E grupa: Šveice, Francija, Ekvadora, Hondurasa

Ceļš uz finālturnīru

Šveice Eiropas E grupā cīnījās bez zaudējumiem, trīs reizes nospēlējot neizšķirti un par septiņiem punktiem apsteidzot otrajā vietā esošo Islandi. Pieredzējušā trenera Otmāra Hicfelda vadībā šveicieši lieliski izmantoja salīdzinoši vieglās grupas priekšrocības, kā rezultātā šobrīd jau ieņem iespaidīgi augsto sesto pozīciju FIFA izlašu reitingā, kurā iekārtojusies starp spēcīgajām Argentīnas un Urugvajas valstvienībām. Minētais rangs gan tikai subjektīvi ataino Šveices izlases izredzes gaidāmajā turnīrā, tomēr liecina par komandas snieguma un pozitīvo rezultātu stabilitāti.

Pretējā situācijā kvalifikācijas grupā atradās Francija, kurai par uzvaru tajā nācās sacensties ar planētas spēcīgāko izlasi Spāniju. Tieši zaudējums savā laukumā Eiropas un Pasaules čempionei ar 0:1 izrādījās izšķirošais, dēļ kura Didjē Dešāma vadītajai izlasei nācās izkarot ceļazīmi uz finālturnīru duelī ar Ukrainu. Pēc kaunpilnā zaudējuma pirmajā mačā Kijevā ar 0:2, franči tomēr spēja izcīnīt uzvaru "Stade de France” stadionā Parīzē ar 3:0, iegūstot biļeti uz Brazīliju.

Ekvadora ceļazīmi uz Pasaules kausa finālturnīru ieguva izcīnot ceturto vietu Dienvidamerikas kvalifikācijas grupā, atstājot aiz sevis titulēto Urugvaju, ar kuru izcīnīja vienādu punktu skaitu. Ekvadora perfekti izmantoja sava laukuma specifiskās priekšrocības, kā ierasts aizvadot mājas spēles galvaspilsētā Kito, 2600 metrus virs jūras līmeņa. Tikai Argentīnai izdevās no Ekvadoras aizbraukt ar vienu izcīnīto punktu, kamēr pārējie pretinieki palika bešā. Arī Hondurasa savā laukumā ielika pamatus vietas iegūšanai finālturnīrā, Ziemeļamerikas grupā izcīnot trešo vietu un atstājot aiz sevis spēcīgo Meksikas izlasi.

Iepriekš Pasaules kausos

E grupas komandu kompānijā protams izceļas Francijas izlase, kurai ir bijusi regulāra prakse Pasaules kausu finālturnīros, ievērības cienīgi panākumi, ieskaitot 1998. gadā izcīnīto titulu. Pēdējie panākumi gan bijuši saistīti ar izcilo Zinedinu Zidānu komandas līdera statusā, pēc kura karjeras beigšanas bija nepieciešams laiks jaunas komandas būvniecībai. Milzīgās nesaskaņas komandas spēlētāju un galvenā trenera attiecībās bija galvenais faktors tam, ka iepriekšējā turnīrā vicečempione izstājās jau grupu turnīrā, nespējot izcīnīt nevienu uzvaru un kaunpilni pametot turnīru kā A grupas pēdējās vietas īpašniece.

Lai arī Šveices izlases dalība finālturnīros bijusi regulāra, par panākumu var uzskatīt iekļūšanu izslēgšanas spēlēs. Arī šogad diezin vai tālāk par astotdaļfinālu izdosies tikt, jo E grupas otrajai vietai acīmredzot nāksies spēlēt pret Argentīnas izlasi. Tas gan nenozīmē, ka Šveice Hicfelda vadībā neuzstāda mērķi uzvarēt grupā. Interesanti, ka 2010. gada finālturnīrā šveicieši arī atradās vienā grupā ar Hondurasu, kā arī vēlāko turnīra uzvarētāju Spāniju, kuru grupas pirmajā mačā pamanījās pieveikt ar rezultātu 1:0. Pirms pēdējām grupas cīņām tabulā bija sarežģīta situācija, kurā spāņi pat varēja neizkļūt no grupas, tomēr Šveice nespēja uzvarēt Hondurasu, kā rezultātā turnīru nācās pamest.

Sastāvi

Šveices izlases spēlētāju kodolu veido Vācijas Bundeslīgas klubu pārstāvji un par komandas spilgtāko pārstāvi noteikti jāuzskata Minhenes "Bayern” pussargu Džerdanu Šakiri, kuram gan šosezon, līdz ar kluba galvenā trenera maiņu, vairs netika atvēlēta tik nopietna loma vienības panākumos. Lai arī Hicfelda rīcībā nav spilgtu zvaigžņu, visās pozīcijās komandā ir pieejami pieredzējuši spēlētāji, kuri savos klubos iegūst regulāru spēļu praksi augstākā līmeņa turnīros, līdz ar to šveicieši ir spējīgi pārsteigt jebkura līmeņa pretinieku.

Francijas izlases sastāvā netrūkst spilgtu zvaigžņu un kā jau minēts, viens no galvenajiem trenera uzdevumiem ir apvienot visus spēlētājus vienota mērķa izpildei. Dešāms klubu trenera amatā ir pierādījis, ka spēj sasniegt augstākos mērķus arī ar daudz ierobežotākiem izpildītāju resursiem, tomēr valstsvienības vadīšana Pasaules kausā ir speciālista augstākais izaicinājums. Īpašu rezonansi futbola sabiedrībā izraisīja galvenā trenera lēmums neiekļaut sastāvā Samiru Nasrī, tomēr Dešāms to izskaidroja ar spēlētāja nespēju uzņemties rezervista lomu, tādējādi apliecinot komandas mikroklimata svarīgo lomu finālturnīrā. Valstsvienības spilgtākais pārstāvis protams ir Franks Riberī, tomēr pavisam nesen franču līdzjutējus sasniedza nepatīkama vēsts par pussarga savainojumu un šobrīd nav skaidrs, vai spēlētājs varēs pilnvērtīgi komandai palīdzēt.

Ekvadoras izlases līderis un slavenākais pārstāvis ir "Manchester United” labās malas pussargs Antonio Valensija, kura izpildītos centrējumus centīsies rezultatīvi noslēgt Felipe Kaisedo un Eners Valensija. Pārbaudes spēlēs ekvadorieši izcīnīja rezultatīvus neizšķirtus pret Nīderlandi un Angliju, kas ļauj komandas līdzjutējiem optimistiski lūkoties astotdaļfināla virzienā. Savukārt Hondurasas pazīstamākie spēlētāji ir Meinors Figeroa un Vilsons Palasios, kuri pārstāv Anglijas Premjerlīgas klubus. Hondurasa līdz šim Pasaules kausa finālturnīros aizvadījusi sešas spēles, tā arī neizjūtot uzvaras garšu un diez vai to izdosies izbaudīt šovasar Brazīlijā.

Šveices izlase

Francijas izlase

Ekvadoras izlase

Hondurasas izlase

Pārbaudes spēles

Spēļu kalendārs

Unibet.com vērtējums par izredzēm izkļūt no grupas, uzvarēt grupā un izcīnīt titulu

Sportacentrs.com prognoze – Francija favorīte, otro vietu sadalīs Šveice ar Ekvadoru