Uldriķis par diviem vārtiem Bāzelē un aizsarga nosūtīšanu pēc "hotdogiem"

Vispirms par karstāko tematu - pastāsti par spēli, abiem gūtajiem vārtiem un arī iespēju sasniegt "hat-trick"!
Man šodien bija ļoti daudz cīņas ar viņu Nr.23 [25 gadus vecais kolumbiešu centra aizsargs Eders Balanta - aut.] - jau pirms pirmajiem vārtiem dažādās situācijās ar viņu spēkojāmies. Un arī pirmo vārtu epizodē ar viņu cīnījos, sanāca izrauties labā pozīcijā un Abdu [alžīrietis Ajubs Abdelaui - aut.] iedeva labu piespēli, es pieliku bumbai kāju. Vajadzēja trāpīt tukšajā stūrī un tas izdevās. Labi, ka šie vārti bija tieši pirms pārtraukuma - tas deva pozitīvas emocijas, panācām 1:2, pārtraukumā noskaņojāmies spēlēt agresīvi. Tas arī izdevās - otrajā puslaikā vairāk kontrolējām bumbu, veidojām momentus. Manos otrajos vārtos atkal cīnījos ar to pašu aizsargu - tas pats Abdu izpildīja fantastisku centrējumu, tam aizsargam vispirms parādīju, ka iešu uz vārtu priekšu, bet aizskrēju tālā staba virzienā. Izdevās viņu apmānīt un arī vārtsargam iesitu pretkustībā. Sāku svinēt golu, bet sanāca tā, ka biju ļoti tuvu pie pretinieku tribīnes un viņi mani sāka izsvilpt. Izstiepu rokas plati un sanāca neapzināti viņus sakaitināt.

Trešajā epizodē Anto [no "Stuttgart" īrē esošais Grgičs - aut.] labi padeva uz malu Musam [Džitē], kurš veica labu driblu, atdeva lielisku piespēli, savukārt es nomānīju aizsargu [Uldriķis šo epizodi Šveices medijiem raksturoja kā aizsarga nosūtīšanu pēc hotdogiem, kas uzreiz nokļuva ziņu virsrakstos, skatīt attēlu zemāk - aut.] un atlika principā tikai trāpīt. Varbūt varēja uzreiz sist, nenomānot to sedzēju, jo vārtsargs ļoti ātri izskrēja ārā un samazināja leņķi. Tas varbūt bija tā mazliet negaidīti - pierasts pie Virslīgas, kur ir nedaudzajiem zemāks līmenis un viss nenotiek tik ātri. Šeit vārtsargs ļoti ātri noreaģēja, izskrēja pretī un atsita. Varbūt varēju piespēlēt uz malu Kasemi. Ja pats būtu iesitis un panācis 3:2, būtu diezgan vareni... Nesanāca.

Kāpēc tiki nomainīts?
Man bija diezgan daudz divcīņu, sprintu - sāka nedaudz sāpēt ikrs un varbūt treneris no malas redzēja, ka vairs nevaru tik ātri uzskriet. Taču kopumā sanāca labs mačs, arī treneris par mani bija priecīgs. Kaut gan, protams, tie divi goli neko nenozīmē, jo komanda zaudēja. Statistikā tie vārti aiziet, bet svarīgākais komandai ir uzvarēt. Ja iesistu piecus un zaudētu ar 5:6, teiktu to pašu.

Vai taktiski komanda un tu spēlējāt šodien labi?
Komanda snieguma ziņā aizvadīja ļoti labu spēli. Treneris pirms spēles teica, ka visiem jāstrādā maksimāli un jābūt mentāli stipriem. Tā arī sanāca - ielaidām ātrus vārtus, taču pratām to uzreiz aizmirst, spēlējām, centāmies uzlauzt pretinieku vārtus. Ielaidām vēl vienus, taču joprojām neapstājāmies un turpinājām spēlēt. Arī taktiskajā ziņā nav tik grūti - treneris redz, ka es pirmsspēles treniņos visu ātri uztveru. Viņš rāda, kur presingā jāiet, kā nosegt aizsargu, pussargus. Taktiskajā ziņā nav problēmu. To man ir iemācījuši arī Latvijā. Vienīgi jāpārslēdzas uz citiem ātrumiem. Vēl šeit tik viegli bumbu neviens neatdod. Latvijā tu vari uzskriet aizsargam virsū un viņš, iespējams, raidīs bumbu autā. Šeit tā nenotiek, tāpēc presingā jābūt ļoti labai komandas savstarpējai sapratnei. Šajā spēlē mums tas ļoti labi izdevās.

Kā vispār šodien tiki sākumsastāvā? Ar sniegumu iepriekšējos mačos vai treniņos?
Pārbaudes spēle pret Milānas "Inter" un pirmās divas Šveices čempionāta spēles man padevās diezgan labas, bet pēdējā spēlē, kuru uzvarējām ar 3:0, iznācu jau pie 3:0 un neko sevišķu neparādīju. Domāju, vietu izcīnīju treniņos, kur treniņspēlēs, spēlējot deviņi pret deviņi, arī izdevās gūt vārtus, izdevās uzvarēt pirmo komandu un labi sevi parādīt. Tā ka jāstrādā treniņos, tad arī iespējas būs.

Pēc šodienas spēles daudz apsveikumus saņēmi?
Jā, protams. Sveica gan skolas biedri, gan ģimenes locekļi, gan bijušie klubi. Protams, arī Sionas atbalstītāji. Patīkami, ka guvu divus vārtus tādā lielā spēlē, bet žēl, ka zaudējām. Uzskatu, ka neveiksmīgā veidā - domāju, vismaz punktu bijām pelnījuši.

Runājot par "Basel", ir šis klubs nedaudz atdevis savas pozīcijas, ņemot vērā, ka pagājušajā sezonā pārtrūka Šveices titulu sērija un arī šo jauno sezonu labāk sācis čempions "Young Boys"?
To nemācēšu pateikt, neesmu tik daudz spēles aizvadījis, lai varētu salīdzināt. Domāju, šeit visas komandas ir spēcīgas un diezgan līdzīgas. Visas cenšas spēlēt futbolu - pie atsitieniem bumba gandrīz nekad netiek sista tālu uz priekšu, bet tiek izspēlēts pa zemi. Daudz ko izšķir, cik daudz komanda laukumā strādā. Protams, arī veiksme. "Basel", protams, ir laba komanda - liels stadions, daudz atbalstītāju, kvalitātes laukumā.

Ko teikt cilvēkiem, kuri nesapratīs, kā tu varēji nebūt stabils pamatsastāva spēlētājs Virslīgā, toties Šveicē tik ātri iejuties un jau guvi vārtus?
Piemēram, "Mettā" biju pamatsastāvā gandrīz visās spēlēs. RFS, kā jau redzēji, arī situ golus - viņi teica, ka man varbūt labāk nākt no maiņas, jo tā gūstu vārtus, bet šeit iesitu arī, izejot pamatsastāvā. Domāju, tas nav saistīts, vai spēlēt no sākuma vai no maiņas, varbūt man tur tik ļoti neuzticējās. Tomēr arī tam ir katram jaunajam spēlētājam jāiziet cauri. Tagad Virslīgā tādi laiki, ka jaunos daudz nelaiž, neuzticas. Pagājušajā sezonā RFS arī spēlēja pieredzējuši leģionāri. Bijām apmēram viena līmeņa, bet treneris vairāk uzticējās viņiem. Negrib riskēt, uzticoties jaunajiem. Šeit ir pavisam cita mentalitāte - uzbrukumā spēlēja Musa, 99. gada, es [1998.], vidējā līnijā arī pāris jauni futbolisti, 98., 96. gada. Šeit cilvēki citādi domā - ja esi labs, vari spēlēt vienalga kādā vecumā.

Par tavu pozīciju - ir beidzot nostiprinājies, ka būsi tikai centra uzbrucējs vai tas var mainīties?
Grūti teikt. Jā, šodien lielāko spēles daļu spēlēju kā centra uzbrucējs - māku noslēgt uzbrukumus, māku atrast bumbu, izcīnīt pozīciju. Šeit liels paldies RFS otrajam trenerim Mariusam Skinderim, kurš visu laiku mani mācīja, kā pareizi atvērties, kur skriet. Viņš pats bija aizsargs. Tagad man ir vieglāk - protu atrast pareizo pozīciju. Bet treniņos mani reizēm izmanto zem uzbrucēja. Diezgan labi jūtos ar bumbu, bet neesmu sprinteris, kuriem jāraujas brīvajās zonās, jāspēlē malā. Labāk jūtos tieši centrā - vienalga, kā pirmais vai otrais uzbrucējs. Daudz kas atkarīgs no komandas taktikas. Ja, piemēram, komanda spēlē 5-3-2 kā bija RFS, tad tam nav lielas nozīmes, abi uzbrucēji spēles gaitā var mainīties lomām.

Kā ar valodu komandā?
Treneris mums ir ļoti gudrs - viņš ir itālis, un, manuprāt, viņš runā itāļu, vācu, angļu un, šķiet, arī portugāļu valodā. Tā ka komunicēt ar viņu ir viegli. Ja par franču valodu, esmu apguvis futbola terminus un apmēram saprotu, par ko viņš kopējās nodarbībās runā. Papildus eju tādos kā franču valodas kursos. Bet liela daļa komandas spēlētāju runā angliski un tie, kuri nerunā, vismaz saprot. Laukumā pārsvarā komunicēju angliski, bet tādus "pa labi", "pa kreisi", "mugura", "uz priekšu" varu pateikt arī franču valodā.

Ar spēlētājiem ir izveidojusies draudzība?
Jā, komandā ir vairāki gados jaunie spēlētāji kā es. Arī pieredzējušie nekad neatsaka palīdzību un saka - ja ko vajag, droši zvani vai raksti. Komandā noskaņojums ir ļoti labs, lai gan esam daudz cilvēki un konkurējam par vietu sastāvā.

Kā ar dzīves apstākļiem? Ko klubs nodrošina?
Bāzējamies mazā pilsētā Martini - tur ir kluba viesnīca, blakus laukumi. Es dzīvoju tai viesnīcā. Man nav autovadītāja apliecības, tāpēc klubs nevar iedot man dzīvokli kaut kur tālu kādā lielākā pilsētā. Arī tajā mazajā pilsētiņā ir kaut kādas dzīvokļu mājas, bet pagaidām nav bijis laika par to interesēties - svarīgākais ir trenēties un spēlēt.

Kā ar treniņprocesu? Tavs tētis man teica, ka nemaz tik liela atšķirība starp Šveici un Latviju nav, arī RFS viss notiek profesionāli.
Jā, tīri līdzīgi, arī uzdevumi treniņos ir līdzīgi kā pildījām RFS vai pat tajā pašā "Mettā". Varbūt atšķirība ir tāda, ka šeit nav tik ilga kopējā komandas iesildīšanās. Šeit spēlētāji vairāk paši sevi individuāli sagatavo treniņam, piemēram, iesildās svaru zālē - pastiepjas vai pabrauc ar trenažieru riteni. Izejot laukumā uz treniņu, futbolisti ir, ja ne par 100% gatavi, tad vismaz pusgatavi. Protams, pats līmenis treniņā ir augstāks - visi ir daudz tehniskāki, ātrāk domā. Šeit nepierasti redzēt tehnisko brāķi, kamēr Latvijā katram otrajam sanāk tāda veida kļūdas un neviens neko par to nesaka. Šeit pierasts, ka visi prot kontrolēt bumbu un brāķis ir bez maz vai kas ārkārtējs. Un vēl vienu atšķirību varu minēt, ka šeit pēc treniņiem reti kurš paliek strādāt individuāli. Tas mani mazliet pārsteidza. Varbūt nepaliek tāpēc, ka šobrīd šeit ir karsti, visu laiku 35 grādi.

Pats paliec un slīpē sitienus?
Jā, cenšos palikt un trenēju sitienus - tas man ir vajadzīgs. Ja nepalieku laukumā, dodos vismaz uz svaru zāli.

Vai ir sanācis komunicēt ar kluba prezidentu Konstantēnu, kurš ir īpaši slavens?
Jā, vairākas reizes. Viņš piedalījās arī pie līguma parakstīšanas, kā arī regulāri parādās tajā viesnīcā, kur dzīvoju. Sanāk satikt, pajautā vienmēr, kā jūtos. Viņš ir draudzīgs - vismaz, ja labi spēlējam [smaida]. Man teica, ja komanda spēlē slikti, viņš var būt ne tik draudzīgs. Cerams, nepieredzēšu to slikto un spēlēsim tikpat labi un vēl labāk. Viņš arī dažreiz pārtraukumā ienāk ģērbtuvēs. Viņš ir ļoti azartisks un fanātisks. Viņš vienmēr par visu interesējas, visu zina. Saka, ka viņš var jebkuru rezultātu kaut vai no 80.-ajiem gadiem pateikt. Viņš tiešām futbolā ir iekšā par visiem 100%.

Pieminēji līguma parakstīšanu. Kurš tad ir īsti tavs aģents - tēvs vai Olivers Šlēgls?
Tēvs, bet par niansēm labāk pavaicā viņam pašam.

Cik bieži Sionā sanāk dzirdēt cilvēkus pieminam Andri Vaņinu?
Sākumā ļoti bieži, jo teicu, ka esmu no Latvijas, un visi uzreiz teica: "Jā, Vaņins ir top guy [top vecis]," Šeit tiešām visi viņu atzīst un mīl - viņš ir visu favorīts, visi tikai labu par viņu saka. Viņš tiešām Sionā bija īsts profesionālis un šeit ir pavadījis septiņus gadus. Var pat teikt, ka viņš ir kluba leģenda.

Atgriežoties atpakaļ pie tavas ierašanās "Sion", kādas bija sajūtas no Virslīgas ielēkt pārbaudes spēlē pret Milānas "Inter", kuras rindā spēlēja pasaules līmeņa zvaigznes? Vai tieši šīs spēle deva tev pārliecību, ka vari šajā līmenī spēlēt?
Principā jā. Daudz komunicēju ar bijušo komandas biedru RFS Aleksandru Solovjovu, kurš bieži raksta un vaicā, kā iet. Viņš man kaut kad labu laiku iepriekš teica: "Vienu dienu tu spēlē šeit, bet jau nākamajā dienā tu vari spēlēt kaut kur tur [domāts TOP līmenis]." Tas arī piepildījās - vienmēr maksimāli jātrenējas un jābūt gatavam pārcelties augstākā līmenī. Centos maksimāli strādāt RFS, lai tagad būtu vieglāk. 7. jūlijā Latvijas kausā spēlēju RFS sastāvā pret "Limbažiem" un uzvarējām ar 15:0 [Uldriķim divi vārti - aut.], bet jau pēc nedēļas spēlēju pret Milānas "Inter" [18. jūlijā, starpā sanāca 11 dienas - aut.], kuras rindās spēlēja gandrīz visi labākie spēlētāji. "Inter" rindās bija futbolisti, pret kuriem līdz šim ar brāli tikai FIFA "Ultimate team" spēļu konsolē biju spēlējis [smaida]. Tagad izdevās tikties ar viņiem laukumā. Tā spēle man pašam izdevās diezgan laba ["Sion" uzvarēja ar 2:0 - aut.]. Man bija momenti, kurus es nerealizēju, taču pozitīvi bija, ka šādi momenti vispār radās. Aktīvi ienācu spēlē no soliņa, uzreiz iepatikos faniem. Šī pirmā spēle bija pozitīva.

Par Latvijas izlasi - patīk tev tā vilku koncepcija?
Man līdz šim neviens par vilkiem nav prasījis, bet principā man ir vienalga, vai tas ir vilks, lauva vai kas cits. Tāpat visu izšķirs tas, cik mēs, futbolisti, paši labi noskaņosimies un cik labi spēlēsim. Taču pozitīvi, ka federācija mēģina kaut ko jaunu, ieviest jaunu imidžu. Taču, vai situācija mainīsies, būs atkarīga no futbolistiem.

Kopš pievienojies "Sion", ir bijusi jebkāda komunikācija ar galveno treneri Miksu Pātelainenu?
Nē, nav bijusi. Bet ceru, ka viņš seko manām spēlēm un izsauks uz izlases spēlēm septembrī, lai es varētu palīdzēt uzvarēt Nāciju līgā [D grupā]. Gada sākumā tieši izvirzīju sev kā vienu no mērķiem ar izlasi uzvarēt Nāciju līgā.

Uldriķa pirmie vārti no 02:10, otrie no 02:55, "hotdogu" moments no 03:20