Kongolo atšķirībā no Sillesena gan ir plānoti kā rezerves spēlētāji. Vēl uzkrītošāka vietējo talantu izvēlēšanās ir, ja paskatās uz sākotnējo paplašināto sarakstu. Atskaitot savainoto van der Vārtu, pārējie seši futbolisti, kuri tika atsijāti pēdējie, ir vecumā no 19 līdz 23 gadiem un izlasē pa visiem sešiem kopā piedalījušies tikai piecos mačos. Par pieredzējušiem sevi laikam var saukt tikai seši spēlētāji - no viņiem Klāsam Janam Huntelāram un Dirkam Kautam nav vietas pamatsastāvā, bet Veslijs Sneiders ir tālu no sava 2010. gada snieguma.

Ar "+" apzīmēts, ja spēlētāja dzimšanas diena šogad vēl gaidāma. Tabulā norādīts pēdējais klubs, kurš pārstāvēts šajā sezonā. Spēļu skaits klubā norādīts par aizvadīto sezonu.

Pret Spāniju ar pieciem aizsargiem?

Van Gāls ir pazīstams kā 4-3-3 ideoloģijas piekritējs, un ar šādu izvietojumu Nīderlande arī pēdējās spēlēs noslēdza atlases ciklu. Tomēr nākamajās trīs pārbaudes spēlēs pret Japānu (2:2), Kolumbiju (0:0) un Franciju (0:2) nīderlandieši jau spēlēja pēc shēmas 4-2-3-1. Tiesa, nevienā no cīņām Nīderlandei nebija optimālā pamatsastāva. Tomēr Strotmana savainojums acīmredzot ir pilnībā sajaucis van Gāla kārtis, un nevienā no trim pārbaudes spēlēm pirms finālturnīra Nīderlande nespēlēja ne ar 4-3-3, ne ar 4-2-3-1.

Pret Ekvadoru (1:1) un Ganu (1:0) nīderlandieši spēlēja ar trim centra aizsargiem un shēmu 3-4-1-2, liekot domāt, ka šāds plāns tiek gatavots atklāšanas spēlei pret Spāniju, kura būs izteikta mača favorīte. Šādu risinājumu van Gāls acīmredzot aizguva no Roterdamas "Feyenoord", kas sezonas izskaņā spēlēja ar līdzīgu izvietojumu. Turklāt pirmajā mačā pret Ekvadoru četri no pieciem spēlētājiem (trīs centra aizsargi plus divi flangi) bija tieši no "Feyenoord" - vienīgais liekais bija jau pieminētais Veltmans no "Ajax", kurš ieņēma kādreizējā izlases dalībnieka Jorisa Mateisena vietu.

Attēlā pa kreisi pamatsastāvu izvietojums atlases cikla pēdējā mačā Turcijā (15. oktobrī, 2:0), bet pa labi - izvietojums marta pārbaudes spēlē Francijā (0:2).

Pret Ganu izvietojums netika mainīts (vien mainījās izpildītāji, laukumā ejot virknei potenciālo pamatsastāva spēlētāju), toties pret Velsu (2:0) van Gāls pārgāja uz 4-3-1-2 ar rombu viduszonā. No kreisās malas vidējā līnijā atgriezās van Gāla asistenta Denija Blinda dēls Delijs Blinds, kurš arī klubā spēlē gan kā centra pussargs, gan kreisās malas aizsargs. Kārtējās izmaiņas gan shēmā, gan arī vidējās līnijas sastāvā mudina domāt, ka van Gāls vēl nav izšķīries par galīgo variantu, kas finālturnīrā tiks uzskatīts par optimālāko.

Tiesa, pret Spāniju vienalga nīderlandiešiem vajadzētu spēlēt ar trim centra aizsargiem, kas pretinieku teritoriālā pārsvara dēļ no 3-4-1-2 droši vien pārvērtīsies par 5-3-2. Vēl paliek atklāts jautājums, kādā pozīcijā viņi tiks izvēlēti, taču šovakar par vietu pamatsastāvā pietiekami drošiem vajadzētu būt Džesperam Sillesenam, Ronam Vlāram, Brunu Martinšam Indi, Derilam Janmātam, Delijam Blindam, Veslijam Sneideram, Arjenam Robenam, Robinam van Pērsijam un laikam ari Naidželam de Jongam.

Izvietojums pārbaudes spēlēs pret Ganu un Velsu.

Uz fināla atkārtojumu labāk necerēt...

Līdzīgi kā regresējošās Urugvajas gadījumā, arī Nīderlandes sniegums finālturnīrā Strotmana un van der Vārta prombūtnē balstīsies uz individuālo meistarību priekšējā līnijā. Jaunās shēmas lielāku vaļu uzbrukumā dod Nīderlandes spožākajām un arī vienīgajām zvaigznēm Robinam van Pērsijam, Arjenam Robenam un Veslijam Sneideram, no kuru veiksmēm pretinieka laukuma pusē arī lielā mērā izšķirsies tas, par kuru vietu grupā Oranžie cīnīsies.

Ja Nīderlandei vairāk paveiktos ar izlozi un tā nokļūtu, piemēram, Bosnijas un Hercegovinas vai Krievijas vietā, izredzes uz izkļūšanu no grupas būtu izcilas. Taču diezgan labas tās ir arī šobrīd - ņemot vērā, ka grupā ir viena izteikta pastarīte (Austrālija) un viena izteikta favorīte (Spānija), izkļūšana varētu izšķirties Nīderlandes un Čīles savstarpējā cīņā. Tajā bukmeikeru favorīte būs tieši Nīderlande. Un tomēr nevajadzētu brīnīties, ja van Gāls atkārtos Bērta van Mārveika "sasniegumu" iepriekšējā Eiropas čempionātā un atvadīsies ar neizkļūšanu no grupas - jo šajā čempionātā nepieredzējusi izlase ir nevis Beļģijas uzlecošās zvaigznes, bet gan ilglaicīgā finālturnīru favorīte Nīderlande.