Itālija pirmo reizi kopš 1958. gada paliek ārpus Pasaules kausa

Laukuma saimnieki pēc pirmās svilpes, protams, devās uzbrukumā un vēlējās pēc iespējas ātrāk panākt izlīdzinājumu divu spēļu summā. Bumba tika nogādāta soda laukumā, un Marko Parolo tika nogāzts pirms sitiena izdarīšanas. Līdzjutēji un Itālijas līdzjutēji protestēja, tomēr galvenais tiesnesis 11 metru soda sitienu nesaskatīja. Tā kļuva par pirmā puslaika populārāko tēmu.

Pēc piecām minūtēm jau protestēja zviedri, mājiniekiem soda laukumā nospēlējot ar roku, bet pendeles nebija. Arī pirmā puslaika beigās Zviedrijas pretuzbrukums beidzās, Emīla Fošberja sistajai bumbai atduroties pret pretinieka roku, tomēr tiesneša svilpe turpināja klusēt. Arbitrs tikai izvilka dzelteno kartīti, lai brīdinātu protestējošo Fošberju.

Kopumā labākas iespējas pirmajās 45 minūtēs izveidoja Itālijas valstsvienība, un uzmanības centrā bija Čīro Imobile. Viņš vispirms netrāpīja tuvajā stūrī, pēcāk izdarīja piespēli gar vārtiem, bet Antonio Kandreva ar spēku no desmit metriem šāva pāri mērķim, bet puslaika noslēgumā Imobiles sitienu no vārtu līnijas notīrīja Andreass Grankvists.

Zviedri pirmajā puslaikā neielaida, taču piedzīvoja zaudējumu, jo vēl pirms 20. minūtes spēle savainojuma dēļ beidzās centra pussargam Jākobam Jūhansonam, kurš guva vienīgos vārtus pirmajā mačā. Viņš laukuma centrā traumēja labo kāju, tūdaļ saļima un laukumu pameta tikai uz nestuvēm. Pirmajā mačā viņš laukumā devās tikai tāpēc, ka savainojumā iedzīvojās cits centra pussargs – Albins Ēkdals.

Protams, pieaugot katras minūtes likmei, pieauga arī protesti, un otrā puslaika pašā ievadā arī Itālijas izlase otro reizi strīdējās par nepiešķirtu pendeli. Pēc centrējuma no labās malas bumbu soda laukumā uztvēra Mateo Darmijans. Kamēr viņš apstrādāja bumbu, tikmēr sekoja spēcīgs sitiens ar kāju pa ribām Mikaela Lustiga izpildījumā. Taču tiesnesis fiksēja Darmijanam spēli ar roku, kaut atkārtojumā bija redzams, ka tādas nebija.

Pūļa dzītiem uz priekšu, laukuma saimniekiem nebija tiesības apstāties, un skaisti uzbrukumu noslēdza Alesandro Florenci – pēc piespēles vidējā augstumā viņš ar pirmo pieskārienu lidojumā sita no soda laukuma līnijas, bet netrāpīja tālajā stūrī. Zviedru vārtsargs Robins Olsens bumbu pavadīja ar skatienu, taču glābšanas operācija nemaz nebija nepieciešama.

Itāļu pārsvars kļuva tikai lielāks, bet pieauga arī Zviedrijas aizsardzības vaļņi – nereti desmit spēlētāji atradās soda laukumā, bet vienpadsmitais bija vien pāris metru attālumā. Tādējādi mājiniekiem radās lielas grūtības ar momentu izveidošanu. Dažas iespējas gan bija, taču pēc Stefana El Šāravi sitiena glāba Olsens, kamēr Parolo ar galvu sita garām.

Līdz ar to nevienai komandai gūt vārtus neizdevās – 0:0. Zviedri varēja līksmot, jo viņi vasarā brauks uz Krieviju un piedalīsies 2018. gada Pasaules kausa izcīņā. Savukārt Itālija pirmo reizi kopš 1958. gada palikusi ārpus Pasaules kausa izcīņas, un tā līdz šim bija vienīgā reize, kad itāļiem neizdevās kvalificēties.

Itālija līdz šim dalīja rekordu starp Eiropas valstīm – tā un arī Vācija piedalījusies 18 Pasaules kausos. Vācieši, kuri ir pašreizējie čempioni, dosies arī uz 19. Pasaules kausu, bet itāļi turnīru skatīsies mājās.

Itālija – Zviedrija 0:0

Brīdinājumi: Kjelīni, Barzali, Bernadeči, Imobile – Jūhansons, Fošberjs, Lustigs, Olsens
Itālija: Bufons, Kjelīni, Bonuči, Barzali, Darmijans (El Šāravi 63'), Parolo, Žoržinju, Florenci, Kandreva (Bernadeči 76'), Imobile, Gabjadīni (Beloti 63')
Zviedrija: Olsens, Augustinsons, Grankvists, Lindelefs, Lustigs, Fošberjs, Lāšons, Jūhansons (Svensons 19'), Klēsons (Rodens 72'), Berjs, Toivonens (Telins 54')
Divu spēļu summā ar 1:0 uzvarēja Zviedrija

Pasaules kausa kvalifikācija, pārspēles